[I. Paṭhamadesanā]

[11: Anattalakkhaṇasuttaṁ]

Atha kho Bhagavā pañcavaggiye bhikkhū āmantesi: “Rūpaṁ bhikkhave Anattā, rūpañ-ca hidaṁ bhikkhave Attā abhavissa na-y-idaṁ rūpaṁ ābādhāya saṁvatteyya, labbhetha ca rūpe: ‘Evaṁ me rūpaṁ hotu, evaṁ me rūpaṁ mā ahosī.’ ti

Yasmā ca kho bhikkhave rūpaṁ Anattā, tasmā rūpaṁ ābādhāya saṁvattati, na ca labbhati rūpe: ‘Evaṁ me rūpaṁ hotu, evaṁ me rūpaṁ mā ahosī.’ ti

Vedanā BJT adds: bhikkhave in this position throughout.01 Anattā, vedanā ca hidaṁ bhikkhave Attā abhavissa na-y-idaṁ vedanā ābādhāya saṁvatteyya, labbhetha ca vedanāya: ‘Evaṁ me vedanā hotu, evaṁ me vedanā mā ahosī.’ ti

Yasmā ca kho bhikkhave vedanā Anattā, tasmā vedanā ābādhāya saṁvattati, na ca labbhati vedanāya: ‘Evaṁ me vedanā hotu, evaṁ me vedanā mā ahosī.’ ti

Saññā Anattā, PTS abbreviates this, but writes in full from saṅkhārā onwards.02 saññā ca hidaṁ bhikkhave Attā abhavissa na-y-idaṁ saññā ābādhāya saṁvatteyya, labbhetha ca saññāya: ‘Evaṁ me saññā hotu, evaṁ me saññā mā ahosī.’ ti

Yasmā ca kho bhikkhave saññā Anattā, tasmā saññā ābādhāya saṁvattati, na ca labbhati saññāya: ‘Evaṁ me saññā hotu, evaṁ me saññā mā ahosī.’ ti

Saṅkhārā Anattā, saṅkhārā ca hidaṁ bhikkhave Attā abhavissaṁsu na-y-ime PTS, Thai, CHS: nayidaṁ, singular, whereas a plural is needed.03 saṅkhārā ābādhāya saṁvatteyyuṁ, labbhetha ca saṅkhāresu: ‘Evaṁ me saṅkhārā hontu, evaṁ me saṅkhārā mā ahesun.’ ti

Yasmā ca kho bhikkhave saṅkhārā Anattā, tasmā saṅkhārā ābādhāya saṁvattanti, na ca labbhati saṅkhāresu ‘Evaṁ me saṅkhārā hontu, evaṁ me saṅkhārā mā ahesun.’-ti

Viññāṇaṁ Anattā, viññāṇañ-ca hidaṁ bhikkhave Attā abhavissa na-y-idaṁ viññāṇaṁ ābādhāya saṁvatteyya, labbhetha ca viññāṇe: ‘Evaṁ me viññāṇaṁ hotu, evaṁ me viññāṇaṁ mā ahosī.’ ti

Yasmā ca kho bhikkhave viññāṇaṁ Anattā, tasmā viññāṇaṁ ābādhāya saṁvattati, na ca labbhati viññāṇe: ‘Evaṁ me viññāṇaṁ hotu, evaṁ me viññāṇaṁ mā ahosī.’ ti

Taṁ kiṁ maññatha bhikkhave:

“Rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā?” ti
“Aniccaṁ Bhante.”
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā?” ti
“Dukkhaṁ Bhante.”
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ:
‘Etaṁ mama esoham-asmi eso me Attā?’ ” ti

“No hetaṁ Bhante.”

“Vedanā PTS abbreviates greatly from here until viññāṇaṁ.04 niccā vā aniccā vā?” ti

“Aniccā Bhante.”
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā?” ti
“Dukkhaṁ Bhante.”
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ:
‘Etaṁ mama esoham-asmi eso me Attā?’ ” ti

“No hetaṁ Bhante.”

“Saññā niccā vā aniccā vā?” ti
“Aniccā Bhante.”
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā?” ti
“Dukkhaṁ Bhante.”
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ:
‘Etaṁ mama esoham-asmi eso me Attā?’ ” ti

“No hetaṁ Bhante.”

“Saṅkhārā niccā vā aniccā vā?” ti
“Aniccā Bhante.”
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā?” ti
“Dukkhaṁ Bhante.”
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ:
‘Etaṁ mama esoham-asmi eso me Attā?’ ” ti

“No hetaṁ Bhante.”

“Viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā?” ti
“Aniccaṁ Bhante.”
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā?” ti
“Dukkhaṁ Bhante.”
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ:
‘Etaṁ mama esoham-asmi eso me Attā?’ ” ti

“No hetaṁ Bhante.”

“Tasmātiha bhikkhave yaṁ kiñci rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ, ajjhattaṁ vā bahiddhā vā, oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā, yaṁ dūre vā ChS omits: in this position throughout.05 santike vā sabbaṁ BJT adds: taṁ, here and below.06 rūpaṁ: ‘Netaṁ mama, nesoham-asmi, na me so attā,’ ti evam-etaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ.

Yā kāci vedanā PTS abbreviates greatly from here until viññāṇaṁ.07 atītānāgatapaccuppannā, ajjhattā ChS: ajjhattaṁ, and so for the saññā and saṅkhārā also, which ignores the change in grammatical gender.08 vā bahiddhā vā, oḷārikā vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā, yā dūre vā santike vā sabbā vedanā: ‘Netaṁ mama, nesoham-asmi, na me so attā,’ ti evam-etaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ.

Yā kāci saññā atītānāgatapaccuppannā, ajjhattā vā bahiddhā vā, oḷārikā vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā, yā dūre vā santike vā sabbā saññā: ‘Netaṁ mama, nesoham-asmi, na me so attā,’ ti evam-etaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ.

Ye keci saṅkhārā atītānāgatapaccuppannā, ajjhattā vā bahiddhā vā, oḷārikā vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā, ye dūre vā santike vā sabbe saṅkhārā: ‘Netaṁ mama, nesoham-asmi, na me so attā,’ ti evam-etaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ.

Yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ, ajjhattaṁ vā bahiddhā vā, oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā, yaṁ dūre vā santike vā sabbaṁ viññāṇaṁ: ‘Netaṁ mama, nesoham-asmi, na me so attā,’ ti evam-etaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ.

Evaṁ passaṁ bhikkhave sutavā Ariyasāvako rūpasmim-pi nibbindati, vedanāya pi nibbindati, saññāya pi nibbindati, saṅkhāresu pi nibbindati, viññāṇasmim-pi nibbindati, nibbindaṁ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṁ vimuttam-iti PTS: vimutt' amhīti; I have liberation.09 ñāṇaṁ hoti:

‘Khīṇā jāti
vusitaṁ brahmacariyaṁ
kataṁ karaṇīyaṁ
nāparaṁ itthattāyā ti pajānātī’ ti.

Idam-avoca Bhagavā, attamanā pañcavaggiyā bhikkhū Bhagavato bhāsitaṁ abhinanduṁ. PTS: abhinandati, which doesn't make sense; ChS abhinandunti; adding the quotation marker.10 Imasmiñ-ca pana veyyākaraṇasmiṁ bhaññamāne, pañcavaggiyānaṁ bhikkhūnaṁ anupādāya āsavehi cittāni vimucciṁsu, tena kho pana samayena cha loke Arahanto honti.

Paṭhamabhāṇavāraṁ ChS: pañcavaggiyakathā niṭṭhitā. paṭhamabhāṇavāro; but we would expect the accusative in these positions.11