3: Brāhmaṇa
Brāhmaṇavaggo
chinna sūtraṁ parākrāmma bhavaṁ praṇuda brāhmaṇa Note that, as in the Pāḷi,
saṁkhārāṇāṁ khayaṁ ñāttā akathaso si brāhmaṇa ||
chinda sotaṁ parakkamma kāme panuda brāhmaṇa,
saṅkhārānaṁ khayaṁ ñatvā akataññūsi brāhmaṇa.
yamhi dhammaṁ vijāneyā vddhamhi daharamhi vā |
sakkacca This reading proves that
yamhā dhammaṁ vijāneyya sammāsambuddhadesitaṁ,
sakkaccaṁ taṁ namasseyya aggihuttaṁ va brāhmaṇo.
yamhi dhammaṁ vijāneyā sammasaṁbuddhadeśitaṁ |
tam eva apacāyeyā aggihotraṁ va brāhmaṇo ||
yamhā dhammaṁ vijāneyya sammāsambuddhadesitaṁ,
sakkaccaṁ taṁ namasseyya aggihuttaṁ va brāhmaṇo.
[37ab ≈ Udānavarga, 33.8; ab cf. Dhp 393ab]
na jaṭāhi na gotreṇa na jāccā hoti brāhmaṇo |
yo tu bāhati pāpāni aṇutthūlāni sabbaśo ||
bāhanā eva pāpānāṁ brahmaṇo ti pravuccati Not through tangled hair, not through clan, not through birth is one a brāhmaṇa; but he who removes all wicked things, whether subtle or gross, because of the removal of (all) wicked things, he is called a brāhmaṇa. Although the sentiment is common enough, I can find no parallel to lines c-f in the Pāḷi texts. |
na jaṭābhir na gotreṇa na jātyā brāhmaṇaḥ smtaḥ |
yas tu vāhayate pāpāny aṇusthūlāni sarvaśaḥ |
vāhitatvāt tu pāpānāṁ brāhmaṇo vai nirucyate ||
na jaṭāhi na gottena na jaccā hoti brāhmaṇo,
yamhi saccañ ca dhammo ca so sucī so va brāhmaṇo.
vārī pukkharapatte vā ārāgre-r-iva sāsavo ||
yo na lippati kāmesu tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ |
vāri pokkharapatte va āragge-r-iva sāsapo,
yo na lippati kāmesu tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.
udayaṁ tapati ādicco ratrim ābhāti candramā ||
sannaddho khattiyo tapati jhāyiṁ tapati brāhmaṇo ||
atha sabbe ahorātte buddho tapati tejasā ||
divā tapati ādicco rattiṁ ābhāti candimā,
sannaddho khattiyo tapati jhāyī tapati brāhmaṇo,
atha sabbam ahorattiṁ buddho tapati tejasā.
yassa pāram apāram vā pārāpāraṁ na vijjati |
vītajjaraṁ It appears the double consonant -
yassa pāraṁ apāraṁ vā pārāpāraṁ na vijjati,
vītaddaraṁ visaṁyuttaṁ tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.
yadā dayesu dhammesu pāragū hoti brāhmaṇo |
athassa sabbe saṁyogā atthaṁ gacchanti jānato ||
yadā dvayesu dhammesu pāragū hoti brāhmaṇo,
athassa sabbe saṁyogā atthaṁ gacchanti jānato.
[42 ab cf. Iti 96 v.3ab; cd ≈ Sn 3.12 v. 26cd]
sa khu so khīṇasaṁyogo khīṇamānapunabbhavo |
saṁghāvasevī dhammaṭṭho saṁghaṁ na upeti vedagū ||
ye ca kho chinnasaṁsayā khīṇamānapunabbhavā
te ve pāraṁ gatā loke ye pattā āsavakkhayaṁ.
————
ārogyaṁ sammad aññāya āsavānaṁ parikkhayā,
saṅkhāya sevī dhammaṭṭho saṅkhaṁ na upeti vedagū.
akakkaśiṁ vinnapaṇiṁ girāṁ saccam udīraye |
tāya nābhiṣape kaṁci tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ ||
akakkasaṁ viññapaniṁ giraṁ saccaṁ udīraye,
yāya nābhisaje kañci tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.
asaṁsaṭṭhaṁ ghaṭṭhehi anagārehi This seems to be a scribal error for the intended
anokasāriṁ appicchaṁ tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ ||
asaṁsaṭṭhaṁ gahaṭṭhehi anāgārehi cūbhayaṁ,
anokasāriṁ appicchaṁ tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.
yassa kāyena vācāya manasā nāsti dukkataṁ |
saṁvtaṁ trisu ṭṭhāṇesu I count
yassa kāyena vācāya manasā natthi dukkataṁ,
saṁvutaṁ tīhi ṭhānehi tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.
mā brāhmaṇassa prahare nāssa mucceya brāhmaṇo |
dhī brāhmaṇassa hantāraṁ ya ssa vā su na muccati ||
na brāhmaṇassa pahareyya nāssa muñcetha brāhmaṇo,
dhī brāhmaṇassa hantāraṁ tato dhī yassa muñcati.
mātaraṁ paṭhamaṁ hantā rājānaṁ do ca khattiye |
rāṣṭaṁ sānucaraṁ hantā anigho carati brāhmaṇo ||
mātaraṁ pitaraṁ hantvā rājāno dve ca khattiye,
raṭṭhaṁ sānucaraṁ hantvā anīgho yāti brāhmaṇo.
gambhīrapraṁñaṁ medhāviṁ māggā 'māggassa kovidaṁ |
uttamāttham anuprāttaṁ tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ ||
gambhīrapaññaṁ medhāviṁ maggāmaggassa kovidaṁ,
uttamatthaṁ anuppattaṁ tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.
jhāyiṁ virajam āsīnaṁ katakiccaṁ anāsavaṁ |
uttamātthaṁ anuprāttaṁ tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ ||
jhāyiṁ virajam āsīnaṁ katakiccaṁ anāsavaṁ
uttamatthaṁ anuppattaṁ tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.
Brāhmaṇavarggaḥ
Brāhmaṇavaggo