Ja 5: Taṇḍulanāḷijātakavaṇṇanā

Kimagghati taṇḍulanāḷikā ti idaṁ satthā jetavane viharanto lāludāyittheraṁ ārabbha kathesi. Tasmiṁ samaye āyasmā dabbo mallaputto saṅghassa bhattuddesako hoti. Tasmiṁ pāto va salākabhattāni uddisamāne lāludāyittherassa kadāci varabhattaṁ pāpuṇāti, kadāci lāmakabhattaṁ. So lāmakabhattassa pattadivase salākaggaṁ ākulaṁ karoti, “kiṁ dabbo va salākaṁ dātuṁ jānāti, amhe na jānāmā” ti vadati. Tasmiṁ salākaggaṁ ākulaṁ karonte: “Handa dāni tvam-eva salākaṁ dehī” ti salākapacchiṁ adaṁsu. Tato paṭṭhāya so saṅghassa salākaṁ adāsi. Dento ca pana: “Idaṁ varabhattan”-ti vā: “Lāmakabhattan”-ti vā: “Asukavassagge varabhattan”-ti vā: “Asukavassagge lāmakabhattan”-ti vā na jānāti, ṭhitikaṁ karonto pi: “Asukavassagge ṭhitikā” ti na sallakkheti. Bhikkhūnaṁ ṭhitavelāya: “Imasmiṁ ṭhāne ayaṁ ṭhitikā ṭhitā, imasmiṁ ṭhāne ayan”-ti bhūmiyaṁ vā bhittiyaṁ vā lekhaṁ kaḍḍhati. Punadivase salākagge bhikkhū mandatarā vā honti bahutarā vā, tesu mandataresu lekhā heṭṭhā hoti, bahutaresu upari. So ṭhitikaṁ ajānanto lekhāsaññāya salākaṁ deti.

Atha naṁ bhikkhū: “Āvuso, udāyi, lekhā nāma heṭṭhā vā hoti upari vā, varabhattaṁ pana asukavassagge ṭhitaṁ, lāmakabhattaṁ asukavassagge” ti āhaṁsu. So bhikkhū paṭippharanto: “Yadi evaṁ ayaṁ lekhā kasmā evaṁ ṭhitā, kiṁ ahaṁ tumhākaṁ saddahāmi, imissā lekhāya saddahāmī” ti vadati. Atha naṁ daharā ca sāmaṇerā ca: “Āvuso lāludāyi {1.124} tayi salākaṁ dente bhikkhū lābhena parihāyanti, na tvaṁ dātuṁ anucchaviko, gaccha ito” ti salākaggato nikkaḍḍhiṁsu. Tasmiṁ khaṇe salākagge mahantaṁ kolāhalaṁ ahosi. Taṁ sutvā satthā ānandattheraṁ pucchi: “Ānanda, salākagge mahantaṁ kolāhalaṁ, kiṁ saddo nāmeso” ti. Thero tathāgatassa tamatthaṁ ārocesi. “Ānanda, na idāneva lāludāyi attano bālatāya paresaṁ lābhahāniṁ karoti, pubbe pi akāsiyevā” ti āha. Thero tassatthassa āvibhāvatthaṁ bhagavantaṁ yāci. Bhagavā bhavantarena paṭicchannaṁ kāraṇaṁ pākaṭaṁ akāsi.

Atīte kāsiraṭṭhe bārāṇasiyaṁ brahmadatto rājā ahosi. Tadā amhākaṁ bodhisatto tassa agghāpaniko ahosi. Hatthiassādīni ceva maṇisuvaṇṇādīni ca agghāpesi, agghāpetvā bhaṇḍasāmikānaṁ bhaṇḍānurūpam-eva mūlaṁ dāpesi. Rājā pana luddho hoti, so lobhapakatitāya evaṁ cintesi: “Ayaṁ agghāpaniko evaṁ agghāpento na cirasseva mama gehe dhanaṁ parikkhayaṁ gamessati, aññaṁ agghāpanikaṁ karissāmī” ti. So sīhapañjaraṁ ugghāṭetvā rājaṅgaṇaṁ olokento ekaṁ gāmikamanussaṁ lolabālaṁ rājaṅgaṇena gacchantaṁ disvā: “Esa mayhaṁ agghāpanikakammaṁ kātuṁ sakkhissatī” ti taṁ pakkosāpetvā: “Sakkhissasi, bhaṇe, amhākaṁ agghāpanikakammaṁ kātun”-ti āha. Sakkhissāmi, devā ti. Rājā attano dhanarakkhaṇatthāya taṁ bālaṁ agghāpanikakamme ṭhapesi. Tato paṭṭhāya so bālo hatthiassādīni agghāpento agghaṁ hāpetvā yathāruciyā katheti. Tassa ṭhānantare ṭhitattā yaṁ so katheti, tam-eva mūlaṁ hoti.

Tasmiṁ kāle uttarāpathato eko assavāṇijo pañca assasatāni ānesi. Rājā taṁ purisaṁ pakkosāpetvā asse agghāpesi. So pañcannaṁ assasatānaṁ ekaṁ taṇḍulanāḷikaṁ agghamakāsi. Katvā ca pana: “Assavāṇijassa ekaṁ taṇḍulanāḷikaṁ dethā” ti vatvā asse assasālāyaṁ {1.125} saṇṭhāpesi. Assavāṇijo porāṇaagghāpanikassa santikaṁ gantvā taṁ pavattiṁ ārocetvā: “Idāni kiṁ kattabban”-ti pucchi. So āha: “Tassa purisassa lañjaṁ datvā evaṁ pucchatha ‘amhākaṁ tāva assā ekaṁ taṇḍulanāḷikaṁ agghantīti ñātametaṁ, tumhe pana nissāya taṇḍulanāḷiyā agghaṁ jānitukāmamhā, sakkhissatha no rañño santike ṭhatvā sā taṇḍulanāḷikā idaṁ nāma agghatīti vattu’nti, sace sakkomīti vadati, taṁ gahetvā rañño santikaṁ gacchatha, aham-pi tattha āgamissāmī” ti.

Assavāṇijo: “Sādhū” ti bodhisattassa vacanaṁ sampaṭicchitvā agghāpanikassa lañjaṁ datvā tamatthaṁ ārocesi. So lañjaṁ labhitvāva: “Sakkhissāmi taṇḍulanāḷiṁ agghāpetun”-ti. “Tena hi gacchāma rājakulan”-ti taṁ ādāya rañño santikaṁ agamāsi. Bodhisatto pi aññe pi bahū amaccā agamiṁsu. Assavāṇijo rājānaṁ vanditvā āha: “deva, pañcannaṁ assasatānaṁ ekaṁ taṇḍulanāḷiṁ agghanakabhāvaṁ jānāma, sā pana taṇḍulanāḷi kiṁ agghatīti agghāpanikaṁ pucchatha devā” ti. Rājā taṁ pavattiṁ ajānanto: “Ambho agghāpanika, pañca assasatāni kiṁ agghantī” ti pucchi. Taṇḍulanāḷiṁ, devā ti. “Hotu, bhaṇe, assā tāva taṇḍulanāḷiṁ agghantu. Sā pana kiṁ agghati taṇḍulanāḷikā” ti pucchi. So bālapuriso: “Bārāṇasiṁ santarabāhiraṁ agghati taṇḍulanāḷikā” ti āha. So kira pubbe rājānaṁ anuvattanto ekaṁ taṇḍulanāḷiṁ assānaṁ agghamakāsi. Puna vāṇijassa hatthato lañjaṁ labhitvā tassā taṇḍulanāḷikāya bārāṇasiṁ santarabāhiraṁ agghamakāsi. Tadā pana bārāṇasiyā pākāraparikkhepo dvādasayojaniko hoti. Idamassa antaraṁ, bāhiraṁ pana tiyojanasatikaṁ raṭṭhaṁ. Iti so bālo evaṁ mahantaṁ bārāṇasiṁ santarabāhiraṁ taṇḍulanāḷikāya agghamakāsi.

Taṁ sutvā amaccā pāṇiṁ {1.126} paharitvā hasamānā: “Mayaṁ pubbe pathaviñca rajjañca anagghanti saññino ahumha, evaṁ mahantaṁ kira sarājakaṁ bārāṇasirajjaṁ taṇḍulanāḷimattaṁ agghati, aho agghāpanikassa ñāṇasampadā. Kahaṁ ettakaṁ kālaṁ ayaṁ agghāpaniko vihāsi, amhākaṁ rañño eva anucchaviko” ti parihāsaṁ akaṁsu:

1. Kimagghati taṇḍulanāḷikāyaṁ, assāna mūlāya vadehi rāja,
Bārāṇasiṁ santarabāhiraṁ, ayamagghati taṇḍulanāḷikā ti.

Tasmiṁ kāle rājā lajjito taṁ bālaṁ nikkaḍḍhāpetvā bodhisattasseva agghāpanikaṭṭhānaṁ adāsi. Bodhisatto pi yathākammaṁ gato.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā dve vatthūni kathetvā anusandhiṁ ghaṭetvā jātakaṁ samodhānesi: “Tadā gāmikabālaagghāpaniko lāludāyī ahosi, paṇḍitaagghāpaniko pana aham-eva ahosin”-ti desanaṁ niṭṭhāpesi.

Taṇḍulanāḷijātakavaṇṇanā pañcamā