Ja 4: Cūḷaseṭṭhijātakavaṇṇanā

Appakena pi medhāvī ti imaṁ dhammadesanaṁ bhagavā rājagahaṁ upanissāya jīvakambavane viharanto cūḷapanthakattheraṁ ārabbha kathesi.

Tattha cūḷapanthakassa tāva nibbatti kathetabbā. Rājagahe kira dhanaseṭṭhikulassa dhītā attano dāseneva saddhiṁ santhavaṁ katvā: “Aññe pi me imaṁ kammaṁ jāneyyun”-ti bhītā evamāha: “Amhehi imasmiṁ ṭhāne vasituṁ na sakkā, sace me mātāpitaro imaṁ dosaṁ jānissanti, khaṇḍākhaṇḍaṁ karissanti, videsaṁ gantvā vasissāmā” ti hatthasāraṁ gahetvā aggadvārena nikkhamitvā: “Yattha vā tattha vā aññehi ajānanaṭṭhānaṁ gantvā vasissāmā” ti ubho pi agamaṁsu.

Tesaṁ ekasmiṁ ṭhāne vasantānaṁ saṁvāsamanvāya tassā kucchiyaṁ gabbho patiṭṭhāsi. Sā gabbhaparipākaṁ āgamma sāmikena saddhiṁ mantesi: “Gabbho me paripākaṁ gato, ñātibandhuvirahite ṭhāne gabbhavuṭṭhānaṁ nāma ubhinnam-pi amhākaṁ dukkham-eva, kulageham-eva gacchāmā” ti. So: “Sacāhaṁ gamissāmi, jīvitaṁ me natthī” ti cintetvā: “Ajja gacchāma, sve gacchāmā” ti divase atikkāmesi. Sā cintesi: “Ayaṁ bālo attano dosamahantatāya gantuṁ na ussahati, mātāpitaro nāma ekantahitā, ayaṁ gacchatu vā mā vā, mayā gantuṁ vaṭṭatī” ti. Sā tasmiṁ gehā nikkhante gehaparikkhāraṁ paṭisāmetvā attano kulagharaṁ gatabhāvaṁ anantaragehavāsīnaṁ ārocetvā maggaṁ paṭipajji.

Atha so puriso gharaṁ āgato taṁ adisvā paṭivissake pucchitvā: “Kulagharaṁ gatā” ti sutvā vegena anubandhitvā antarāmagge sampāpuṇi. Tassā pi tattheva gabbhavuṭṭhānaṁ ahosi. So: “Kiṁ idaṁ bhadde” ti pucchi. “Sāmi, eko putto jāto” ti. “Idāni kiṁ karissāmā” ti? “Yassatthāya mayaṁ kulagharaṁ gaccheyyāma, taṁ kammaṁ antarāva nipphannaṁ, tattha gantvā kiṁ karissāma, nivattāmā” ti dve pi ekacittā hutvā nivattiṁsu. Tassa ca dārakassa panthe jātattā: “Panthako” ti nāmaṁ akaṁsu {1.115}. Tassā na cirasseva aparo pi gabbho patiṭṭhahi. Sabbaṁ purimanayeneva vitthāretabbaṁ. Tassā pi dārakassa panthe jātattā paṭhamajātassa: “Mahāpanthako” ti nāmaṁ katvā itarassa: “Cūḷapanthako” ti nāmaṁ akaṁsu. Te dve pi dārake gahetvā attano vasanaṭṭhānam-eva āgatā.

Tesaṁ tattha vasantānaṁ ayaṁ mahāpanthakadārako aññe dārake: “Cūḷapitā mahāpitā” ti, “ayyako ayyikā” ti ca vadante sutvā mātaraṁ pucchi: “Amma, aññe dārakā ‘cūḷapitā mahāpitā’ ti pi vadanti, ‘ayyako ayyikā’ ti pi vadanti, amhākaṁ ñātakā natthī” ti. “Āma, tāta, tumhākaṁ ettha ñātakā natthi, rājagahanagare pana vo dhanaseṭṭhi nāma ayyako, tattha tumhākaṁ bahū ñātakā” ti. “Kasmā tattha na gacchatha, ammā” ti? Sā attano agamanakāraṇaṁ puttassa akathetvā puttesu punappunaṁ kathentesu sāmikaṁ āha: “ime dārakā maṁ ativiya kilamenti, kiṁ no mātāpitaro disvā maṁsaṁ khādissanti, ehi dārakānaṁ ayyakakulaṁ dassessāmā” ti. “Ahaṁ sammukhā bhavituṁ na sakkhissāmi, taṁ pana tattha nayissāmī” ti. “Sādhu, ayya, yena kenaci upāyena dārakānaṁ ayyakakulam-eva daṭṭhuṁ vaṭṭatī” ti dve pi janā dārake ādāya anupubbena rājagahaṁ patvā nagaradvāre ekissā sālāya nivāsaṁ katvā dārakamātā dve dārake gahetvā āgatabhāvaṁ mātāpitūnaṁ ārocāpesi.

Te taṁ sāsanaṁ sutvā: “Saṁsāre vicarantānaṁ na putto na dhītā nāma natthi, te amhākaṁ mahāparādhikā, na sakkā tehi amhākaṁ cakkhupathe ṭhātuṁ, ettakaṁ pana dhanaṁ gahetvā dve pi janā phāsukaṭṭhānaṁ gantvā jīvantu, dārake pana idha pesentū” ti. Seṭṭhidhītā mātāpitūhi pesitaṁ dhanaṁ gahetvā dārake āgatadūtānaṁ yeva hatthe datvā pesesi, dārakā ayyakakule vaḍḍhanti. Tesu cūḷapanthako atidaharo, mahāpanthako pana ayyakena saddhiṁ dasabalassa dhammakathaṁ sotuṁ gacchati. Tassa niccaṁ satthu sammukhā dhammaṁ suṇantassa pabbajjāya cittaṁ nami. So ayyakaṁ āha: “Sace tumhe sampaṭicchatha, ahaṁ pabbajeyyan”-ti. “Kiṁ vadesi, tāta, mayhaṁ sakalalokassa pi pabbajjāto taveva pabbajjā bhaddikā, sace sakkosi, pabbaja tātā” ti sampaṭicchitvā satthu santikaṁ gato. Satthā: “Kiṁ mahāseṭṭhi dārako te laddho” ti. “Āma, bhante ayaṁ dārako mayhaṁ nattā, tumhākaṁ {1.116} santike pabbajāmīti vadatī” ti āha. Satthā aññataraṁ piṇḍacārikaṁ bhikkhuṁ: “Imaṁ dārakaṁ pabbājehī” ti āṇāpesi. Thero tassa tacapañcakakammaṭṭhānaṁ ācikkhitvā pabbājesi. So bahuṁ buddhavacanaṁ uggaṇhitvā paripuṇṇavasso upasampadaṁ labhi. Upasampanno hutvā yoniso manasikāre kammaṁ karonto arahattaṁ pāpuṇi.

So jhānasukhena, maggasukhena, phalasukhena vītināmento cintesi: “Sakkā nu kho imaṁ sukhaṁ cūḷapanthakassa dātun”-ti. Tato ayyakaseṭṭhissa santikaṁ gantvā: “Mahāseṭṭhi sace tumhe sampaṭicchatha, ahaṁ cūḷapanthakaṁ pabbājeyyan”-ti āha. “Pabbājetha, bhante” ti. Thero cūḷapanthakadārakaṁ pabbājetvā dasasu sīlesu patiṭṭhāpesi. Cūḷapanthakasāmaṇero pabbajitvāva dandho ahosi.

Padumaṁ yathā kokanadaṁ sugandhaṁ, pāto siyā phullamavītagandhaṁ,
Aṅgīrasaṁ passa virocamānaṁ, tapantamādiccamivantalikkhe ti. (SN. 1.123, AN. 5.195).



Imaṁ ekagāthaṁ catūhi māsehi gaṇhituṁ nāsakkhi. So kira kassapasammāsambuddhakāle pabbajitvā paññavā hutvā aññatarassa dandhabhikkhuno uddesaggahaṇakāle parihāsakeḷiṁ akāsi. So bhikkhu tena parihāsena lajjito neva uddesaṁ gaṇhi, na sajjhāyamakāsi. Tena kammena ayaṁ pabbajitvāva dandho jāto, gahitagahitaṁ padaṁ uparūpari padaṁ gaṇhantassa nassati. Tassa imam-eva gāthaṁ gahetuṁ vāyamantassa cattāro māsā atikkantā.

Atha naṁ mahāpanthako āha: “Cūḷapanthaka, tvaṁ imasmiṁ sāsane abhabbo, catūhi māsehi ekam-pi gāthaṁ gahetuṁ na sakkosi, pabbajitakiccaṁ pana tvaṁ kathaṁ matthakaṁ pāpessasi, nikkhama ito” ti vihārā nikkaḍḍhi. Cūḷapanthako buddhasāsane sinehena gihibhāvaṁ na pattheti. Tasmiñca kāle mahāpanthako bhattuddesako hoti. Jīvako komārabhacco bahuṁ gandhamālaṁ ādāya attano ambavanaṁ gantvā satthāraṁ pūjetvā dhammaṁ sutvā uṭṭhāyāsanā dasabalaṁ vanditvā mahāpanthakaṁ upasaṅkamitvā: “Kittakā, bhante, satthu santike bhikkhū” ti pucchi. “Pañcamattāni bhikkhusatānī” ti. “Sve, bhante, buddhappamukhāni pañca bhikkhusatāni ādāya amhākaṁ nivesane bhikkhaṁ gaṇhathā” ti. “Upāsaka, cūḷapanthako nāma bhikkhu dandho aviruḷhidhammo, taṁ ṭhapetvā sesānaṁ nimantanaṁ sampaṭicchāmī” ti {1.117} thero āha. Taṁ sutvā cūḷapanthako cintesi: “Thero ettakānaṁ bhikkhūnaṁ nimantanaṁ sampaṭicchanto maṁ bāhiraṁ katvā sampaṭicchati, nissaṁsayaṁ mayhaṁ bhātikassa mayi cittaṁ bhinnaṁ bhavissati, kiṁ idāni mayhaṁ iminā sāsanena, gihī hutvā dānādīni puññāni karonto jīvissāmī” ti.

So punadivase pātova: “Gihī bhavissāmī” ti pāyāsi. Satthā paccūsakāle yeva lokaṁ olokento imaṁ kāraṇaṁ disvā paṭhamataraṁ gantvā cūḷapanthakassa gamanamagge dvārakoṭṭhake caṅkamanto aṭṭhāsi. Cūḷapanthako gharaṁ gacchanto satthāraṁ disvā upasaṅkamitvā vandi. Atha naṁ satthā: “Kahaṁ pana, tvaṁ cūḷapanthaka, imāya velāya gacchasī” ti āha. Bhātā maṁ, bhante, nikkaḍḍhati, tenāhaṁ vibbhamituṁ gacchāmīti. Cūḷapanthaka, tava pabbajjā nāma mama santakā, bhātarā nikkaḍḍhito kasmā mama santikaṁ nāgañchi? Ehi kiṁ te gihibhāvena, mama santike bhavissasī” ti bhagavā cūḷapanthakaṁ ādāya gantvā gandhakuṭippamukhe nisīdāpetvā: “Cūḷapanthaka, tvaṁ puratthābhimukho hutvā imaṁ pilotikaṁ ‘rajoharaṇaṁ rajoharaṇan’-ti parimajjanto idheva hohī” ti iddhiyā abhisaṅkhataṁ parisuddhaṁ pilotikākhaṇḍaṁ datvā kāle ārocite bhikkhusaṅghaparivuto jīvakassa gehaṁ gantvā paññattāsane nisīdi.

Cūḷapanthako pi sūriyaṁ olokento taṁ pilotikākhaṇḍaṁ: “Rajoharaṇaṁ rajoharaṇan”-ti parimajjanto nisīdi, tassa taṁ pilotikākhaṇḍaṁ parimajjantassa parimajjantassa kiliṭṭhaṁ ahosi. Tato cintesi: “Idaṁ pilotikākhaṇḍaṁ ativiya parisuddhaṁ, imaṁ pana attabhāvaṁ nissāya purimapakatiṁ vijahitvā evaṁ kiliṭṭhaṁ jātaṁ, aniccā vata saṅkhārā” ti khayavayaṁ paṭṭhapento vipassanaṁ vaḍḍhesi. Satthā: “Cūḷapanthakassa cittaṁ vipassanaṁ āruḷhan”-ti ñatvā: “Cūḷapanthaka, tvaṁ etaṁ pilotikākhaṇḍam-eva saṁkiliṭṭhaṁ rajorañjitaṁ jātanti mā saññaṁ kari, abbhantare pana te rāgarajādayo atthi, te harāhī” ti vatvā obhāsaṁ vissajjetvā purato nisinno viya paññāyamānarūpo hutvā imā gāthā abhāsi:

Rāgo rajo na ca pana reṇu vuccati, rāgassetaṁ adhivacanaṁ rajoti,
Etaṁ rajaṁ vippajahitva bhikkhavo, viharanti te vigatarajassa sāsane.



Doso {1.118} rajo na ca pana reṇu vuccati, dosassetaṁ adhivacanaṁ rajoti,
Etaṁ rajaṁ vippajahitva bhikkhavo, viharanti te vigatarajassa sāsane.

Moho rajo na ca pana reṇu vuccati, mohassetaṁ adhivacanaṁ rajoti,
Etaṁ rajaṁ vippajahitva bhikkhavo, viharanti te vigatarajassa sāsane ti. (MNidd. 209, CNidd. 74).

Gāthāpariyosāne cūḷapanthako saha paṭisambhidāhi arahattaṁ pāpuṇi, paṭisambhidāhi yevassa tīṇi piṭakāni āgamaṁsu. So kira pubbe rājā hutvā nagaraṁ padakkhiṇaṁ karonto nalāṭato sede muccante parisuddhena sāṭakena nalāṭantaṁ puñchi, sāṭako kiliṭṭho ahosi. So: “Imaṁ sarīraṁ nissāya evarūpo parisuddho sāṭako pakatiṁ jahitvā kiliṭṭho jāto, aniccā vata saṅkhārā” ti aniccasaññaṁ paṭilabhi. Tena kāraṇenassa rajoharaṇam-eva paccayo jāto.

Jīvako pi kho komārabhacco dasabalassa dakkhiṇodakaṁ upanāmesi. Satthā: “Nanu, jīvaka, vihāre bhikkhū atthī” ti hatthena pattaṁ pidahi. Mahāpanthako: “Bhante, vihāre natthi bhikkhū” ti āha. Satthā: “Atthi jīvakā” ti āha. Jīvako: “Tena hi, bhaṇe, gaccha, vihāre bhikkhūnaṁ atthibhāvaṁ vā natthibhāvaṁ vā jānāhī” ti purisaṁ pesesi. Tasmiṁ khaṇe cūḷapanthako: “Mayhaṁ bhātiko ‘vihāre bhikkhū natthī’ ti bhaṇati, vihāre bhikkhūnaṁ atthibhāvamassa pakāsessāmī” ti sakalaṁ ambavanaṁ bhikkhūnaṁ yeva pūresi. Ekacce bhikkhū cīvarakammaṁ karonti, ekacce rajanakammaṁ, ekacce sajjhāyaṁ karontīti evaṁ aññamaññaṁ asadisaṁ bhikkhusahassaṁ māpesi. So puriso vihāre bahū bhikkhū disvā nivattitvā: “Ayya, sakalaṁ ambavanaṁ bhikkhūhi paripuṇṇan”-ti jīvakassa ārocesi. Thero pi kho tattheva:

Sahassakkhattumattānaṁ, nimminitvāna panthako,
Nisīdambavane ramme, yāva kālappavedanā ti. (Thag. 563).

Atha satthā taṁ purisaṁ āha: “vihāraṁ gantvā ‘satthā cūḷapanthakaṁ nāma pakkosatī’ ti vadehī” ti. Tena gantvā tathāvutte: “Ahaṁ cūḷapanthako, ahaṁ cūḷapanthako” ti mukhasahassaṁ uṭṭhahi. Puriso gantvā: “Sabbe pi kira te, bhante, cūḷapanthakā yeva nāmā” ti āha. Tena hi tvaṁ gantvā yo paṭhamaṁ: “Ahaṁ cūḷapanthako” ti vadati, taṁ {1.119} hatthe gaṇha, avasesā antaradhāyissantīti. So tathā akāsi, tāvadeva sahassamattā bhikkhū antaradhāyiṁsu. Thero tena purisena saddhiṁ agamāsi. Satthā bhattakiccapariyosāne jīvakaṁ āmantesi: “Jīvaka, cūḷapanthakassa pattaṁ gaṇha, ayaṁ te anumodanaṁ karissatī” ti. Jīvako tathā akāsi. Thero sīhanādaṁ nadanto taruṇasīho viya tīṇi piṭakāni saṁkhobhetvā anumodanaṁ akāsi.

Satthā uṭṭhāyāsanā bhikkhusaṅghaparivāro vihāraṁ gantvā bhikkhūhi vatte dassite uṭṭhāyāsanā gandhakuṭippamukhe ṭhatvā bhikkhusaṅghassa sugatovādaṁ datvā kammaṭṭhānaṁ kathetvā bhikkhusaṅghaṁ uyyojetvā surabhigandhavāsitaṁ gandhakuṭiṁ pavisitvā dakkhiṇena passena sīhaseyyaṁ upagato. Atha sāyanhasamaye dhammasabhāyaṁ bhikkhū ito cito ca samosaritvā rattakambalasāṇiṁ parikkhipantā viya nisīditvā satthu guṇakathaṁ ārabhiṁsu: “Āvuso, mahāpanthako cūḷapanthakassa ajjhāsayaṁ ajānanto ‘catūhi māsehi ekagāthaṁ gaṇhituṁ na sakkoti, dandho ayan’-ti vihārā nikkaḍḍhi, sammāsambuddho pana attano anuttaradhammarājatāya ekasmiṁ yevassa antarabhatte saha paṭisambhidāhi arahattaṁ adāsi, tīṇi piṭakāni paṭisambhidāhi yeva āgatāni, aho buddhānaṁ balaṁ nāma mahantan”-ti.

Atha bhagavā dhammasabhāyaṁ imaṁ kathāpavattiṁ ñatvā: “Ajja mayā gantuṁ vaṭṭatī” ti buddhaseyyāya uṭṭhāya surattadupaṭṭaṁ nivāsetvā vijjulataṁ viya kāyabandhanaṁ bandhitvā rattakambalasadisaṁ sugatamahācīvaraṁ pārupitvā surabhigandhakuṭito nikkhamma mattavāraṇo viya sīhavikkantavilāsena vijambhamāno sīho viya anantāya buddhalīlāya dhammasabhaṁ gantvā alaṅkatamaṇḍapamajjhe supaññattavarabuddhāsanaṁ abhiruyha chabbaṇṇabuddharasmiyo vissajjento aṇṇavakucchiṁ obhāsayamāno yugandharamatthake bālasūriyo viya āsanamajjhe nisīdi. Sammāsambuddhe pana āgatamatte bhikkhusaṅgho kathaṁ pacchinditvā tuṇhī ahosi.

Satthā mudukena mettacittena parisaṁ oloketvā: “Ayaṁ parisā ativiya sobhati, ekassa pi hatthakukkuccaṁ vā pādakukkuccaṁ vā ukkāsitasaddo vā khipitasaddo vā natthi, sabbepime buddhagāravena sagāravā buddhatejena tajjitā mayi āyukappam-pi akathetvā nisinne paṭhamaṁ kathaṁ samuṭṭhāpetvā na kathessanti, kathāsamuṭṭhāpanavattaṁ nāma mayāva jānitabbaṁ, aham-eva paṭhamaṁ kathessāmī” ti madhurena brahmassarena bhikkhū āmantetvā: “Kāya nuttha, bhikkhave {1.120}, etarahi kathāya sannisinnā, kā ca pana vo antarākathā vippakatā” ti āha. Bhante, na mayaṁ imasmiṁ ṭhāne nisinnā aññaṁ tiracchānakathaṁ kathema, tumhākaṁ yeva pana guṇe vaṇṇayamānā nisinnāmha: “Āvuso mahāpanthako cūḷapanthakassa ajjhāsayaṁ ajānanto ‘catūhi māsehi ekaṁ gāthaṁ gaṇhituṁ na sakkoti, dandho ayan’-ti vihārā nikkaḍḍhi, sammāsambuddho pana anuttaradhammarājatāya ekasmiṁ yevassa antarabhatte saha paṭisambhidāhi arahattaṁ adāsi, aho buddhānaṁ balaṁ nāma mahantan”-ti. Satthā bhikkhūnaṁ kathaṁ sutvā: “Bhikkhave, cūḷapanthako maṁ nissāya idāni tāva dhammesu dhammamahantataṁ patto, pubbe pana maṁ nissāya bhogesu pi bhogamahantataṁ pāpuṇī” ti āha. Bhikkhū tassatthassa āvibhāvatthaṁ bhagavantaṁ yāciṁsu. Bhagavā bhavantarena paṭicchannaṁ kāraṇaṁ pākaṭaṁ akāsi.

Atīte kāsiraṭṭhe bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto seṭṭhikule nibbattitvā vayappatto seṭṭhiṭṭhānaṁ labhitvā cūḷaseṭṭhi nāma ahosi, so paṇḍito byatto sabbanimittāni jānāti. So ekadivasaṁ rājupaṭṭhānaṁ gacchanto antaravīthiyaṁ matamūsikaṁ disvā taṅkhaṇaññeva nakkhattaṁ samānetvā idamāha: “Sakkā cakkhumatā kulaputtena imaṁ undūraṁ gahetvā puttadārabharaṇañca kātuṁ kammante ca payojetun”-ti? Aññataro duggatakulaputto taṁ seṭṭhissa vacanaṁ sutvā: “Nāyaṁ ajānitvā kathessatī” ti taṁ mūsikaṁ gahetvā ekasmiṁ āpaṇe biḷālassatthāya vikkiṇitvā kākaṇikaṁ labhitvā tāya kākaṇikāya phāṇitaṁ gahetvā ekena ghaṭena pānīyaṁ gaṇhi. So araññato āgacchante mālākāre disvā thokaṁ thokaṁ phāṇitakhaṇḍaṁ datvā uḷuṅkena pānīyaṁ adāsi, te cassa ekekaṁ pupphamuṭṭhiṁ adaṁsu. So tena pupphamūlena punadivase pi phāṇitañca pānīyaghaṭañca gahetvā pupphārāmam-eva gato. Tassa taṁ divasaṁ mālākārā aḍḍhocitake pupphagacche datvā agamaṁsu. So na cirasseva iminā upāyena aṭṭha kahāpaṇe labhi.

Puna ekasmiṁ vātavuṭṭhidivase rājuyyāne bahū sukkhadaṇḍakā ca sākhā ca palāsañca vātena pātitaṁ hoti, uyyānapālo chaḍḍetuṁ upāyaṁ na passati {1.121}. So tattha gantvā: “Sace imāni dārupaṇṇāni mayhaṁ dassasi, ahaṁ te imāni sabbāni nīharissāmī” ti uyyānapālaṁ āha, so: “Gaṇha ayyā” ti sampaṭicchi. Cūḷantevāsiko dārakānaṁ kīḷanamaṇḍalaṁ gantvā phāṇitaṁ datvā muhuttena sabbāni dārupaṇṇāni nīharāpetvā uyyānadvāre rāsiṁ kāresi. Tadā rājakumbhakāro rājakule bhājanānaṁ pacanatthāya dārūni pariyesamāno uyyānadvāre tāni disvā tassa hatthato kiṇitvā gaṇhi. Taṁ divasaṁ cūḷantevāsiko dāruvikkayena soḷasa kahāpaṇe cāṭi-ādīni ca pañca bhājanāni labhi.

So catuvīsatiyā kahāpaṇesu jātesu: “Atthi ayaṁ upāyo mayhan”-ti nagaradvārato avidūre ṭhāne ekaṁ pānīyacāṭiṁ ṭhapetvā pañcasate tiṇahārake pānīyena upaṭṭhahi. Te āhaṁsu: “Samma, tvaṁ amhākaṁ bahūpakāro, kiṁ te karomā” ti? So: “Mayhaṁ kicce uppanne karissathā” ti vatvā ito cito ca vicaranto thalapathakammikena ca jalapathakammikena ca saddhiṁ mittasanthavaṁ akāsi. Tassa thalapathakammiko: “Sve imaṁ nagaraṁ assavāṇijako pañca assasatāni gahetvā āgamissatī” ti ācikkhi. So tassa vacanaṁ sutvā tiṇahārake āha: “Ajja mayhaṁ ekekaṁ tiṇakalāpaṁ detha, mayā ca tiṇe avikkiṇite attano tiṇaṁ mā vikkiṇathā” ti. Te: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā pañca tiṇakalāpasatāni āharitvā tassa ghare pāpayiṁsu. Assavāṇijo sakalanagare assānaṁ gocaraṁ alabhitvā tassa sahassaṁ datvā taṁ tiṇaṁ gaṇhi.

Tato katipāhaccayenassa jalapathakammiko sahāyako ārocesi: “Paṭṭanamhi mahānāvā āgatā” ti. So: “Atthi ayaṁ upāyo” ti aṭṭhahi kahāpaṇehi sabbaparivārasampannaṁ tāvakālikaṁ rathaṁ gahetvā mahantena yasena nāvāpaṭṭanaṁ gantvā ekaṁ aṅgulimuddikaṁ nāvikassa saccakāraṁ datvā avidūre ṭhāne sāṇiyā parikkhipāpetvā nisinno purise āṇāpesi: “Bāhirato vāṇijesu āgatesu tatiyena paṭihārena maṁ ārocethā” ti {1.122}. “Nāvā āgatā” ti sutvā bārāṇasito satamattā vāṇijā: “Bhaṇḍaṁ gaṇhāmā” ti āgamiṁsu. Bhaṇḍaṁ tumhe na labhissatha, asukaṭṭhāne nāma mahāvāṇijena saccakāro dinnoti. Te taṁ sutvā tassa santikaṁ āgatā. Pādamūlikapurisā purimasaññāvasena tatiyena paṭihārena tesaṁ āgatabhāvaṁ ārocesuṁ. Te satamattā vāṇijā ekekaṁ sahassaṁ datvā tena saddhiṁ nāvāya pattikā hutvā puna ekekaṁ sahassaṁ datvā pattiṁ vissajjāpetvā bhaṇḍaṁ attano santakamakaṁsu.

Cūḷantevāsiko dve satasahassāni gaṇhitvā bārāṇasiṁ āgantvā: “Kataññunā me bhavituṁ vaṭṭatī” ti ekaṁ satasahassaṁ gāhāpetvā cūḷaseṭṭhissa samīpaṁ gato. Atha naṁ seṭṭhi: “Kiṁ te, tāta, katvā idaṁ dhanaṁ laddhan”-ti pucchi. So: “Tumhehi kathitaupāye ṭhatvā catumāsambhantare yeva laddhan”-ti matamūsikaṁ ādiṁ katvā sabbaṁ vatthuṁ kathesi. Cūḷaseṭṭhi tassa vacanaṁ sutvā: “Idāni evarūpaṁ dārakaṁ mama santakaṁ kātuṁ vaṭṭatī” ti vayappattaṁ attano dhītaraṁ datvā sakalakuṭumbassa sāmikaṁ akāsi. So seṭṭhino accayena tasmiṁ nagare seṭṭhiṭṭhānaṁ labhi. Bodhisatto pi yathākammaṁ agamāsi.

Sammāsambuddho pi imaṁ dhammadesanaṁ kathetvā abhisambuddho va imaṁ gāthaṁ kathesi:

1. Appakena pi medhāvī, pābhatena vicakkhaṇo,
Samuṭṭhāpeti attānaṁ, aṇuṁ aggiṁva sandhaman-ti.

Tattha appakenapī ti thokena pi parittakena pi. Medhāvī ti paññavā. Pābhatenā ti bhaṇḍamūlena. Vicakkhaṇo ti vohārakusalo. Samuṭṭhāpeti attānan-ti mahantaṁ dhanañca yasañca uppādetvā tattha attānaṁ saṇṭhāpeti patiṭṭhāpeti. Yathā kiṁ? Aṇuṁ aggiṁva sandhamaṁ, yathā paṇḍitapuriso parittaṁ aggiṁ anukkamena gomayacuṇṇādīni pakkhipitvā mukhavātena dhamanto samuṭṭhāpeti vaḍḍheti mahantaṁ aggikkhandhaṁ karoti, evam-eva paṇḍito thokam-pi pābhataṁ labhitvā nānāupāyehi payojetvā dhanañca yasañca vaḍḍheti {1.123}, vaḍḍhetvā ca pana tattha attānaṁ patiṭṭhāpeti, tāya eva vā pana dhanayasamahantatāya attānaṁ samuṭṭhāpeti, abhiññātaṁ pākaṭaṁ karotī ti attho.

Iti bhagavā: “Bhikkhave, cūḷapanthako maṁ nissāya idāni dhammesu dhammamahantataṁ patto, pubbe pana bhogesu pi bhogamahantataṁ pāpuṇī” ti evaṁ imaṁ dhammadesanaṁ dassetvā dve vatthūni kathetvā anusandhiṁ ghaṭetvā jātakaṁ samodhānesi: “Tadā cūḷantevāsiko cūḷapanthako ahosi, cūḷakaseṭṭhi pana aham-eva ahosin”-ti desanaṁ niṭṭhāpesi.

Cūḷaseṭṭhijātakavaṇṇanā catutthā