Mahāparinibbānasuttaṁ (DN 16)

[Tatiyabhāṇavāraṁ]

[20: Aṭṭha Parisā] cf. Parisasuttaṁ (AN Bk. 8:69). They are also listed in Saṅgītisutta (DN 33).01

Aṭṭha kho imā Ānanda parisā. [356]

Katamā aṭṭha? [357]

Khattiyaparisā brāhmaṇaparisā gahapatiparisā samaṇaparisā Cātummahārājikaparisā ChS: Cātumahā-, and similarly throughout. Normally the Burmese texts prefer gemination, so it is odd that they don't take it here.02 Tāvatiṁsaparisā Māraparisā Brahmaparisā. [358]

  1. Abhijānāmi kho panāhaṁ Ānanda anekasataṁ Khattiyaparisaṁ upasaṅkamitvā, BJT, ChS: upasaṅkamitā, throughout. Presumably a past participle (as opposed to the absolutive in the text.03 tatra pi BJT: tatrāpi = tatra + api.04 mayā sannisinnapubbañ-ceva sallapitapubbañ-ca, sākacchā ca samāpajjitapubbā, tattha yādisako tesaṁ vaṇṇo hoti tādisako mayhaṁ vaṇṇo hoti, yādisako tesaṁ saro hoti tādisako mayhaṁ saro hoti, Dhammiyā ca ChS omits ca here, and in similar positions below.05 kathāya sandassemi samādapemi samuttejemi sampahaṁsemi, bhāsamānañ-ca maṁ na jānanti: [359]

    ‘Ko nu kho ayaṁ bhāsati Devo vā manusso vā?’ ti Dhammiyā ca BJT omits ca.06 kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā antaradhāyāmi. Antarahitañ-ca maṁ na jānanti: ‘Ko nu kho ayaṁ antarahito Devo vā manusso vā?’ ti [360]

  2. Abhijānāmi kho panāhaṁ Ānanda anekasataṁ brāhmaṇaparisaṁ upasaṅkamitvā, tatra pi mayā sannisinnapubbañ-ceva sallapitapubbañ-ca, sākacchā ca samāpajjitapubbā, tattha yādisako tesaṁ vaṇṇo hoti tādisako mayhaṁ vaṇṇo hoti, yādisako tesaṁ saro hoti tādisako mayhaṁ saro hoti, Dhammiyā ca kathāya sandassemi samādapemi samuttejemi sampahaṁsemi, bhāsamānañ-ca maṁ na jānanti: [361]

    ‘Ko nu kho ayaṁ bhāsati Devo vā manusso vā?’ ti Dhammiyā ca kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā antaradhāyāmi. Antarahitañ-ca maṁ na jānanti: ‘Ko nu kho ayaṁ antarahito Devo vā manusso vā?’ ti [362]

  3. Abhijānāmi kho panāhaṁ Ānanda anekasataṁ gahapatiparisaṁ upasaṅkamitvā, tatra pi mayā sannisinnapubbañ-ceva sallapitapubbañ-ca, sākacchā ca samāpajjitapubbā, tattha yādisako tesaṁ vaṇṇo hoti tādisako mayhaṁ vaṇṇo hoti, yādisako tesaṁ saro hoti tādisako mayhaṁ saro hoti, Dhammiyā ca kathāya sandassemi samādapemi samuttejemi sampahaṁsemi, bhāsamānañ-ca maṁ na jānanti: [363]

    ‘Ko nu kho ayaṁ bhāsati Devo vā manusso vā?’ ti Dhammiyā ca kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā antaradhāyāmi. Antarahitañ-ca maṁ na jānanti: ‘Ko nu kho ayaṁ antarahito Devo vā manusso vā?’ ti [364]

  4. Abhijānāmi kho panāhaṁ Ānanda anekasataṁ samaṇaparisaṁ upasaṅkamitvā, tatra pi mayā sannisinnapubbañ-ceva sallapitapubbañ-ca, sākacchā ca samāpajjitapubbā, tattha yādisako tesaṁ vaṇṇo hoti tādisako mayhaṁ vaṇṇo hoti, yādisako tesaṁ saro hoti tādisako mayhaṁ saro hoti, Dhammiyā ca kathāya sandassemi samādapemi samuttejemi sampahaṁsemi, bhāsamānañ-ca maṁ na jānanti: [365]

    ‘Ko nu kho ayaṁ bhāsati Devo vā manusso vā?’ ti Dhammiyā ca kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā antaradhāyāmi. Antarahitañ-ca maṁ na jānanti: ‘Ko nu kho ayaṁ antarahito Devo vā manusso vā?’ ti [366]

  5. Abhijānāmi kho panāhaṁ Ānanda anekasataṁ Cātummahārājikaparisaṁ upasaṅkamitvā, tatra pi mayā sannisinnapubbañ-ceva sallapitapubbañ-ca, sākacchā ca samāpajjitapubbā, tattha yādisako tesaṁ vaṇṇo hoti tādisako mayhaṁ vaṇṇo hoti, yādisako tesaṁ saro hoti tādisako mayhaṁ saro hoti, Dhammiyā ca kathāya sandassemi samādapemi samuttejemi sampahaṁsemi, bhāsamānañ-ca maṁ na jānanti: [367]

    ‘Ko nu kho ayaṁ bhāsati Devo vā manusso vā?’ ti Dhammiyā ca kathāya sandassetvā samādapetvā, samuttejetvā sampahaṁsetvā antaradhāyāmi. Antarahitañ-ca maṁ na jānanti: ‘Ko nu kho ayaṁ antarahito Devo vā manusso vā?’ ti [368]

  6. Abhijānāmi kho panāhaṁ Ānanda anekasataṁ Tāvatiṁsaparisaṁ upasaṅkamitvā, tatra pi mayā sannisinnapubbañ-ceva sallapitapubbañ-ca, sākacchā ca samāpajjitapubbā, tattha yādisako tesaṁ vaṇṇo hoti tādisako mayhaṁ vaṇṇo hoti, yādisako tesaṁ saro hoti tādisako mayhaṁ saro hoti, Dhammiyā ca kathāya sandassemi samādapemi samuttejemi sampahaṁsemi, bhāsamānañ-ca maṁ na jānanti: [369]

    ‘Ko nu kho ayaṁ bhāsati Devo vā manusso vā?’ ti Dhammiyā ca kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā antaradhāyāmi. Antarahitañ-ca maṁ na jānanti: ‘Ko nu kho ayaṁ antarahito Devo vā manusso vā?’ ti [370]

  7. Abhijānāmi kho panāhaṁ Ānanda anekasataṁ Māraparisaṁ upasaṅkamitvā, tatra pi mayā sannisinnapubbañ-ceva sallapitapubbañ-ca, sākacchā ca samāpajjitapubbā, tattha yādisako tesaṁ vaṇṇo hoti tādisako mayhaṁ vaṇṇo hoti, yādisako tesaṁ saro hoti tādisako mayhaṁ saro hoti, Dhammiyā ca kathāya sandassemi samādapemi samuttejemi sampahaṁsemi, bhāsamānañ-ca maṁ na jānanti: [371]

    ‘Ko nu kho ayaṁ bhāsati Devo vā manusso vā?’ ti Dhammiyā ca kathāya sandassetvā samādapetvā, samuttejetvā sampahaṁsetvā antaradhāyāmi. Antarahitañ-ca maṁ na jānanti: ‘Ko nu kho ayaṁ antarahito Devo vā manusso vā?’ ti [372]

  8. Abhijānāmi kho panāhaṁ Ānanda anekasataṁ Brahmaparisaṁ upasaṅkamitvā, tatra pi mayā sannisinnapubbañ-ceva sallapitapubbañ-ca, sākacchā ca samāpajjitapubbā, tattha yādisako tesaṁ vaṇṇo hoti tādisako mayhaṁ vaṇṇo hoti, yādisako tesaṁ saro hoti tādisako mayhaṁ saro hoti, Dhammiyā ca kathāya sandassemi samādapemi samuttejemi sampahaṁsemi, bhāsamānañ-ca maṁ na jānanti: [373]

    ‘Ko nu kho ayaṁ bhāsati Devo vā manusso vā?’ ti Dhammiyā ca kathāya sandassetvā samādapetvā, samuttejetvā sampahaṁsetvā antaradhāyāmi. Antarahitañ-ca maṁ na jānanti: ‘Ko nu kho ayaṁ antarahito Devo vā manusso vā?’ ti [374]

Imā kho Ānanda aṭṭha parisā. [375]