Jātakanidāna

3. Santikenidānakathā

“Santikenidānaṁ pana “bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyan’-ti evaṁ tesu tesu ṭhānesu viharato tasmiṁ tasmiṁ ṭhāne yeva labbhatī” ti vuttaṁ. Kiñcā pi evaṁ vuttaṁ, atha kho pana tam-pi ādito paṭṭhāya evaṁ veditabbaṁ: udānaṁ udānetvā jayapallaṅke nisinnassa hi bhagavato etadahosi: “Ahaṁ kappasatasahassādhikāni cattāri asaṅkhyeyyāni imassa pallaṅkassa kāraṇā sandhāviṁ, ettakaṁ me kālaṁ imasseva pallaṅkassa kāraṇā alaṅkatasīsaṁ gīvāya chinditvā dinnaṁ, suañjitāni akkhīni hadayamaṁsañca ubbaṭṭetvā dinnaṁ, jālīkumārasadisā puttā kaṇhājinakumārisadisā dhītaro maddīdevisadisā bhariyāyo ca paresaṁ dāsatthāya dinnā, ayaṁ me pallaṅko jayapallaṅko varapallaṅko ca. Ettha me nisinnassa saṅkappā paripuṇṇā, na tāva ito uṭṭhahissāmī” ti anekakoṭisatasahassā samāpattiyo samāpajjanto sattāhaṁ tattheva nisīdi. Yaṁ sandhāya vuttaṁ: “Atha kho bhagavā sattāhaṁ ekapallaṅkena nisīdi vimuttisukhapaṭisaṁvedī” ti (Ud. 1.1; Mv. 1).

Atha ekaccānaṁ devatānaṁ: “Ajjā pi nūna siddhatthassa kattabbakiccaṁ atthi, pallaṅkasmiñhi ālayaṁ na vijahatī” ti parivitakko udapādi. Satthā devatānaṁ parivitakkaṁ ñatvā tāsaṁ vitakkavūpasamanatthaṁ vehāsaṁ abbhuggantvā yamakapāṭihāriyaṁ dassesi. Mahābodhimaṇḍasmiñhi katapāṭihāriyañca, ñātisamāgame katapāṭihāriyañca, pāthikaputtasamāgame katapāṭihāriyañca, sabbaṁ kaṇḍambarukkhamūle yamakapāṭihāriyasadisaṁ ahosi.

Evaṁ satthā iminā pāṭihāriyena devatānaṁ vitakkaṁ vūpasametvā pallaṅkato īsakaṁ pācīnanissite uttaradisābhāge ṭhatvā: “Imasmiṁ vata me pallaṅke sabbaññutaññāṇaṁ paṭividdhan”-ti cattāri asaṅkhyeyyāni kappasatasahassañca pūritānaṁ pāramīnaṁ phalādhigamaṭṭhānaṁ pallaṅkaṁ bodhirukkhañca animisehi akkhīhi olokayamāno sattāhaṁ vītināmesi, taṁ ṭhānaṁ animisacetiyaṁ nāma jātaṁ. Atha pallaṅkassa ca ṭhitaṭṭhānassa ca antarā caṅkamaṁ māpetvā puratthimapacchimato āyate ratanacaṅkame {1.78} caṅkamanto sattāhaṁ vītināmesi, taṁ ṭhānaṁ ratanacaṅkamacetiyaṁ nāma jātaṁ.

Catutthe pana sattāhe bodhito pacchimuttaradisābhāge devatā ratanagharaṁ māpayiṁsu, tattha pallaṅkena nisīditvā abhidhammapiṭakaṁ visesato cettha anantanayaṁ samantapaṭṭhānaṁ vicinanto sattāhaṁ vītināmesi. Ābhidhammikā panāhu: “Ratanagharaṁ nāma na sattaratanamayaṁ gehaṁ, sattannaṁ pana pakaraṇānaṁ sammasitaṭṭhānaṁ ‘ratanagharan’-ti vuccatī” ti. Yasmā panettha ubhopete pariyāyā yujjanti, tasmā ubhayampetaṁ gahetabbam-eva. Tato paṭṭhāya pana taṁ ṭhānaṁ ratanagharacetiyaṁ nāma jātaṁ. Evaṁ bodhisamīpe yeva cattāri sattāhāni vītināmetvā pañcame sattāhe bodhirukkhamūlā yena ajapālanigrodho tenupasaṅkami, tatrā pi dhammaṁ vicinanto yeva vimuttisukhaṁ paṭisaṁvedento nisīdi.

Tasmiṁ samaye māro devaputto: “Ettakaṁ kālaṁ anubandhanto otārāpekkho pi imassa na kiñci khalitaṁ addasaṁ, atikkantodāni esa mama vasan”-ti domanassappatto mahāmagge nisīditvā soḷasa kāraṇāni cintento bhūmiyaṁ soḷasa lekhā kaḍḍhi: “ahaṁ eso viya dānapāramiṁ na pūresiṁ, tenamhi iminā sadiso na jāto” ti ekaṁ lekhaṁ kaḍḍhi. Tathā: “Ahaṁ eso viya sīlapāramiṁ, nekkhammapāramiṁ, paññāpāramiṁ, vīriyapāramiṁ, khantipāramiṁ, saccapāramiṁ, adhiṭṭhānapāramiṁ, mettāpāramiṁ, upekkhāpāramiṁ na pūresiṁ, tenamhi iminā sadiso na jāto” ti dasamaṁ lekhaṁ kaḍḍhi. Tathā: “Ahaṁ eso viya asādhāraṇassa indriyaparopariyattañāṇassa paṭivedhāya upanissayabhūtā dasa pāramiyo na pūresiṁ, tenamhi iminā sadiso na jāto” ti ekādasamaṁ lekhaṁ kaḍḍhi. Tathā: “Ahaṁ eso viya asādhāraṇassa āsayānusayañāṇassa, mahākaruṇāsamāpattiñāṇassa, yamakapāṭihīrañāṇassa, anāvaraṇañāṇassa, sabbaññutaññāṇassa paṭivedhāya upanissayabhūtā dasa pāramiyo na pūresiṁ, tenamhi iminā sadiso na jāto” ti soḷasamaṁ lekhaṁ kaḍḍhi. Evaṁ imehi kāraṇehi mahāmagge soḷasa lekhā kaḍḍhamāno nisīdi.
Tasmiṁ samaye taṇhā, arati, ragāti tisso māradhītaro: “Pitā no na paññāyati, kahaṁ nu kho etarahī” ti olokayamānā taṁ domanassappattaṁ bhūmiṁ vilekhamānaṁ nisinnaṁ disvā pitu santikaṁ gantvā: “Kasmā, tāta, dukkhī dummano” ti pucchiṁsu. Ammā, ayaṁ mahāsamaṇo mayhaṁ vasaṁ atikkanto, ettakaṁ kālaṁ olokento otāramassa daṭṭhuṁ nāsakkhiṁ, tenāhaṁ dukkhī dummanoti. Yadi {1.79} evaṁ mā cintayittha, mayametaṁ attano vase katvā ādāya āgamissāmāti. Na sakkā, ammā, eso kenaci vase kātuṁ, acalāya saddhāya patiṭṭhito eso purisoti. “Tāta mayaṁ itthiyo nāma idāneva naṁ rāgapāsādīhi bandhitvā ānessāma, tumhe mā cintayitthā” ti bhagavantaṁ upasaṅkamitvā: “Pāde te samaṇa paricāremā” ti āhaṁsu. Bhagavā va tāsaṁ vacanaṁ manasi akāsi, na akkhīni ummīletvā olokesi, anuttare upadhisaṅkhaye vimuttamānaso vivekasukhaññeva anubhavanto nisīdi.

Puna māradhītaro: “Uccāvacā kho purisānaṁ adhippāyā, kesañci kumārikāsu pemaṁ hoti, kesañci paṭhamavaye ṭhitāsu, kesañci majjhimavaye ṭhitāsu, yaṁnūna mayaṁ nānappakārehi rūpehi palobheyyāmā” ti ekamekā kumārivaṇṇādivasena sataṁ sataṁ attabhāve abhinimminitvā kumāriyo, avijātā, sakiṁvijātā, duvijātā, majjhimitthiyo, mahitthiyo ca hutvā chakkhattuṁ bhagavantaṁ upasaṅkamitvā: “Pāde te samaṇa paricāremā” ti āhaṁsu. Tam-pi bhagavā na manasākāsi, yathā taṁ anuttare upadhisaṅkha yeva vimutto. Keci panācariyā vadanti: “Tā mahitthibhāvena upagatā disvā bhagavā ‘evamevaṁ etā khaṇḍadantā palitakesā hontū’ ti adhiṭṭhāsī” ti, taṁ na gahetabbaṁ. Na hi satthā evarūpaṁ adhiṭṭhānaṁ karoti. Bhagavā pana: “Apetha tumhe, kiṁ disvā evaṁ vāyamatha, evarūpaṁ nāma avītarāgādīnaṁ purato kātuṁ yuttaṁ, tathāgatassa pana rāgo pahīno, doso pahīno, moho pahīno” ti attano kilesappahānaṁ ārabbha:

Yassa jitaṁ nāvajīyati, jitamassa noyāti koci loke,
Taṁ buddhamanantagocaraṁ, apadaṁ kena padena nessatha.

Yassa jālinī visattikā, taṇhā natthi kuhiñci netave,
Taṁ buddhamanantagocaraṁ, apadaṁ kena padena nessathā ti. (Dhp. 179-180).

Imā dhammapade buddhavagge dve gāthā vadanto dhammaṁ kathesi. Tā: “Saccaṁ kira no pitā avoca, arahaṁ sugato loke na rāgena suvānayo” ti ādīni {1.80} vatvā pitu santikaṁ agamaṁsu.

Bhagavā pi tattha sattāhaṁ vītināmetvā mucalindamūlaṁ agamāsi. Tattha sattāhavaddalikāya uppannāya sītādipaṭibāhanatthaṁ mucalindena nāgarājena sattakkhattuṁ bhogehi parikkhitto asambādhāya gandhakuṭiyaṁ viharanto viya vimuttisukhaṁ paṭisaṁvediyamāno sattāhaṁ vītināmetvā rājāyatanaṁ upasaṅkami, tatthā pi vimuttisukhaṁ paṭisaṁvediyamāno yeva nisīdi. Ettāvatā satta sattāhāni paripuṇṇāni. Etthantare neva mukhadhovanaṁ, na sarīrapaṭijagganaṁ, na āhārakiccaṁ ahosi, jhānasukhaphalasukheneva vītināmesi.

Athassa tasmiṁ sattasattāhamatthake ekūnapaññāsatime divase tattha nisinnassa: “Mukhaṁ dhovissāmī” ti cittaṁ udapādi. Sakko devānamindo agadaharīṭakaṁ āharitvā adāsi, satthā taṁ paribhuñji, tenassa sarīravaḷañjaṁ ahosi. Athassa sakko yeva nāgalatādantakaṭṭhañceva mukhadhovanaudakañca adāsi. Satthā taṁ dantakaṭṭhaṁ khāditvā anotattadahodakena mukhaṁ dhovitvā tattheva rājāyatanamūle nisīdi.

Tasmiṁ samaye tapussabhallikā nāma dve vāṇijā pañcahi sakaṭasatehi ukkalājanapadā majjhimadesaṁ gacchantā attano ñātisālohitāya devatāya sakaṭāni sannirumbhitvā satthu āhārasampādane ussāhitā manthañca madhupiṇḍikañca ādāya: “Paṭiggaṇhātu no, bhante, bhagavā imaṁ āhāraṁ anukampaṁ upādāyā” ti satthāraṁ upasaṅkamitvā aṭṭhaṁsu. Bhagavā pāyāsapaṭiggahaṇadivase yeva pattassa antarahitattā: “Na kho tathāgatā hatthesu paṭiggaṇhanti, kimhi nu kho ahaṁ paṭiggaṇheyyan”-ti cintesi. Athassa cittaṁ ñatvā catūhi disāhi cattāro mahārājāno indanīlamaṇimaye patte upanāmesuṁ, bhagavā te paṭikkhi pi. Puna muggavaṇṇaselamaye cattāro patte upanāmesuṁ. Bhagavā catunnam-pi devaputtānaṁ anukampāya cattāro pi patte paṭiggahetvā uparūpari ṭhapetvā: “Eko hotū” ti adhiṭṭhāsi, cattāro pi mukhavaṭṭiyaṁ paññāyamānalekhā hutvā majjhimena pamāṇena ekattaṁ upagamiṁsu. Bhagavā tasmiṁ paccagghe selamaye patte āhāraṁ paṭiggaṇhitvā paribhuñjitvā anumodanaṁ akāsi. Dve bhātaro vāṇijā buddhañca dhammañca saraṇaṁ gantvā {1.81} dvevācikā upāsakā ahesuṁ. Atha nesaṁ: “Ekaṁ no, bhante, paricaritabbaṭṭhānaṁ dethā” ti vadantānaṁ dakkhiṇahatthena attano sīsaṁ parāmasitvā kesadhātuyo adāsi. Te attano nagare tā dhātuyo suvaṇṇasamuggassa anto pakkhipitvā cetiyaṁ patiṭṭhāpesuṁ.

Sammāsambuddho pi kho tato uṭṭhāya puna ajapālanigrodham-eva gantvā nigrodhamūle nisīdi. Athassa tattha nisinnamattasseva attanā adhigatassa dhammassa gambhīrataṁ paccavekkhantassa sabbabuddhānaṁ āciṇṇo: “Adhigato kho myāyaṁ dhammo” ti paresaṁ dhammaṁ adesetukamyatākārapavatto vitakko udapādi. Atha brahmā sahampati: “Nassati vata bho loko, vinassati vata bho loko” ti dasahi cakkavāḷasahassehi sakkasuyāmasantusitasunimmitavasavattimahābrahmāno ādāya satthu santikaṁ gantvā: “Desetu, bhante, bhagavā dhamman”-ti ādinā nayena dhammadesanaṁ āyāci.

Satthā tassa paṭiññaṁ datvā: “Kassa nu kho ahaṁ paṭhamaṁ dhammaṁ deseyyan”-ti cintento: “Āḷāro paṇḍito, so imaṁ dhammaṁ khippaṁ ājānissatī” ti cittaṁ uppādetvā puna olokento tassa sattāhakālakatabhāvaṁ ñatvā udakaṁ āvajjesi. Tassā pi abhidosakālakatabhāvaṁ ñatvā: “Bahūpakārā kho me pañcavaggiyā bhikkhū” ti pañcavaggiye ārabbha manasikāraṁ katvā: “Kahaṁ nu kho te etarahi viharantī” ti āvajjento: “Bārāṇasiyaṁ isipatane migadāye” ti ñatvā: “Tattha gantvā dhammacakkaṁ pavattessāmī” ti katipāhaṁ bodhimaṇḍasāmantā yeva piṇḍāya caranto viharitvā āsāḷhipuṇṇamāsiyaṁ: “Bārāṇasiṁ gamissāmī” ti cātuddasiyaṁ paccūsasamaye vibhātāya rattiyā kālasseva pattacīvaramādāya aṭṭhārasayojanamaggaṁ paṭipanno antarāmagge upakaṁ nāma ājīvakaṁ disvā tassa attano buddhabhāvaṁ ācikkhitvā taṁ divasaṁ yeva sāyanhasamaye isipatanaṁ agamāsi.

Pañcavaggiyā therā tathāgataṁ dūrato va āgacchantaṁ disvā: “Ayaṁ āvuso samaṇo gotamo paccayabāhullāya āvattitvā paripuṇṇakāyo pīṇindriyo suvaṇṇavaṇṇo hutvā āgacchati, imassa abhivādanādīni na karissāma, mahākulapasuto kho panesa āsanābhihāraṁ arahati, tenassa āsanamattaṁ paññāpessāmā” ti katikaṁ akaṁsu. Bhagavā sadevakassa lokassa cittācāraṁ jānanasamatthena ñāṇena: “Kiṁ nu kho ime cintayiṁsū” ti āvajjetvā cittaṁ aññāsi. Atha ne sabbadevamanussesu anodissakavasena pharaṇasamatthaṁ {1.82} mettacittaṁ saṅkhipitvā odissakavasena mettacittena phari. Te bhagavatā mettacittena phuṭṭhā tathāgate upasaṅkamante sakāya katikāya saṇṭhātuṁ asakkontā abhivādanapaccuṭṭhānādīni sabbakiccāni akaṁsu, sammāsambuddhabhāvaṁ panassa ajānamānā kevalaṁ nāmena ca āvusovādena ca samudācaranti.

Atha ne bhagavā: “Mā vo, bhikkhave, tathāgataṁ nāmena ca āvusovādena ca samudācaratha, arahaṁ, bhikkhave, tathāgato sammāsambuddho” ti attano buddhabhāvaṁ saññāpetvā paññatte varabuddhāsane nisinno uttarāsāḷhanakkhattayoge vattamāne aṭṭhārasahi brahmakoṭīhi parivuto pañcavaggiye there āmantetvā dhammacakkappavattanasuttantaṁ desesi. Tesu aññāsikoṇḍaññatthero desanānusārena ñāṇaṁ pesento suttapariyosāne aṭṭhārasahi brahmakoṭīhi saddhiṁ sotāpattiphale patiṭṭhāsi. Satthā tattheva vassaṁ upagantvā punadivase vappattheraṁ ovadanto vihāre yeva nisīdi, sesā cattāro piṇḍāya cariṁsu. Vappatthero pubbaṇhe yeva sotāpattiphalaṁ pāpuṇi. Eteneva upāyena punadivase bhaddiyattheraṁ, punadivase mahānāmattheraṁ, punadivase assajittheranti sabbe sotāpattiphale patiṭṭhāpetvā pañcamiyaṁ pakkhassa pañca pi jane sannipātetvā anattalakkhaṇasuttantaṁ (SN. 3.59; Mv. 20) desesi. Desanāpariyosāne pañca pi therā arahattaphale patiṭṭhahiṁsu. Atha satthā yasakulaputtassa upanissayaṁ disvā taṁ rattibhāge nibbijjitvā gehaṁ pahāya nikkhantaṁ: “Ehi yasā” ti pakkositvā tasmiṁ yeva rattibhāge sotāpattiphale, punadivase arahatte patiṭṭhāpetvā, apare pi tassa sahāyake catupaṇṇāsa jane ehibhikkhupabbajjāya pabbājetvā arahattaṁ pāpesi.

Evaṁ loke ekasaṭṭhiyā arahantesu jātesu satthā vutthavasso pavāretvā: “Caratha, bhikkhave, cārikan”-ti saṭṭhi bhikkhū disāsu pesetvā sayaṁ uruvelaṁ gacchanto antarāmagge kappāsikavanasaṇḍe tiṁsa jane bhaddavaggiyakumāre vinesi. Tesu sabbapacchimako sotāpanno, sabbuttamo anāgāmī ahosi. Te pi sabbe ehibhikkhubhāveneva pabbājetvā disāsu pesetvā uruvelaṁ gantvā aḍḍhuḍḍhāni pāṭihāriyasahassāni dassetvā uruvelakassapādayo sahassajaṭilaparivāre tebhātikajaṭile vinetvā ehibhikkhubhāveneva pabbājetvā gayāsīse nisīdāpetvā ādittapariyāyadesanāya (Mv. 54) arahatte patiṭṭhāpetvā tena arahantasahassena parivuto: “Bimbisārarañño dinnaṁ paṭiññaṁ {1.83} mocessāmī” ti rājagahaṁ gantvā nagarūpacāre laṭṭhivanuyyānaṁ agamāsi. Rājā uyyānapālassa santikā: “Satthā āgato” ti sutvā dvādasanahutehi brāhmaṇagahapatikehi parivuto satthāraṁ upasaṅkamitvā cakkavicittatalesu suvaṇṇapaṭṭavitānaṁ viya pabhāsamudayaṁ vissajjantesu tathāgatassa pādesu sirasā nipatitvā ekamantaṁ nisīdi saddhiṁ parisāya.

Atha kho tesaṁ brāhmaṇagahapatikānaṁ etadahosi: “Kiṁ nu kho mahāsamaṇo uruvelakassape brahmacariyaṁ carati, udāhu uruvelakassapo mahāsamaṇe” ti. Bhagavā tesaṁ cetasā cetoparivitakkamaññāya theraṁ gāthāya ajjhabhāsi:

Kim-eva disvā uruvelavāsi, pahāsi aggiṁ kisako vadāno,
Pucchāmi taṁ kassapa etamatthaṁ, kathaṁ pahīnaṁ tava aggihuttan-ti. (Mv. 55).

Thero pi bhagavato adhippāyaṁ viditvā:

Rūpe ca sadde ca atho rase ca, kāmitthiyo cābhivadanti yaññā,
Etaṁ malanti upadhīsu ñatvā, tasmā na yiṭṭhe na hute arañjin-ti. (Mv. 55).

Imaṁ gāthaṁ vatvā attano sāvakabhāvapakāsanatthaṁ tathāgatassa pādapiṭṭhe sīsaṁ ṭhapetvā: “Satthā me, bhante, bhagavā, sāvakohamasmī” ti vatvā ekatālaṁ dvitālaṁ titālanti yāva sattatālappamāṇaṁ sattakkhattuṁ vehāsaṁ abbhuggantvā oruyha tathāgataṁ vanditvā ekamantaṁ nisīdi. Taṁ pāṭihāriyaṁ disvā mahājano: “Aho mahānubhāvā buddhā, evaṁ thāmagatadiṭṭhiko nāma ‘arahā’ ti maññamāno uruvelakassapo pi diṭṭhijālaṁ bhinditvā tathāgatena damito” ti satthu guṇakathaṁ yeva kathesi. Bhagavā: “Nāhaṁ idāni yeva uruvelakassapaṁ damemi, atīte pi esa mayā damitoyevā” ti vatvā imissā aṭṭhuppattiyā mahānāradakassapajātakaṁ (Ja. 545) kathetvā cattāri saccāni pakāsesi. Magadharājā ekādasahi nahutehi saddhiṁ sotāpattiphale patiṭṭhāsi, ekaṁ nahutaṁ upāsakattaṁ paṭivedesi. Rājā {1.84} satthu santike nisinno yeva pañca assāsake pavedetvā saraṇaṁ gantvā svātanāya nimantetvā āsanā vuṭṭhāya bhagavantaṁ padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi.

Punadivase yehi ca bhagavā diṭṭho, yehi ca adiṭṭho, sabbe pi rājagahavāsino aṭṭhārasakoṭisaṅkhā manussā tathāgataṁ daṭṭhukāmā pāto va rājagahato laṭṭhivanuyyānaṁ agamaṁsu. Tigāvuto maggo nappahosi, sakalalaṭṭhivanuyyānaṁ nirantaraṁ phuṭaṁ ahosi. Mahājano dasabalassa rūpasobhaggappattaṁ attabhāvaṁ passanto tittiṁ kātuṁ nāsakkhi. Vaṇṇabhūmi nāmesā. Evarūpesu hi ṭhānesu tathāgatassa lakkhaṇānubyañjanādippabhedā sabbā pi rūpakāyasirī vaṇṇetabbā. Evaṁ rūpasobhaggappattaṁ dasabalassa sarīraṁ passamānena mahājanena nirantaraṁ phuṭe uyyāne ca magge ca ekabhikkhussa pi nikkhamanokāso nāhosi. Taṁ divasaṁ kira bhagavā chinnabhatto bhaveyya, taṁ mā ahosīti sakkassa nisinnāsanaṁ uṇhākāraṁ dassesi. So āvajjamāno taṁ kāraṇaṁ ñatvā māṇavakavaṇṇaṁ abhinimminitvā buddhadhammasaṅghapaṭisaṁyuttā thutiyo vadamāno dasabalassa purato otaritvā devatānubhāvena okāsaṁ katvā:

Danto dantehi saha purāṇajaṭilehi, vippamutto vippamuttehi,
Siṅgīnikkhasavaṇṇo, rājagahaṁ pāvisi bhagavā.

Mutto muttehi saha purāṇajaṭilehi, vippamutto vippamuttehi,
Siṅgīnikkhasavaṇṇo, rājagahaṁ pāvisi bhagavā.

Tiṇṇo tiṇṇehi saha purāṇajaṭilehi, vippamutto vippamuttehi,
Siṅgīnikkhasavaṇṇo, rājagahaṁ pāvisi bhagavā.

Dasavāso dasabalo, dasadhammavidū dasabhi cupeto,
So dasasataparivāro, rājagahaṁ pāvisi bhagavā ti. (Mv. 58).

Imāhi gāthāhi satthu vaṇṇaṁ vadamāno purato pāyāsi. Tadā mahājano māṇavakassa rūpasiriṁ disvā: “Ativiya abhirūpo ayaṁ māṇavako, na kho pana amhehi diṭṭhapubbo” ti cintetvā: “Kuto ayaṁ māṇavako, kassa vāyan”-ti āha. Taṁ sutvā māṇavo:

Yo dhīro sabbadhi danto, suddho appaṭipuggalo,
Arahaṁ sugato loke, tassāhaṁ paricārako ti. (Mv. 58).

Gāthamāha.

Satthā sakkena katokāsaṁ maggaṁ paṭipajjitvā bhikkhusahassaparivuto {1.85} rājagahaṁ pāvisi. Rājā buddhappamukhassa saṅghassa mahādānaṁ datvā: “Ahaṁ, bhante, tīṇi ratanāni vinā vattituṁ na sakkhissāmi, velāya vā avelāya vā bhagavato santikaṁ āgamissāmi, laṭṭhivanuyyānaṁ nāma atidūre, idaṁ pana amhākaṁ veḷuvanaṁ nāma uyyānaṁ nātidūre nāccāsanne gamanāgamanasampannaṁ buddhārahaṁ senāsanaṁ. Idaṁ me bhagavā paṭiggaṇhātū” ti suvaṇṇabhiṅkārena pupphagandhavāsitaṁ maṇivaṇṇaṁ udakaṁ ādāya veḷuvanuyyānaṁ pariccajanto dasabalassa hatthe udakaṁ pātesi. Tasmiṁ ārāmapaṭiggahaṇe: “Buddhasāsanassa mūlāni otiṇṇānī” ti mahāpathavī kam pi. Jambudīpasmiñhi ṭhapetvā veḷuvanaṁ aññaṁ mahāpathaviṁ kampetvā gahitasenāsanaṁ nāma natthi. Tambapaṇṇidīpe pi ṭhapetvā mahāvihāraṁ aññaṁ pathaviṁ kampetvā gahitasenāsanaṁ nāma natthi. Satthā veḷuvanārāmaṁ paṭiggahetvā rañño anumodanaṁ katvā uṭṭhāyāsanā bhikkhusaṅghaparivuto veḷuvanaṁ agamāsi.

Tasmiṁ kho pana samaye sāriputto ca moggallāno cāti dve paribbājakā rājagahaṁ upanissāya viharanti amataṁ pariyesamānā. Tesu sāriputto assajittheraṁ piṇḍāya paviṭṭhaṁ disvā pasannacitto payirupāsitvā: “Ye dhammā hetuppabhavā” ti gāthaṁ sutvā sotāpattiphale patiṭṭhāya attano sahāyakassa moggallānaparibbājakassa pi tam-eva gāthaṁ abhāsi. So pi sotāpattiphale patiṭṭhāsi. Te ubho pi janā sañcayaṁ oloketvā attano parisāya saddhiṁ bhagavato santike pabbajiṁsu. Tesu mahāmoggallāno sattāhena arahattaṁ pāpuṇi, sāriputtatthero aḍḍhamāsena. Ubho pi ca ne satthā aggasāvakaṭṭhāne ṭhapesi. Sāriputtattherena arahattappattadivase yeva sāvakasannipātaṁ akāsi.

Tathāgate pana tasmiṁ yeva veḷuvanuyyāne viharante suddhodanamahārājā: “Putto kira me chabbassāni dukkarakārikaṁ caritvā paramābhisambodhiṁ patvā pavattavaradhammacakko rājagahaṁ upanissāya veḷuvane viharatī” ti sutvā aññataraṁ amaccaṁ āmantesi: “Ehi, bhaṇe, purisasahassaparivāro rājagahaṁ gantvā mama vacanena ‘pitā vo suddhodanamahārājā daṭṭhukāmo’ ti vatvā puttaṁ me gaṇhitvā ehī” ti āha. So: “Evaṁ, devā” ti rañño vacanaṁ sirasā sampaṭicchitvā purisasahassaparivāro khippam-eva saṭṭhiyojanamaggaṁ gantvā dasabalassa catuparisamajjhe nisīditvā dhammadesanāvelāya vihāraṁ pāvisi. So: “Tiṭṭhatu tāva rañño pahitasāsanan”-ti pariyante ṭhito satthu dhammadesanaṁ sutvā yathāṭhito va saddhiṁ purisasahassena {1.86} arahattaṁ patvā pabbajjaṁ yāci. Bhagavā: “Etha bhikkhavo” ti hatthaṁ pasāresi, sabbe taṅkhaṇaṁ yeva iddhimayapattacīvaradharā saṭṭhivassattherā viya ahesuṁ. Arahattaṁ pattakālato paṭṭhāya pana ariyā nāma majjhattāva hontīti so raññā pahitasāsanaṁ dasabalassa na kathesi. Rājā: “Neva gato āgacchati, na sāsanaṁ suyyatī” ti: “Ehi, bhaṇe, tvaṁ gacchāhī” ti teneva niyāmena aññaṁ amaccaṁ pesesi. So pi gantvā purimanayeneva saddhiṁ parisāya arahattaṁ patvā tuṇhī ahosi. Rājā eteneva niyāmena purisasahassaparivāre nava amacce pesesi, sabbe attano kiccaṁ niṭṭhāpetvā tuṇhībhūtā tattheva vihariṁsu.

Rājā sāsanamattam-pi āharitvā ācikkhantaṁ alabhitvā cintesi: “Ettakā janā mayi sinehābhāvena sāsanamattam-pi na paccāhariṁsu, ko nu kho mama vacanaṁ karissatī” ti sabbaṁ rājabalaṁ olokento kāḷudāyiṁ addasa. So kira rañño sabbatthasādhako amacco abbhantariko ativissāsiko bodhisattena saddhiṁ ekadivase jāto sahapaṁsukīḷako sahāyo. Atha naṁ rājā āmantesi: “Tāta, kāḷudāyi ahaṁ mama puttaṁ passitukāmo nava purisasahassāni pesesiṁ, ekapuriso pi āgantvā sāsanamattaṁ ārocento pi natthi, dujjāno kho pana jīvitantarāyo, ahaṁ jīvamāno va puttaṁ daṭṭhuṁ icchāmi, sakkhissasi nu kho me puttaṁ dassetun”-ti. Sakkhissāmi, deva, sace pabbajituṁ labhissāmīti. Tāta, tvaṁ pabbajitvā vā apabbajitvā vā mayhaṁ puttaṁ dassehīti. So: “Sādhu, devā” ti rañño sāsanaṁ ādāya rājagahaṁ gantvā satthu dhammadesanāvelāya parisapariyante ṭhito dhammaṁ sutvā saparivāro arahattaphalaṁ patvā ehibhikkhubhāve patiṭṭhāsi.

Satthā buddho hutvā paṭhamaṁ antovassaṁ isipatane vasitvā vutthavasso pavāretvā uruvelaṁ gantvā tattha tayo māse vasanto tebhātikajaṭile vinetvā bhikkhusahassaparivāro phussamāsapuṇṇamāyaṁ rājagahaṁ gantvā dve māse vasi. Ettāvatā bārāṇasito nikkhantassa pañca māsā jātā, sakalo hemanto atikkanto. Kāḷudāyittherassa āgatadivasato sattaṭṭha divasā vītivattā, so phagguṇīpuṇṇamāsiyaṁ cintesi: “Atikkanto hemanto, vasantasamayo anuppatto, manussehi sassādīni uddharitvā sammukhasammukhaṭṭhānehi maggā dinnā, haritatiṇasañchannā pathavī, supupphitā vanasaṇḍā, paṭipajjanakkhamā maggā, kālo dasabalassa ñātisaṅgahaṁ kātun”-ti. Atha bhagavantaṁ upasaṅkamitvā:

Aṅgārino {1.87} dāni dumā bhadante, phalesino chadanaṁ vippahāya,
Te accimanto va pabhāsayanti, samayo mahāvīra aṅgīrasānaṁ ...pe... .

Nātisītaṁ nātiuṇhaṁ, nātidubbhikkhachātakaṁ,
Saddalā haritā bhūmi, esa kālo mahāmunī ti.

Saṭṭhimattāhi gāthāhi dasabalassa kulanagaraṁ gamanatthāya gamanavaṇṇaṁ vaṇṇesi. Atha naṁ satthā: “Kiṁ nu kho udāyi madhurassarena gamanavaṇṇaṁ vaṇṇesī” ti āha. Bhante, tumhākaṁ pitā suddhodanamahārājā passitukāmo, karotha ñātakānaṁ saṅgahanti. Sādhu udāyi, karissāmi ñātakānaṁ saṅgahaṁ, bhikkhusaṅghassa ārocehi, gamikavattaṁ pūressantīti. “Sādhu, bhante” ti thero tesaṁ ārocesi.

Bhagavā aṅgamagadhavāsīnaṁ kulaputtānaṁ dasahi sahassehi, kapilavatthuvāsīnaṁ dasahi sahassehīti sabbeheva vīsatisahassehi khīṇāsavabhikkhūhi parivuto rājagahā nikkhamitvā divase divase yojanaṁ gacchati. “Rājagahato saṭṭhiyojanaṁ kapilavatthuṁ dvīhi māsehi pāpuṇissāmī” ti aturitacārikaṁ pakkāmi. Thero pi: “Bhagavato nikkhantabhāvaṁ rañño ārocessāmī” ti vehāsaṁ abbhuggantvā rañño nivesane pāturahosi. Rājā theraṁ disvā tuṭṭhacitto mahārahe pallaṅke nisīdāpetvā attano paṭiyāditassa nānaggarasabhojanassa pattaṁ pūretvā adāsi. Thero uṭṭhāya gamanākāraṁ dassesi. Nisīditvā bhuñjatha, tātāti. Satthu santikaṁ gantvā bhuñjissāmi, mahārājāti. Kahaṁ pana, tāta, satthāti? Vīsatisahassabhikkhuparivāro tumhākaṁ dassanatthāya cārikaṁ nikkhanto, mahārājāti. Rājā tuṭṭhamānaso āha: “Tumhe imaṁ paribhuñjitvā yāva mama putto imaṁ nagaraṁ pāpuṇāti, tāvassa ito va piṇḍapātaṁ harathā” ti. Thero adhivāsesi. Rājā theraṁ parivisitvā pattaṁ gandhacuṇṇena ubbaṭṭetvā uttamabhojanassa pūretvā: “Tathāgatassa dethā” ti therassa hatthe patiṭṭhāpesi. Thero sabbesaṁ passantānaṁ yeva pattaṁ ākāse khipitvā sayam-pi vehāsaṁ abbhuggantvā piṇḍapātaṁ āharitvā satthu hatthe ṭhapesi. Satthā taṁ paribhuñji. Etenupāyena thero divase divase āhari, satthā pi antarāmagge rañño yeva piṇḍapātaṁ paribhuñji. Thero pi bhattakiccāvasāne divase divase: “Ajja ettakaṁ bhagavā āgato, ajja ettakan”-ti {1.88} buddhaguṇapaṭisaṁyuttāya kathāya sakalaṁ rājakulaṁ satthu dassanaṁ vinā yeva satthari sañjātappasādaṁ akāsi. Teneva naṁ bhagavā: “Etadaggaṁ, bhikkhave, mama sāvakānaṁ bhikkhūnaṁ kulappasādakānaṁ yadidaṁ kāḷudāyī” ti (AN. 1.225) etadagge ṭhapesi.

Sākiyā pi kho: “Anuppatte bhagavati amhākaṁ ñātiseṭṭhaṁ passissāmā” ti sannipatitvā bhagavato vasanaṭṭhānaṁ vīmaṁsamānā: “Nigrodhasakkassa ārāmo ramaṇīyo” ti sallakkhetvā tattha sabbaṁ paṭijagganavidhiṁ kāretvā gandhapupphahatthā paccuggamanaṁ karontā sabbālaṅkārapaṭimaṇḍite daharadahare nāgaradārake ca nāgaradārikāyo ca paṭhamaṁ pahiṇiṁsu, tato rājakumāre ca rājakumārikāyo ca, tesaṁ anantaraṁ sāmaṁ gandhapupphacuṇṇādīhi pūjayamānā bhagavantaṁ gahetvā nigrodhārāmam-eva agamaṁsu. Tatra bhagavā vīsatisahassakhīṇāsavaparivuto paññattavarabuddhāsane nisīdi. Sākiyā nāma mānajātikā mānatthaddhā, te: “Siddhatthakumāro amhehi daharataro, amhākaṁ kaniṭṭho, bhāgineyyo, putto, nattā” ti cintetvā daharadahare rājakumāre āhaṁsu: “Tumhe vandatha, mayaṁ tumhākaṁ piṭṭhito nisīdissāmā” ti.

Tesu evaṁ avanditvā nisinnesu bhagavā tesaṁ ajjhāsayaṁ oloketvā: “Na maṁ ñātayo vandanti, handa dāni ne vandāpessāmī” ti abhiññāpādakaṁ catutthajjhānaṁ samāpajjitvā tato vuṭṭhāya ākāsaṁ abbhuggantvā tesaṁ sīse pādapaṁsuṁ okiramāno viya kaṇḍambarukkhamūle yamakapāṭihāriyasadisaṁ pāṭihāriyaṁ akāsi. Rājā taṁ acchariyaṁ disvā āha: “bhagavā tumhākaṁ jātadivase kāḷadevalassa vandanatthaṁ upanītānaṁ pāde vo parivattitvā brāhmaṇassa matthake patiṭṭhite disvā pi ahaṁ tumhe vandiṁ, ayaṁ me paṭhamavandanā. Vappamaṅgaladivase jambucchāyāya sirisayane nisinnānaṁ vo jambucchāyāya aparivattanaṁ disvā pi pāde vandiṁ, ayaṁ me dutiyavandanā. Idāni imaṁ adiṭṭhapubbaṁ pāṭihāriyaṁ disvā pi ahaṁ tumhākaṁ pāde vandāmi, ayaṁ me tatiyavandanā” ti. Raññā pana vandite bhagavantaṁ avanditvā ṭhātuṁ samattho nāma ekasākiyo pi nāhosi, sabbe vandiṁsu yeva.

Iti bhagavā ñātayo vandāpetvā ākāsato otaritvā paññattāsane nisīdi. Nisinne bhagavati sikhāpatto ñātisamāgamo ahosi, sabbe ekaggacittā hutvā nisīdiṁsu. Tato mahāmegho pokkharavassaṁ vassi. Tambavaṇṇaṁ udakaṁ heṭṭhā viravantaṁ gacchati, temitukāmo va temeti, atemitukāmassa sarīre ekabindumattam-pi na patati. Taṁ disvā sabbe acchariyabbhutacittajātā: “Aho acchariyaṁ, aho abbhutan”-ti kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ. Satthā: “Na idāneva {1.89} mayhaṁ ñātisamāgame pokkharavassaṁ vassati, atīte pi vassī” ti imissā aṭṭhuppattiyā vessantarajātakaṁ kathesi. Dhammadesanaṁ sutvā sabbe uṭṭhāya vanditvā pakkamiṁsu. Eko pi rājā vā rājamahāmatto vā: “Sve amhākaṁ bhikkhaṁ gaṇhathā” ti vatvā gato nāma natthi.

Satthā punadivase vīsatisahassabhikkhuparivuto kapilavatthuṁ piṇḍāya pāvisi. Taṁ na koci gantvā nimantesi, pattaṁ vā aggahosi. Bhagavā indakhīle ṭhito va āvajjesi: “Kathaṁ nu kho pubbabuddhā kulanagare piṇḍāya cariṁsu, kiṁ uppaṭipāṭiyā issarajanānaṁ gharāni agamaṁsu, udāhu sapadānacārikaṁ cariṁsū” ti. Tato ekabuddhassa pi uppaṭipāṭiyā gamanaṁ adisvā: “Mayā pi idāni ayam-eva vaṁso, ayaṁ paveṇī paggahetabbā, āyatiñca me sāvakā pi mamaññeva anusikkhantā piṇḍacārikavattaṁ paripūressantī” ti koṭiyaṁ niviṭṭhagehato paṭṭhāya sapadānaṁ piṇḍāya cari. “Ayyo kira siddhatthakumāro piṇḍāya caratī” ti dvibhūmakatibhūmakādīsu pāsādesu sīhapañjare vivaritvā mahājano dassanabyāvaṭo ahosi.

Rāhulamātā pi devī: “Ayyaputto kira imasmiṁ yeva nagare mahantena rājānubhāvena suvaṇṇasivikādīhi vicaritvā idāni kesamassuṁ ohāretvā kāsāyavatthavasano kapālahattho piṇḍāya carati, sobhati nu kho” ti sīhapañjaraṁ vivaritvā olokayamānā bhagavantaṁ nānāvirāgasamujjalāya sarīrappabhāya nagaravīthiyo obhāsetvā byāmappabhāparikkhepasamaṅgībhūtāya asītianubyañjanāvabhāsitāya dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇapaṭimaṇḍitāya anopamāya buddhasiriyā virocamānaṁ disvā uṇhīsato paṭṭhāya yāva pādatalā:

Siniddhanīlamudukuñcitakeso, sūriyanimmalatalābhinalāṭo,
Yuttatuṅgamudukāyatanāso, raṁsijālavitato narasīho.

Cakkavaraṅkitarattasupādo, lakkhaṇamaṇḍitaāyatapaṇhi,
Cāmarihatthavibhūsitapaṇho, esa hi tuyhaṁ pitā narasīho.

Sakyakumāro varado sukhumālo, lakkhaṇavicittapasannasarīro,
Lokahitāya āgato naravīro, esa hi tuyhaṁ pitā narasīho.

Āyatayuttasusaṇṭhitasoto, gopakhumo abhinīlanetto,
Indadhanuabhinīlabhamuko, esa hi tuyhaṁ pitā narasīho.

Puṇṇacandanibho mukhavaṇṇo, devanarānaṁ piyo naranāgo,
Mattagajindavilāsitagāmī, esa hi tuyhaṁ pitā narasīho.

Siniddhasugambhīramañjusaghoso, hiṅgulavaṇṇarattasujivho,
Vīsativīsatisetasudanto, esa hi tuyhaṁ pitā narasīho.

Khattiyasambhavaaggakulindo, devamanussanamassitapādo,
Sīlasamādhipatiṭṭhitacitto, esa hi tuyhaṁ pitā narasīho.

Vaṭṭasuvaṭṭasusaṇṭhitagīvo, sīhahanumigarājasarīro,
Kañcanasucchaviuttamavaṇṇo, esa hi tuyhaṁ pitā narasīho.

Añjanasamavaṇṇasunīlakeso, kañcanapaṭṭavisuddhanalāṭo,
Osadhipaṇḍarasuddhasuuṇṇo, esa hi tuyhaṁ pitā narasīho.

Gacchantonilapathe viya cando, tārāgaṇaparivaḍḍhitarūpo,
Sāvakamajjhagato samaṇindo, esa hi tuyhaṁ pitā narasīho ti.

Evamimāhi dasahi narasīhagāthāhi nāma abhitthavitvā: “Tumhākaṁ putto kira idāni piṇḍāya caratī” ti rañño ārocesi. Rājā saṁviggahadayo hatthena sāṭakaṁ saṇṭhapento turitaturitaṁ nikkhamitvā vegena gantvā bhagavato purato ṭhatvā āha: “kiṁ, bhante, amhe lajjāpetha, kimatthaṁ piṇḍāya caratha, kiṁ ‘ettakānaṁ bhikkhūnaṁ na sakkā bhattaṁ laddhu’nti saññaṁ {1.90} karitthā” ti. Vaṁsacārittametaṁ, mahārāja, amhākanti. Nanu, bhante, amhākaṁ mahāsammatakhattiyavaṁso nāma vaṁso, tattha ca ekakhattiyo pi bhikkhācaro nāma natthīti. “Ayaṁ, mahārāja, rājavaṁso nāma tava vaṁso, amhākaṁ pana dīpaṅkaro koṇḍañño ...pe... kassapoti ayaṁ buddhavaṁso nāma. Ete ca aññe ca anekasahassasaṅkhā buddhā bhikkhācarā, bhikkhācāreneva jīvikaṁ kappesun”-ti antaravīthiyaṁ ṭhitova:

Uttiṭṭhe nappamajjeyya, dhammaṁ sucaritaṁ care,
Dhammacārī sukhaṁ seti, asmiṁ loke paramhi cā ti. (Dhp. 168).

Imaṁ gāthamāha. Gāthāpariyosāne rājā sotāpattiphale patiṭṭhāsi.

Dhammaṁ care sucaritaṁ, na naṁ duccaritaṁ care,
Dhammacārī sukhaṁ seti, asmiṁ loke paramhi cā ti. (Dhp. 169).

Imaṁ pana gāthaṁ sutvā sakadāgāmiphale patiṭṭhāsi. Mahādhammapālajātakaṁ (Ja. 447) sutvā anāgāmiphale patiṭṭhāsi, maraṇasamaye setacchattassa heṭṭhā sirisayane nipanno yeva arahattaṁ pāpuṇi. Araññavāsena pana padhānānuyogakiccaṁ rañño nāhosi. Sotāpattiphalaṁ sacchikatvā yeva pana bhagavato pattaṁ gahetvā saparisaṁ bhagavantaṁ mahāpāsādaṁ āropetvā paṇītena khādanīyena bhojanīyena parivisi. Bhattakiccapariyosāne sabbaṁ itthāgāraṁ āgantvā bhagavantaṁ vandi ṭhapetvā rāhulamātaraṁ. Sā pana: “Gaccha, ayyaputtaṁ vandāhī” ti parijanena vuccamānāpi: “Sace mayhaṁ guṇo atthi, sayam-eva mama santikaṁ ayyaputto āgamissati, āgatam-eva naṁ vandissāmī” ti vatvā na agamāsi.

Bhagavā rājānaṁ pattaṁ gāhāpetvā dvīhi aggasāvakehi saddhiṁ rājadhītāya sirigabbhaṁ gantvā: “Rājadhītā yathāruci vandamānā na kiñci vattabbā” ti vatvā paññattāsane nisīdi. Sā vegenāgantvā gopphakesu gahetvā pādapiṭṭhiyaṁ sīsaṁ parivattetvā yathāajjhāsayaṁ vandi. Rājā rājadhītāya bhagavati sinehabahumānādiguṇasampattiyo kathesi: “Bhante, mama dhītā ‘tumhehi kāsāyāni vatthāni nivāsitānī’ ti {1.91} sutvā tato paṭṭhāya kāsāyavatthanivatthā jātā, tumhākaṁ ekabhattikabhāvaṁ sutvā ekabhattikāva jātā, tumhehi mahāsayanassa chaḍḍitabhāvaṁ sutvā paṭṭikāmañcake yeva nipannā, tumhākaṁ mālāgandhādīhi viratabhāvaṁ ñatvā viratamālāgandhāva jātā, attano ñātakehi ‘mayaṁ paṭijaggissāmā’ ti sāsane pesite pi ekañātakam-pi na olokesi, evaṁ guṇasampannā me dhītā bhagavā” ti. “Anacchariyaṁ, mahārāja, yaṁ idāni tayā rakkhiyamānā rājadhītā paripakke ñāṇe attānaṁ rakkheyya, esā pubbe anārakkhā pabbatapāde vicaramānā aparipakke ñāṇe attānaṁ rakkhī” ti vatvā candakinnarījātakaṁ (Ja. 485) kathetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.

Dutiyadivase pana nandassa rājakumārassa abhisekagehappavesanavivāhamaṅgalesu vattamānesu tassa gehaṁ gantvā kumāraṁ pattaṁ gāhāpetvā pabbājetukāmo maṅgalaṁ vatvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Janapadakalyāṇī kumāraṁ gacchantaṁ disvā: “Tuvaṭaṁ kho, ayyaputta, āgaccheyyāsī” ti vatvā gīvaṁ pasāretvā olokesi. So pi bhagavantaṁ: “Pattaṁ gaṇhathā” ti vattuṁ avisahamāno vihāraṁ yeva agamāsi, taṁ anicchamānaṁ yeva bhagavā pabbājesi. Iti bhagavā kapilavatthuṁ gantvā tatiyadivase nandaṁ pabbājesi.

Sattame divase rāhulamātā kumāraṁ alaṅkaritvā bhagavato santikaṁ pesesi: “Passa, tāta, etaṁ vīsatisahassasamaṇaparivutaṁ suvaṇṇavaṇṇaṁ brahmarūpavaṇṇaṁ samaṇaṁ, ayaṁ te pitā, etassa mahantā nidhayo ahesuṁ, tyāssa nikkhamanakālato paṭṭhāya na passāma, gaccha, naṁ dāyajjaṁ yācāhi: ‘ahaṁ tāta kumāro abhisekaṁ patvā cakkavattī bhavissāmi, dhanena me attho, dhanaṁ me dehi. Sāmiko hi putto pitu santakassā’ ti”. Kumāro ca bhagavato santikaṁ gantvā pitu sinehaṁ paṭilabhitvā haṭṭhatuṭṭho: “Sukhā te, samaṇa, chāyā” ti vatvā aññañca bahuṁ attano anurūpaṁ vadanto aṭṭhāsi. Bhagavā katabhattakicco anumodanaṁ katvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Kumāro pi: “Dāyajjaṁ me, samaṇa, dehi, dāyajjaṁ me, samaṇa, dehī” ti bhagavantaṁ anubandhi. Bhagavā kumāraṁ na nivattāpesi, parijano pi bhagavatā saddhiṁ gacchantaṁ nivattetuṁ nāsakkhi. Iti so bhagavatā saddhiṁ ārāmam-eva agamāsi.

Tato bhagavā cintesi: “Yaṁ ayaṁ pitu santakaṁ dhanaṁ icchati, taṁ vaṭṭānugataṁ savighātaṁ, handassa bodhimaṇḍe paṭiladdhaṁ sattavidhaṁ ariyadhanaṁ demi, lokuttaradāyajjassa naṁ sāmikaṁ karomī” ti āyasmantaṁ sāriputtaṁ āmantesi: “Tena hi, tvaṁ {1.92} sāriputta, rāhulakumāraṁ pabbājehī” ti. Thero taṁ pabbājesi. Pabbajite pana kumāre rañño adhimattaṁ dukkhaṁ uppajji. Taṁ adhivāsetuṁ asakkonto bhagavato nivedetvā: “Sādhu, bhante, ayyā mātāpitūhi ananuññātaṁ puttaṁ na pabbājeyyun”-ti varaṁ yāci. Bhagavā tassa taṁ varaṁ datvā punadivase rājanivesane katapātarāso ekamantaṁ nisinnena raññā: “Bhante, tumhākaṁ dukkarakārikakāle ekā devatā maṁ upasaṅkamitvā ‘putto te kālakato’ ti āha, tassā vacanaṁ asaddahanto ‘na mayhaṁ putto bodhiṁ appatvā kālaṁ karotī’ ti taṁ paṭikkhipin”-ti vutte: “Idāni kiṁ saddahissatha, ye tumhe pubbe pi aṭṭhikāni dassetvā ‘putto te mato’ ti vutte na saddahitthā” ti imissā aṭṭhuppattiyā mahādhammapālajātakaṁ kathesi. Kathāpariyosāne rājā anāgāmiphale patiṭṭhāsi.

Iti bhagavā pitaraṁ tīsu phalesu patiṭṭhāpetvā bhikkhusaṅghaparivuto punadeva rājagahaṁ gantvā veḷuvane vihāsi. Tasmiṁ samaye anāthapiṇḍiko gahapati pañcahi sakaṭasatehi bhaṇḍaṁ ādāya rājagahe attano piyasahāyakassa seṭṭhino gehaṁ gantvā tattha buddhassa bhagavato uppannabhāvaṁ sutvā balavapaccūsasamaye devatānubhāvena vivaṭena dvārena satthāraṁ upasaṅkamitvā dhammaṁ sutvā sotāpattiphale patiṭṭhāya dutiyadivase buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṁ datvā sāvatthiṁ āgamanatthāya satthu paṭiññaṁ gahetvā antarāmagge pañcacattālīsayojanaṭṭhāne satasahassaṁ satasahassaṁ datvā yojanike yojanike vihāre kāretvā jetavanaṁ koṭisanthārena aṭṭhārasahiraññakoṭīhi kiṇitvā navakammaṁ paṭṭhapesi. So majjhe dasabalassa gandhakuṭiṁ kāresi, taṁ parivāretvā asītimahātherānaṁ pāṭiyekkasannivesane āvāse ekakūṭāgāradvikūṭāgārahaṁsavaṭṭakadīghasālāmaṇḍapādivasena sesasenāsanāni pokkharaṇīcaṅkamanarattiṭṭhānadivāṭṭhānāni cāti aṭṭhārasakoṭipariccāgena ramaṇīye bhūmibhāge manoramaṁ vihāraṁ kārāpetvā dasabalassa āgamanatthāya dūtaṁ pesesi. Satthā dūtassa vacanaṁ sutvā mahābhikkhusaṅghaparivuto rājagahā nikkhamitvā anupubbena sāvatthinagaraṁ pāpuṇi.

Mahāseṭṭhi pi kho vihāramahaṁ sajjetvā tathāgatassa jetavanappavisanadivase puttaṁ sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitaṁ katvā alaṅkatapaṭiyatteheva pañcahi kumārasatehi saddhiṁ pesesi. So saparivāro pañcavaṇṇavatthasamujjalāni pañca dhajasatāni gahetvā dasabalassa {1.93} purato ahosi. Tesaṁ pacchato mahāsubhaddā cūḷasubhaddāti dve seṭṭhidhītaro pañcahi kumārikāsatehi saddhiṁ puṇṇaghaṭe gahetvā nikkhamiṁsu. Tāsaṁ pacchato seṭṭhibhariyā sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitā pañcahi mātugāmasatehi saddhiṁ puṇṇapātiyo gahetvā nikkhami. Sabbesaṁ pacchato sayaṁ mahāseṭṭhi ahatavatthanivattho ahatavatthanivattheheva pañcahi seṭṭhisatehi saddhiṁ bhagavantaṁ abbhuggañchi. Bhagavā imaṁ upāsakaparisaṁ purato katvā mahābhikkhusaṅghaparivuto attano sarīrappabhāya suvaṇṇarasasekapiñjarāni viya vanantarāni kurumāno anantāya buddhalīḷāya apaṭisamāya buddhasiriyā jetavanavihāraṁ pāvisi.

Atha naṁ anāthapiṇḍiko pucchi: “kathāhaṁ, bhante, imasmiṁ vihāre paṭipajjāmī” ti. Tena hi gahapati imaṁ vihāraṁ āgatānāgatassa cātuddisassa bhikkhusaṅghassa dehīti. “Sādhu, bhante” ti mahāseṭṭhi suvaṇṇabhiṅkāraṁ ādāya dasabalassa hatthe udakaṁ pātetvā: “Imaṁ jetavanavihāraṁ āgatānāgatassa cātuddisassa bhikkhusaṅghassa dammī” ti adāsi. Satthā vihāraṁ paṭiggahetvā anumodanaṁ karonto:

Sītaṁ uṇhaṁ paṭihanti, tato vāḷamigāni ca,
Sarīsape ca makase, sisire cā pi vuṭṭhiyo.

Tato vātātapo ghoro, sañjāto paṭihaññati,
Leṇatthañca sukhatthañca, jhāyituñca vipassituṁ.

Vihāradānaṁ saṅghassa, aggaṁ buddhena vaṇṇitaṁ,
Tasmā hi paṇḍito poso, sampassaṁ atthamattano.

Vihāre kāraye ramme, vāsayettha bahussute,
Tesaṁ annañca pānañca, vatthasenāsanāni ca.

Dadeyya ujubhūtesu, vippasannena cetasā,
Te {1.94} tassa dhammaṁ desenti, sabbadukkhāpanūdanaṁ,
Yaṁ so dhammaṁ idhaññāya, parinibbāti anāsavo ti. (Cv. 295).

Vihārānisaṁsaṁ kathesi. Anāthapiṇḍiko dutiyadivasato paṭṭhāya vihāramahaṁ ārabhi. Visākhāya pāsādamaho catūhi māsehi niṭṭhito, anāthapiṇḍikassa pana vihāramaho navahi māsehi niṭṭhāsi. Vihāramahe pi aṭṭhāraseva koṭiyo pariccāgaṁ agamaṁsu. Iti ekasmiṁ yeva vihāre catupaṇṇāsakoṭisaṅkhyaṁ dhanaṁ pariccaji.

Atīte pana vipassissa bhagavato kāle punabbasumitto nāma seṭṭhi suvaṇṇiṭṭhakāsanthārena kiṇitvā tasmiṁ yeva ṭhāne yojanappamāṇaṁ saṅghārāmaṁ kāresi. Sikhissa bhagavato kāle sirivaḍḍho nāma seṭṭhi suvaṇṇaphālasanthārena kiṇitvā tasmiṁ yeva ṭhāne tigāvutappamāṇaṁ saṅghārāmaṁ kāresi. Vessabhussa bhagavato kāle sotthijo nāma seṭṭhi suvaṇṇahatthipadasanthārena kiṇitvā tasmiṁ yeva ṭhāne aḍḍhayojanappamāṇaṁ saṅghārāmaṁ kāresi. Kakusandhassa bhagavato kāle accuto nāma seṭṭhi suvaṇṇiṭṭhakāsanthārena kiṇitvā tasmiṁ yeva ṭhāne gāvutappamāṇaṁ saṅghārāmaṁ kāresi. Koṇāgamanassa bhagavato kāle uggo nāma seṭṭhi suvaṇṇakacchapasanthārena kiṇitvā tasmiṁ yeva ṭhāne aḍḍhagāvutappamāṇaṁ saṅghārāmaṁ kāresi. Kassapassa bhagavato kāle sumaṅgalo nāma seṭṭhi suvaṇṇakaṭṭisanthārena kiṇitvā tasmiṁ yeva ṭhāne soḷasakarīsappamāṇaṁ saṅghārāmaṁ kāresi. Amhākaṁ pana bhagavato kāle anāthapiṇḍiko nāma seṭṭhi kahāpaṇakoṭisanthārena kiṇitvā tasmiṁ yeva ṭhāne aṭṭhakarīsappamāṇaṁ saṅghārāmaṁ kāresi. Idaṁ kira ṭhānaṁ sabbabuddhānaṁ avijahitaṭṭhānam-eva.

Iti mahābodhimaṇḍe sabbaññutappattito yāva mahāparinibbānamañcā yasmiṁ yasmiṁ ṭhāne bhagavā vihāsi, idaṁ santikenidānaṁ nāma, tassa vasena sabbajātakāni vaṇṇayissāma.

Nidānakathā niṭṭhitā