Ja 3: Serivavāṇijajātakavaṇṇanā

Idha ce naṁ virādhesī ti imam-pi dhammadesanaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharanto ekaṁ ossaṭṭhavīriyam-eva bhikkhuṁ ārabbha kathesi. Tañhi purimanayeneva bhikkhūhi ānītaṁ disvā satthā āha: “tvaṁ bhikkhu, evarūpe maggaphaladāyake sāsane {1.111} pabbajitvā vīriyaṁ ossajanto satasahassagghanikāya kañcanapātiyā parihīno serivavāṇijo viya ciraṁ socissasī” ti. Bhikkhū tassatthassa āvibhāvatthaṁ bhagavantaṁ yāciṁsu, bhagavā bhavantarena paṭicchannakāraṇaṁ pākaṭamakāsi.

Atīte ito pañcame kappe bodhisatto serivaraṭṭhe kacchapuṭavāṇijo ahosi. So serivanāmakena ekena lolakacchapuṭavāṇijena saddhiṁ vohāratthāya gacchanto nīlavāhaṁ nāma nadiṁ uttaritvā ariṭṭhapuraṁ nāma nagaraṁ pavisanto nagaravīthiyo bhājetvā attano pattavīthiyā bhaṇḍaṁ vikkiṇanto vicari. Itaro pi attano pattavīthiṁ gaṇhi. Tasmiñca nagare ekaṁ seṭṭhikulaṁ parijiṇṇaṁ ahosi, sabbe puttabhātikā ca dhanañca parikkhayaṁ agamaṁsu, ekā dārikā ayyikāya saddhiṁ avasesā ahosi, tā dve pi paresaṁ bhatiṁ katvā jīvanti. Gehe pana tāsaṁ mahāseṭṭhinā paribhuttapubbā suvaṇṇapāti bhājanantare nikkhittā dīgharattaṁ avalañjiyamānā malaggahitā ahosi, tā tassā suvaṇṇapātibhāvam-pi na jānanti. So lolavāṇijo tasmiṁ samaye: “Maṇike gaṇhatha, maṇike gaṇhathā” ti vicaranto taṁ gharadvāraṁ pāpuṇi. Sā kumārikā taṁ disvā ayyikaṁ āha: “Amma mayhaṁ ekaṁ piḷandhanaṁ gaṇhā” ti. Amma mayaṁ duggatā, kiṁ datvā gaṇhissāmāti. Ayaṁ no pāti atthi, no ca amhākaṁ upakārā, imaṁ datvā gaṇhāti. Sā vāṇijaṁ pakkosāpetvā āsane nisīdāpetvā taṁ pātiṁ datvā: “Ayya, imaṁ gahetvā tava bhaginiyā kiñcideva dehī” ti āha. Vāṇijo pātiṁ hatthena gahetvāva: “Suvaṇṇapāti bhavissatī” ti parivattetvā pātipiṭṭhiyaṁ sūciyā lekhaṁ kaḍḍhitvā suvaṇṇabhāvaṁ ñatvā: “Imāsaṁ kiñci adatvāva imaṁ pātiṁ harissāmī” ti: “Ayaṁ kiṁ agghati, aḍḍhamāsako pissā mūlaṁ na {1.112} hotī” ti bhūmiyaṁ khipitvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Ekena pavisitvā nikkhantavīthiṁ itaro pavisituṁ labhatīti bodhisatto taṁ vīthiṁ pavisitvā: “Maṇike gaṇhatha, maṇike gaṇhathā” ti vicaranto tam-eva gharadvāraṁ pāpuṇi.

Puna sā kumārikā tatheva ayyikaṁ āha. Atha naṁ ayyikā: “Amma, paṭhamaṁ āgatavāṇijo pātiṁ bhūmiyaṁ khipitvā gato, idāni kiṁ datvā gaṇhissāmā” ti āha. Amma, so vāṇijo pharusavāco, ayaṁ pana piyadassano mudusallāpo, appeva nāma naṁ gaṇheyyāti. Amma, tena hi pakkosāhīti. Sā taṁ pakkosi. Athassa gehaṁ pavisitvā nisinnassa taṁ pātiṁ adaṁsu. So tassā suvaṇṇapātibhāvaṁ ñatvā: “Amma, ayaṁ pāti satasahassaṁ agghati, satasahassagghanakabhaṇḍaṁ mayhaṁ hatthe natthī” ti āha. Ayya, paṭhamaṁ āgatavāṇijo: “Ayaṁ aḍḍhamāsakam-pi na agghatī” ti vatvā bhūmiyaṁ khipitvā gato, ayaṁ pana tava puññena suvaṇṇapāti jātā bhavissati, mayaṁ imaṁ tuyhaṁ dema, kiñcideva no datvā imaṁ gahetvā yāhīti. Bodhisatto tasmiṁ khaṇe hatthagatāni pañca kahāpaṇasatāni pañcasatagghanakañca bhaṇḍaṁ sabbaṁ datvā: “Mayhaṁ imaṁ tulañca pasibbakañca aṭṭha ca kahāpaṇe dethā” ti ettakaṁ yācitvā ādāya pakkāmi. So sīgham-eva nadītīraṁ gantvā nāvikassa aṭṭha kahāpaṇe datvā nāvaṁ abhiruhi.

Tato lolavāṇijo pi puna taṁ gehaṁ gantvā: “Āharatha taṁ pātiṁ, tumhākaṁ kiñcideva dassāmī” ti āha. Sā taṁ paribhāsitvā: “Tvaṁ amhākaṁ satasahassagghanikaṁ suvaṇṇapātiṁ aḍḍhamāsagghanikam-pi na akāsi, tuyhaṁ pana sāmikasadiso eko dhammiko vāṇijo amhākaṁ sahassaṁ datvā taṁ ādāya gato” ti āha. Taṁ sutvāva: “Satasahassagghanikāya suvaṇṇapātiyā parihīnomhi, mahājānikaro vata me ayan”-ti sañjātabalavasoko satiṁ paccupaṭṭhāpetuṁ asakkonto {1.113} visaññī hutvā attano hatthagate kahāpaṇe ceva bhaṇḍikañca gharadvāre yeva vikiritvā nivāsanapārupanaṁ pahāya tulādaṇḍaṁ muggaraṁ katvā ādāya bodhisattassa anupadaṁ pakkanto nadītīraṁ gantvā bodhisattaṁ gacchantaṁ disvā: “Ambho, nāvika, nāvaṁ nivattehī” ti āha. Bodhisatto pana: “Tāta, mā nivattayī” ti paṭisedhesi. Itarassa pi bodhisattaṁ gacchantaṁ passantasseva balavasoko udapādi, hadayaṁ uṇhaṁ ahosi, mukhato lohitaṁ uggañchi, vāpikaddamo viya hadayaṁ phali. So bodhisatte āghātaṁ bandhitvā tattheva jīvitakkhayaṁ pāpuṇi. Idaṁ paṭhamaṁ devadattassa bodhisatte āghātabandhanaṁ. Bodhisatto dānādīni puññāni katvā yathākammaṁ gato.

Sammāsambuddho imaṁ dhammadesanaṁ kathetvā abhisambuddho va imaṁ gāthaṁ kathesi:

1. Idha ce naṁ virādhesi, saddhammassa niyāmataṁ,
Ciraṁ tvaṁ anutappesi, serivāyaṁva vāṇijo ti.

Tattha idha ce naṁ virādhesi, saddhammassa niyāmatan-ti imasmiṁ sāsane etaṁ saddhammassa niyāmatāsaṅkhātaṁ sotāpattimaggaṁ virādhesi. Yadi virādhesi, vīriyaṁ ossajanto nādhigacchasi na paṭilabhasī ti attho. Ciraṁ tvaṁ anutappesī ti evaṁ sante tvaṁ dīghamaddhānaṁ socanto paridevanto anutapessasi, atha vā ossaṭṭhavīriyatāya ariyamaggassa virādhitattā dīgharattaṁ nirayādīsu uppanno nānappakārāni dukkhāni anubhavanto anutappissasi kilamissasīti ayamettha attho. Kathaṁ? Serivāyaṁva vāṇijo ti: “Serivā” ti evaṁnāmako ayaṁ vāṇijo yathā. Idaṁ vuttaṁ hoti: yathā pubbe serivanāmako vāṇijo satasahassagghanikaṁ suvaṇṇapātiṁ labhitvā tassā gahaṇatthāya vīriyaṁ akatvā tato parihīno anutap pi, evam-eva tvam-pi imasmiṁ sāsane paṭiyattasuvaṇṇapātisadisaṁ ariyamaggaṁ ossaṭṭhavīriyatāya anadhigacchanto tato parihīno dīgharattaṁ anutappissasi. Sace pana vīriyaṁ na ossajissasi, paṇḍitavāṇijo suvaṇṇapātiṁ viya mama sāsane navavidham-pi lokuttaradhammaṁ paṭilabhissasīti.

Evamassa {1.114} satthā arahattena kūṭaṁ gaṇhanto imaṁ dhammadesanaṁ dassetvā cattāri saccāni pakāsesi, saccapariyosāne ossaṭṭhavīriyo bhikkhu aggaphale arahatte patiṭṭhāsi.

Satthā pi dve vatthūni kathetvā anusandhiṁ ghaṭetvā jātakaṁ samodhānetvā dassesi: “tadā bālavāṇijo devadatto ahosi, paṇḍitavāṇijo pana aham-eva ahosin”-ti desanaṁ niṭṭhāpesi.

Serivavāṇijajātakavaṇṇanā tatiyā