Ja 2: Vaṇṇupathajātakavaṇṇanā

Akilāsuno ti imaṁ dhammadesanaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharanto kathesi. Kaṁ pana ārabbhāti? Ekaṁ ossaṭṭhavīriyaṁ bhikkhuṁ. Tathāgate kira sāvatthiyaṁ viharante eko sāvatthivāsī kulaputto jetavanaṁ gantvā satthu santike dhammadesanaṁ sutvā pasannacitto kāmesu ādīnavaṁ disvā pabbajitvā upasampadāya pañcavassiko hutvā dve mātikā uggaṇhitvā vipassanācāraṁ sikkhitvā satthu santike attano cittaruciyaṁ kammaṭṭhānaṁ gahetvā ekaṁ araññaṁ pavisitvā vassaṁ upagantvā temāsaṁ vāyamanto pi obhāsamattaṁ vā nimittamattaṁ vā uppādetuṁ nāsakkhi.

Athassa etadahosi: “Satthārā cattāro puggalā kathitā, tesu mayā padaparamena bhavitabbaṁ, natthi maññe mayhaṁ imasmiṁ attabhāve maggo vā phalaṁ vā, kiṁ karissāmi araññavāsena, satthu santikaṁ gantvā rūpasobhaggappattaṁ buddhasarīraṁ olokento madhuraṁ dhammadesanaṁ suṇanto viharissāmī” ti puna jetavanam-eva paccāgamāsi. Atha naṁ sandiṭṭhasambhattā āhaṁsu: “āvuso, tvaṁ satthu santike kammaṭṭhānaṁ gahetvā ‘samaṇadhammaṁ karissāmī’ ti gato, idāni pana āgantvā saṅgaṇikāya abhiramamāno carasi, kiṁ nu kho te pabbajitakiccaṁ matthakaṁ pattaṁ, appaṭisandhiko jātosī” ti? Āvuso, ahaṁ maggaṁ vā phalaṁ vā alabhitvā: “Abhabbapuggalena mayā bhavitabban”-ti vīriyaṁ ossajitvā āgatomhīti. “Akāraṇaṁ te, āvuso, kataṁ daḷhavīriyassa satthu sāsane pabbajitvā vīriyaṁ ossajantena, ayuttaṁ te kataṁ, ehi tathāgatassa {1.107} dassemā” ti taṁ ādāya satthu santikaṁ agamaṁsu.

Satthā taṁ disvā evamāha: “Bhikkhave, tumhe etaṁ bhikkhuṁ anicchamānaṁ ādāya āgatā, kiṁ kataṁ iminā” ti? “Bhante, ayaṁ bhikkhu evarūpe niyyānikasāsane pabbajitvā samaṇadhammaṁ karonto vīriyaṁ ossajitvā āgato” ti āhaṁsu. Atha naṁ satthā āha: “Saccaṁ kira tayā bhikkhu vīriyaṁ ossaṭṭhan”-ti? “Saccaṁ, bhagavā” ti. “Kiṁ pana tvaṁ bhikkhu evarūpe mama sāsane pabbajitvā ‘appiccho’ ti vā ‘santuṭṭho’ ti vā ‘pavivitto’ ti vā ‘āraddhavīriyo’ ti vā evaṁ attānaṁ ajānāpetvā ‘ossaṭṭhavīriyo bhikkhū’ ti jānāpesi. Nanu tvaṁ pubbe vīriyavā ahosi, tayā ekena kataṁ vīriyaṁ nissāya marukantāre pañcasu sakaṭasatesu manussā ca goṇā ca pānīyaṁ labhitvā sukhitā jātā, idāni kasmā vīriyaṁ ossajasī” ti. So bhikkhu ettakena vacanena upatthambhito ahosi.

Taṁ pana kathaṁ sutvā bhikkhū bhagavantaṁ yāciṁsu: “bhante, idāni iminā bhikkhunā vīriyassa ossaṭṭhabhāvo amhākaṁ pākaṭo, pubbe panassa ekassa vīriyaṁ nissāya marukantāre goṇamanussānaṁ pānīyaṁ labhitvā sukhitabhāvo paṭicchanno, tumhākaṁ sabbaññutaññāṇasseva pākaṭo, amhākampetaṁ kāraṇaṁ kathethā” ti. “Tena hi, bhikkhave, suṇāthā” ti bhagavā tesaṁ bhikkhūnaṁ satuppādaṁ janetvā bhavantarena paṭicchannakāraṇaṁ pākaṭamakāsi.

Atīte kāsiraṭṭhe bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto satthavāhakule paṭisandhiṁ gahetvā vayappatto pañcahi sakaṭasatehi vaṇijjaṁ karonto vicarati. So ekadā saṭṭhiyojanikaṁ marukantāraṁ paṭipajji. Tasmiṁ kantāre sukhumavālukā muṭṭhinā gahitā hatthe na tiṭṭhati, sūriyuggamanato paṭṭhāya aṅgārarāsi viya uṇhā hoti, na sakkā akkamituṁ. Tasmā taṁ paṭipajjantā dārudakatilataṇḍulādīni sakaṭehi ādāya rattim-eva gantvā aruṇuggamane sakaṭāni parivaṭṭaṁ katvā matthake maṇḍapaṁ kāretvā kālasseva āhārakiccaṁ niṭṭhāpetvā chāyāya nisinnā divasaṁ khepetvā atthaṅgate sūriye sāyamāsaṁ bhuñjitvā bhūmiyā sītalāya jātāya sakaṭāni yojetvā gacchanti, samuddagamanasadisam-eva gamanaṁ hoti. Thalaniyāmako nāma laddhuṁ vaṭṭati, so tārakasaññā {1.108} satthaṁ tāreti.

So pi satthavāho tasmiṁ kāle imināva niyāmena taṁ kantāraṁ gacchanto ekūnasaṭṭhi yojanāni gantvā: “Idāni ekaratteneva marukantārā nikkhamanaṁ bhavissatī” ti sāyamāsaṁ bhuñjitvā sabbaṁ dārudakaṁ khepetvā sakaṭāni yojetvā pāyāsi. Niyāmako pana purimasakaṭe āsanaṁ pattharāpetvā ākāse tārakaṁ olokento: “Ito pājetha, ito pājethā” ti vadamāno nipajji. So dīghamaddhānaṁ aniddāyanabhāvena kilanto niddaṁ okkami, goṇe nivattitvā āgatamaggam-eva gaṇhante na aññāsi. Goṇā sabbarattiṁ agamaṁsu. Niyāmako aruṇuggamanavelāya pabuddho nakkhattaṁ oloketvā: “Sakaṭāni nivattetha nivattethā” ti āha. Sakaṭāni nivattetvā paṭipāṭiṁ karontānaññeva aruṇo uggato. Manussā: “Hiyyo amhākaṁ niviṭṭhakhandhāvāraṭṭhānamevetaṁ, dārudakam-pi no khīṇaṁ, idāni naṭṭhamhā” ti sakaṭāni mocetvā parivaṭṭakena ṭhapetvā matthake maṇḍapaṁ katvā attano attano sakaṭassa heṭṭhā anusocantā nipajjiṁsu.

Bodhisatto: “Mayi vīriyaṁ ossajante sabbe vinassissantī” ti pāto sītalavelāyam-eva āhiṇḍanto ekaṁ dabbatiṇagacchaṁ disvā: “Imāni tiṇāni heṭṭhā udakasinehena uṭṭhitāni bhavissantī” ti cintetvā kuddālaṁ gāhāpetvā taṁ padesaṁ khaṇāpesi, te saṭṭhihatthaṭṭhānaṁ khaṇiṁsu. Ettakaṁ ṭhānaṁ khaṇitvā paharantānaṁ kuddālo heṭṭhāpāsāṇe paṭihaññi, pahaṭamatte sabbe vīriyaṁ ossajiṁsu. Bodhisatto pana: “Imassa pāsāṇassa heṭṭhā udakena bhavitabban”-ti otaritvā pāsāṇe ṭhito oṇamitvā sotaṁ odahitvā saddaṁ āvajjento heṭṭhā udakassa pavattanasaddaṁ sutvā uttaritvā cūḷupaṭṭhākaṁ āha: “tāta, tayā vīriye ossaṭṭhe sabbe vinassissāma, tvaṁ vīriyaṁ anossajanto imaṁ ayakūṭaṁ gahetvā āvāṭaṁ otaritvā etasmiṁ pāsāṇe pahāraṁ dehī” ti. So tassa vacanaṁ sampaṭicchitvā sabbesu {1.109} vīriyaṁ ossajitvā ṭhitesu pi vīriyaṁ anossajanto otaritvā pāsāṇe pahāraṁ adāsi. Pāsāṇo majjhe bhijjitvā heṭṭhā patitvā sotaṁ sannirumbhitvā aṭṭhāsi, tālakkhandhappamāṇā udakavaṭṭi uggañchi. Sabbe pānīyaṁ pivitvā nhāyiṁsu, atirekāni akkhayugādīni phāletvā yāgubhattaṁ pacitvā bhuñjitvā goṇe ca bhojetvā sūriye atthaṅgate udakāvāṭasamīpe dhajaṁ bandhitvā icchitaṭṭhānaṁ agamaṁsu. Te tattha bhaṇḍaṁ vikkiṇitvā diguṇaṁ tiguṇaṁ catugguṇaṁ lābhaṁ labhitvā attano vasanaṭṭhānam-eva agamaṁsu. Te tattha yāvatāyukaṁ ṭhatvā yathākammaṁ gatā, bodhisatto pi dānādīni puññāni katvā yathākammam-eva gato.

Sammāsambuddho imaṁ dhammadesanaṁ kathetvā abhisambuddho va imaṁ gāthaṁ kathesi:

1. Akilāsuno vaṇṇupathe khaṇantā, udaṅgaṇe tattha papaṁ avinduṁ,
Evaṁ munī vīriyabalūpapanno, akilāsu vinde hadayassa santin-ti.

Tattha akilāsuno ti nikkosajjā āraddhavīriyā. Vaṇṇupathe ti vaṇṇu vuccati vālukā, vālukāmaggeti attho. Khaṇantā ti bhūmiṁ khaṇamānā. Udaṅgaṇe ti ettha udā ti nipāto, aṅgaṇe ti manussānaṁ sañcaraṇaṭṭhāne, anāvāṭe bhūmibhāgeti attho. Tatthā ti tasmiṁ vaṇṇupathe. Papaṁ avindun-ti udakaṁ paṭilabhiṁsu. Udakañhi papīyanabhāvena: “Papā” ti vuccati. Pavaddhaṁ vā āpaṁ papaṁ, mahodakanti attho.

Evan-ti opammapaṭipādanaṁ. Munī ti monaṁ vuccati ñāṇaṁ, kāyamoneyyādīsu vā aññataraṁ, tena samannāgatattā puggalo: “Munī” ti vuccati. So panesa agāriyamuni, anagāriyamuni, sekkhamuni, asekkhamuni, paccekabuddhamuni, munimunīti anekavidho. Tattha agāriyamunī ti gihī āgataphalo viññātasāsano. Anagāriyamunī ti tathārūpo va pabbajito. Sekkhamunī ti satta sekkhā. Asekkhamunī ti khīṇāsavo. Paccekabuddhamunī ti paccekasambuddho. Munimunī ti sammāsambuddho. Imasmiṁ panatthe sabbasaṅgāhakavasena {1.110} moneyyasaṅkhātāya paññāya samannāgato: “Munī” ti veditabbo. Vīriyabalūpapanno ti vīriyena ceva kāyabalañāṇabalena ca samannāgato. Akilāsū ti nikkosajjo:

Kāmaṁ taco ca nhāru ca, aṭṭhi ca avasissatu,
Upasussatu nissesaṁ, sarīre maṁsalohitan-ti.

Evaṁ vuttena caturaṅgasamannāgatena vīriyena samannāgatattā analaso. Vinde hadayassa santin-ti cittassa pi hadayarūpassa pi sītalabhāvakaraṇena: “Santin”-ti saṅkhaṁ gataṁ jhānavipassanābhiññāarahattamaggañāṇasaṅkhātaṁ ariyadhammaṁ vindati paṭilabhatī ti attho. Bhagavatā hi:

“Dukkhaṁ, bhikkhave, kusīto viharati vokiṇṇo pāpakehi akusalehi dhammehi, mahantañca sadatthaṁ parihāpeti. Āraddhavīriyo ca kho, bhikkhave, sukhaṁ viharati pavivitto pāpakehi akusalehi dhammehi, mahantañca sadatthaṁ paripūreti, na, bhikkhave, hīnena aggassa patti hotī” ti (SN. 2.22).

Evaṁ anekehi suttehi kusītassa dukkhavihāro, āraddhavīriyassa ca sukhavihāro saṁvaṇṇito. Idhā pi āraddhavīriyassa akatābhinivesassa vipassakassa vīriyabalena adhigantabbaṁ tam-eva sukhavihāraṁ dassento: “Evaṁ munī vīriyabalūpapanno, akilāsu vinde hadayassa santin”-ti āha. Idaṁ vuttaṁ hoti: yathā te vāṇijā akilāsuno vaṇṇupathe khaṇantā udakaṁ labhiṁsu, evaṁ imasmim-pi sāsane akilāsu hutvā vāyamamāno paṇḍito bhikkhu imaṁ jhānādibhedaṁ hadayassa santiṁ labhati. So tvaṁ bhikkhu pubbe udakamattassa atthāya vīriyaṁ katvā idāni evarūpe maggaphaladāyake niyyānikasāsane kasmā vīriyaṁ ossajasīti evaṁ imaṁ dhammadesanaṁ dassetvā cattāri saccāni pakāsesi, saccapariyosāne ossaṭṭhavīriyo bhikkhu aggaphale arahatte patiṭṭhāsi.

Satthā pi dve vatthūni kathetvā anusandhiṁ ghaṭetvā jātakaṁ samodhānetvā dassesi: “Tasmiṁ samaye vīriyaṁ anossajitvā pāsāṇaṁ bhinditvā mahājanassa udakadāyako cūḷupaṭṭhāko ayaṁ ossaṭṭhavīriyo bhikkhu ahosi, avasesaparisā idāni buddhaparisā jātā, satthavāhajeṭṭhako pana aham-eva ahosin”-ti desanaṁ niṭṭhāpesi.

Vaṇṇupathajātakavaṇṇanā dutiyā