Ja 6: Devadhammajātakavaṇṇanā

Hiriottappasampannā ti idaṁ bhagavā jetavane viharanto aññataraṁ bahubhaṇḍikaṁ bhikkhuṁ ārabbha kathesi. Sāvatthivāsī kireko kuṭumbiko bhariyāya kālakatāya pabbaji. So pabbajanto attano pariveṇañca aggisālañca bhaṇḍagabbhañca kāretvā bhaṇḍagabbhaṁ sappitaṇḍulādīhi pūretvā pabbaji. Pabbajitvā ca pana attano dāse pakkosāpetvā yathārucitaṁ āhāraṁ pacāpetvā bhuñjati, bahuparikkhāro ca ahosi, rattiṁ aññaṁ nivāsanapārupanaṁ hoti, divā aññaṁ. Vihārapaccante vasati. Tassekadivasaṁ cīvarapaccattharaṇādīni nīharitvā pariveṇe pattharitvā sukkhāpentassa sambahulā jānapadā bhikkhū senāsanacārikaṁ āhiṇḍantā pariveṇaṁ gantvā cīvarādīni disvā: “Kassimānī” ti pucchiṁsu. So: “Mayhaṁ, āvuso” ti āha. “Āvuso, idam-pi cīvaraṁ, idam-pi nivāsanaṁ, idam-pi paccattharaṇaṁ, sabbaṁ tuyhamevā” ti? “Āma mayhamevā” ti. “Āvuso bhagavatā tīṇi cīvarāni anuññātāni, tvaṁ evaṁ appicchassa buddhassa sāsane pabbajitvā evaṁ bahuparikkhāro jāto, ehi taṁ dasabalassa santikaṁ nessāmā” ti taṁ ādāya satthu santikaṁ agamaṁsu.

Satthā disvāva: “Kiṁ nu kho, bhikkhave {1.127}, anicchamānakaṁ yeva bhikkhuṁ gaṇhitvā āgatatthā” ti āha. “Bhante, ayaṁ bhikkhu bahubhaṇḍo bahuparikkhāro” ti. “Saccaṁ kira tvaṁ bhikkhu bahubhaṇḍo” ti? “Saccaṁ, bhagavā” ti. “Kasmā pana tvaṁ bhikkhu bahubhaṇḍo jāto”? “Nanu ahaṁ appicchatāya santuṭṭhitāya pavivekassa vīriyārambhassa vaṇṇaṁ vadāmī” ti. So satthu vacanaṁ sutvā kupito: “Iminā dāni nīhārena carissāmī” ti pārupanaṁ chaḍḍetvā parisamajjhe ekacīvaro aṭṭhāsi.

Atha naṁ satthā upatthambhayamāno: “Nanu tvaṁ bhikkhu pubbe hirottappagavesako dakarakkhasakāle pi hirottappaṁ gavesamāno dvādasa saṁvaccharāni vihāsi, atha kasmā idāni evaṁ garuke buddhasāsane pabbajitvā catuparisamajjhe pārupanaṁ chaḍḍetvā hirottappaṁ pahāya ṭhitosī” ti? So satthu vacanaṁ sutvā hirottappaṁ paccupaṭṭhāpetvā taṁ cīvaraṁ pārupitvā satthāraṁ vanditvā ekamantaṁ nisīdi. Bhikkhū tassatthassa āvibhāvatthaṁ bhagavantaṁ yāciṁsu, bhagavā bhavantarena paṭicchannaṁ kāraṇaṁ pākaṭaṁ akāsi.

Atīte kāsiraṭṭhe bārāṇasiyaṁ brahmadatto nāma rājā ahosi. Tadā bodhisatto tassa aggamahesiyā kucchimhi paṭisandhiṁ gaṇhi. Tassa nāmaggahaṇadivase: “Mahisāsakumāro” ti nāmaṁ akaṁsu. Tassa ādhāvitvā paridhāvitvā vicaraṇakāle rañño añño pi putto jāto, tassa: “Candakumāro” ti nāmaṁ akaṁsu. Tassa pana ādhāvitvā paridhāvitvā vicaraṇakāle bodhisattassa mātā kālamakāsi, rājā aññaṁ aggamahesiṭṭhāne ṭhapesi. Sā rañño piyā ahosi manāpā, sā pi saṁvāsamanvāya ekaṁ puttaṁ vijāyi, “sūriyakumāro” tissa nāmaṁ akaṁsu. Rājā puttaṁ disvā tuṭṭhacitto: “Bhadde, puttassa te varaṁ dammī” ti āha. Devī, varaṁ icchitakāle gahetabbaṁ katvā ṭhapesi. Sā putte vayappatte rājānaṁ āha: “devena mayhaṁ puttassa jātakāle varo dinno, puttassa me rajjaṁ dehī” ti. Rājā: “Mayhaṁ dve puttā aggikkhandhā viya jalamānā vicaranti, na sakkā tava puttassa rajjaṁ dātun”-ti paṭikkhipitvā pi taṁ punappunaṁ yācamānam-eva disvā: “Ayaṁ mayhaṁ {1.128} puttānaṁ pāpakam-pi cinteyyā” ti putte pakkosāpetvā āha: “tātā, ahaṁ sūriyakumārassa jātakāle varaṁ adāsiṁ. Idānissa mātā rajjaṁ yācati, ahaṁ tassa na dātukāmo, mātugāmo nāma pāpo, tumhākaṁ pāpakam-pi cinteyya, tumhe araññaṁ pavisitvā mama accayena kulasantake nagare rajjaṁ kareyyāthā” ti roditvā kanditvā sīse cumbitvā uyyojesi. Te pitaraṁ vanditvā pāsādā otarante rājaṅgaṇe kīḷamāno sūriyakumāro disvā taṁ kāraṇaṁ ñatvā: “Aham-pi bhātikehi saddhiṁ gamissāmī” ti tehi saddhiṁ yeva nikkhami. Te himavantaṁ pavisiṁsu.

Bodhisatto maggā okkamma rukkhamūle nisīditvā sūriyakumāraṁ āmantesi: “Tāta sūriyakumāra, etaṁ saraṁ gantvā nhatvā ca pivitvā ca paduminipaṇṇehi amhākam-pi pānīyaṁ ānehī” ti. Taṁ pana saraṁ vessavaṇassa santikā ekena dakarakkhasena laddhaṁ hoti, vessavaṇo ca taṁ āha: “ṭhapetvā devadhammajānanake ye aññe imaṁ saraṁ otaranti, te khādituṁ labhasi. Anotiṇṇe na labhasī” ti. Tato paṭṭhāya so rakkhaso ye taṁ saraṁ otaranti, te devadhamme pucchitvā ye na jānanti, te khādati. Atha kho sūriyakumāro taṁ saraṁ gantvā avīmaṁsitvāva otari. Atha naṁ so rakkhaso gahetvā: “Devadhamme jānāsī” ti pucchi. So: “Devadhammā nāma candimasūriyā” ti āha. Atha naṁ: “Tvaṁ devadhamme na jānāsī” ti vatvā udakaṁ pavesetvā attano vasanaṭṭhāne ṭhapesi. Bodhisatto pi taṁ aticirāyantaṁ disvā candakumāraṁ pesesi. Rakkhaso tam-pi gahetvā: “Devadhamme jānāsī” ti pucchi. “Āma jānāmi, devadhammā nāma catasso disā” ti. Rakkhaso: “Na tvaṁ devadhamme jānāsī” ti tam-pi gahetvā tattheva ṭhapesi.

Bodhisatto tasmim-pi cirāyante: “Ekena antarāyena bhavitabban”-ti sayaṁ tattha gantvā dvinnam-pi otaraṇapadavaḷañjaṁ {1.129} disvā: “Rakkhasapariggahitena iminā sarena bhavitabban”-ti khaggaṁ sannayhitvā dhanuṁ gahetvā aṭṭhāsi. Dakarakkhaso bodhisattaṁ udakaṁ anotarantaṁ disvā vanakammikapuriso viya hutvā bodhisattaṁ āha: “bho, purisa, tvaṁ maggakilanto kasmā imaṁ saraṁ otaritvā nhatvā pivitvā bhisamuḷālaṁ khāditvā pupphāni piḷandhitvā yathāsukhaṁ na gacchasī” ti? Bodhisatto taṁ disvā: “Eso yakkho bhavissatī” ti ñatvā: “Tayā me bhātikā gahitā” ti āha. “Āma, gahitā” ti. “Kiṁ kāraṇā” ti? “Ahaṁ imaṁ saraṁ otiṇṇake labhāmī” ti. “Kiṁ pana sabbeva labhasī” ti? “Ye devadhamme jānanti, te ṭhapetvā avasese labhāmī” ti. “Atthi pana te devadhammehi attho” ti? “Āma, atthī” ti. “Yadi evaṁ ahaṁ te devadhamme kathessāmī” ti. “Tena hi kathehi, ahaṁ devadhamme suṇissāmī” ti. Bodhisatto āha: “Ahaṁ devadhamme katheyyaṁ, kiliṭṭhagatto panamhī” ti. Yakkho bodhisattaṁ nhāpetvā bhojanaṁ bhojetvā pānīyaṁ pāyetvā pupphāni piḷandhāpetvā gandhehi vilimpāpetvā alaṅkatamaṇḍapamajjhe pallaṅkaṁ attharitvā adāsi.

Bodhisatto āsane nisīditvā yakkhaṁ pādamūle nisīdāpetvā: “Tena hi ohitasoto sakkaccaṁ devadhamme suṇāhī” ti imaṁ gāthamāha.

1. Hiriottappasampannā, sukkadhammasamāhitā,
Santo sappurisā loke, devadhammāti vuccare ti.

Tattha hiriottappasampannā ti hiriyā ca ottappena ca samannāgatā. Tesu kāyaduccaritādīhi hiriyatīti hirī, lajjāyetaṁ adhivacanaṁ. Tehi yeva ottappatīti ottappaṁ, pāpato ubbegassetaṁ adhivacanaṁ. Tattha ajjhattasamuṭṭhānā hirī, bahiddhāsamuṭṭhānaṁ ottappaṁ. Attādhipateyyā hirī, lokādhipateyyaṁ ottappaṁ. Lajjāsabhāvasaṇṭhitā hirī, bhayasabhāvasaṇṭhitaṁ ottappaṁ. Sappatissavalakkhaṇā hirī, vajjabhīrukabhayadassāvilakkhaṇaṁ ottappaṁ.

Tattha ajjhattasamuṭṭhānaṁ hiriṁ catūhi kāraṇehi samuṭṭhāpeti: jātiṁ paccavekkhitvā vayaṁ paccavekkhitvā {1.130} sūrabhāvaṁ paccavekkhitvā bāhusaccaṁ paccavekkhitvā. Kathaṁ? “Pāpakaraṇaṁ nāmetaṁ na jātisampannānaṁ kammaṁ, hīnajaccānaṁ kevaṭṭādīnaṁ kammaṁ, mādisassa jātisampannassa idaṁ kammaṁ kātuṁ na yuttan”-ti evaṁ tāva jātiṁ paccavekkhitvā pāṇātipātādipāpaṁ akaronto hiriṁ samuṭṭhāpeti. Tathā: “Pāpakaraṇaṁ nāmetaṁ daharehi kattabbaṁ kammaṁ, mādisassa vaye ṭhitassa idaṁ kammaṁ kātuṁ na yuttan”-ti evaṁ vayaṁ paccavekkhitvā pāṇātipātādipāpaṁ akaronto hiriṁ samuṭṭhāpeti. Tathā: “Pāpakammaṁ nāmetaṁ dubbalajātikānaṁ kammaṁ, mādisassa sūrabhāvasampannassa idaṁ kammaṁ kātuṁ na yuttan”-ti evaṁ sūrabhāvaṁ paccavekkhitvā pāṇātipātādipāpaṁ akaronto hiriṁ samuṭṭhāpeti. Tathā: “Pāpakammaṁ nāmetaṁ andhabālānaṁ kammaṁ, na paṇḍitānaṁ, mādisassa paṇḍitassa bahussutassa idaṁ kammaṁ kātuṁ na yuttan”-ti evaṁ bāhusaccaṁ paccavekkhitvā pāṇātipātādipāpaṁ akaronto hiriṁ samuṭṭhāpeti. Evaṁ ajjhattasamuṭṭhānaṁ hiriṁ catūhi kāraṇehi samuṭṭhāpeti. Samuṭṭhāpetvā ca pana attano citte hiriṁ pavesetvā pāpakammaṁ na karoti. Evaṁ hirī ajjhattasamuṭṭhānā nāma hoti.

Kathaṁ ottappaṁ bahiddhāsamuṭṭhānaṁ nāma? “Sace tvaṁ pāpakammaṁ karissasi, catūsu parisāsu garahappatto bhavissasi.

Garahissanti taṁ viññū, asuciṁ nāgariko yathā,
Vajjito sīlavantehi, kathaṁ bhikkhu karissasī ti.
(Dhs-A. balarāsivaṇṇanā).

Evaṁ paccavekkhanto hi bahiddhāsamuṭṭhitena ottappena pāpakammaṁ na karoti. Evaṁ ottappaṁ bahiddhāsamuṭṭhānaṁ nāma hoti.

Kathaṁ hirī attādhipateyyā nāma? Idhekacco kulaputto attānaṁ adhipatiṁ jeṭṭhakaṁ katvā: “Mādisassa saddhāpabbajitassa bahussutassa dhutaṅgadharassa na yuttaṁ pāpakammaṁ kātun”-ti pāpaṁ na karoti. Evaṁ hirī attādhipateyyā nāma hoti. Tenāha bhagavā:

“So attānaṁ yeva adhipatiṁ katvā akusalaṁ pajahati, kusalaṁ bhāveti. Sāvajjaṁ pajahati, anavajjaṁ bhāveti. Suddhamattānaṁ pariharatī” ti
(AN. 3.40).

Kathaṁ ottappaṁ lokādhipateyyaṁ nāma? Idhekacco kulaputto lokaṁ adhipatiṁ jeṭṭhakaṁ katvā pāpakammaṁ na karoti. Yathāha:

“Mahā kho panāyaṁ lokasannivāso. Mahantasmiṁ kho pana lokasannivāse santi samaṇabrāhmaṇā iddhimanto dibbacakkhukā paracittaviduno, te dūrato pi passanti, āsannā pi na dissanti, cetasā pi cittaṁ jānanti, te pi maṁ evaṁ jānissanti ‘passatha bho, imaṁ kulaputtaṁ, saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito samāno vokiṇṇo viharati pāpakehi akusalehi dhammehī’ ti.

“Santi devatā iddhimantiyo dibbacakkhukā paracittaviduniyo, tā dūrato pi passanti, āsannā pi na dissanti, cetasā pi cittaṁ jānanti, tā pi maṁ evaṁ jānissanti ‘passatha bho, imaṁ kulaputtaṁ, saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito {1.131} samāno vokiṇṇo viharati pāpakehi akusalehi dhammehī’ ti. So lokaṁ yeva adhipatiṁ jeṭṭhakaṁ karitvā akusalaṁ pajahati, kusalaṁ bhāveti. Sāvajjaṁ pajahati, anavajjaṁ bhāveti. Suddhamattānaṁ pariharatī” ti (AN. 3.40).

Evaṁ ottappaṁ lokādhipateyyaṁ nāma hoti.

“Lajjāsabhāvasaṇṭhitā hirī, bhayasabhāvasaṇṭhitaṁ ottappan”-ti ettha pana lajjā ti lajjanākāro, tena sabhāvena saṇṭhitā hirī. Bhayan-ti apāyabhayaṁ, tena sabhāvena saṇṭhitaṁ ottappaṁ. Tadubhayam-pi pāpaparivajjane pākaṭaṁ hoti. Ekacco hi yathā nāmeko kulaputto uccārapassāvādīni karonto lajjitabbayuttakaṁ ekaṁ disvā lajjanākārappatto bhaveyya hīḷito, evamevaṁ ajjhattaṁ lajjidhammaṁ okkamitvā pāpakammaṁ na karoti. Ekacco apāyabhayabhīto hutvā pāpakammaṁ na karoti. Tatridaṁ opammaṁ: yathā hi dvīsu ayoguḷesu eko sītalo bhaveyya gūthamakkhito, eko uṇho āditto. Tattha paṇḍito sītalaṁ gūthamakkhitattā jigucchanto na gaṇhāti, itaraṁ ḍāhabhayena. Tattha sītalassa gūthamakkhitassa jigucchāya agaṇhanaṁ viya ajjhattaṁ lajjidhammaṁ okkamitvā pāpassa akaraṇaṁ, uṇhassa ḍāhabhayena agaṇhanaṁ viya apāyabhayena pāpassa akaraṇaṁ veditabbaṁ.

“Sappatissavalakkhaṇā hirī, vajjabhīrukabhayadassāvilakkhaṇaṁ ottappan”-ti idam-pi dvayaṁ pāpaparivajjane yeva pākaṭaṁ hoti. Ekacco hi jātimahattapaccavekkhaṇā, satthumahattapaccavekkhaṇā, dāyajjamahattapaccavekkhaṇā, sabrahmacārimahattapaccavekkhaṇāti catūhi kāraṇehi sappatissavalakkhaṇaṁ hiriṁ samuṭṭhāpetvā pāpaṁ na karoti. Ekacco attānuvādabhayaṁ, parānuvādabhayaṁ, daṇḍabhayaṁ, duggatibhayanti catūhi kāraṇehi vajjabhīrukabhayadassāvilakkhaṇaṁ ottappaṁ samuṭṭhāpetvā pāpaṁ na karoti. Tattha jātimahattapaccavekkhaṇādīni ceva attānuvādabhayādīni ca vitthāretvā kathetabbāni. Tesaṁ vitthāro aṅguttaranikāyaṭṭhakathāyaṁ vutto.

Sukkadhammasamāhitā ti idam-eva hirottappaṁ ādiṁ katvā kattabbā kusalā dhammā sukkadhammā nāma, te sabbasaṅgāhakanayena catubhūmakalokiyalokuttaradhammā. Tehi samāhitā samannāgatā ti attho. Santo sappurisā loke ti kāyakammādīnaṁ santatāya santo, kataññukataveditāya sobhanā purisāti sappurisā. Loko pana saṅkhāraloko, sattaloko, okāsaloko, khandhaloko, āyatanaloko, dhātulokoti anekavidho. Tattha: “Eko loko sabbe sattā āhāraṭṭhitikā ...pe... aṭṭhārasa lokā aṭṭhārasa dhātuyo” ti (Ps. 1.112) ettha saṅkhāraloko vutto. Khandhalokādayo tadantogadhā yeva. “Ayaṁ loko paraloko, devaloko manussaloko” ti ādīsu (MNidd. 3; CNidd. 2) pana sattaloko vutto.

Yāvatā {1.132} candimasūriyā, pariharanti disā bhanti virocamānā,
Tāva sahassadhā loko, ettha te vattate vaso ti.
(MN. 49.503).

Ettha okāsaloko vutto. Tesu idha sattaloko adhippeto. Sattalokasmiñhi ye evarūpā sappurisā, te devadhammā ti vuccanti.

Tattha devā ti sammutidevā, upapattidevā, visuddhidevā ti tividhā. Tesu mahāsammatakālato paṭṭhāya lokena: “Devā” ti sammatattā rājarājakumārādayo sammutidevā nāma. Devaloke uppannā upapattidevā nāma. Khīṇāsavā pana visuddhidevā nāma. Vuttam-pi cetaṁ:

“Sammutidevā nāma rājāno deviyo rājakumārā. Upapattidevā nāma bhummadeve upādāya taduttaridevā. Visuddhidevā nāma buddhā paccekabuddhā khīṇāsavā” ti (CNidd. 32; 119).
Imesaṁ devānaṁ dhammāti devadhammā. Vuccare ti vuccanti. Hirottappamūlakā hi kusalā dhammā kulasampadāya ceva devaloke nibbattiyā ca visuddhibhāvassa ca kāraṇattā kāraṇaṭṭhena tividhānam-pi tesaṁ devānaṁ dhammāti devadhammā, tehi devadhammehi samannāgatā puggalā pi devadhammā. Tasmā puggalādhiṭṭhānadesanāya te dhamme dassento: “Santo sappurisā loke, devadhammāti vuccare” ti āha.

Yakkho imaṁ dhammadesanaṁ sutvā pasannacitto bodhisattaṁ āha: “paṇḍita, ahaṁ tumhākaṁ pasanno, ekaṁ bhātaraṁ demi, kataraṁ ānemī” ti? “Kaniṭṭhaṁ ānehī” ti. “Paṇḍita, tvaṁ kevalaṁ devadhamme jānāsi yeva, na pana tesu vattasī” ti. “Kiṁ kāraṇā” ti? “Yaṁkāraṇā jeṭṭhakaṁ ṭhapetvā kaniṭṭhaṁ āṇāpento jeṭṭhāpacāyikakammaṁ na karosī” ti. Devadhamme cāhaṁ, yakkha, jānāmi, tesu ca vattāmi. Mayañhi imaṁ araññaṁ etaṁ nissāya paviṭṭhā. Etassa hi atthāya amhākaṁ pitaraṁ etassa mātā rajjaṁ yāci, amhākaṁ pana pitā taṁ varaṁ adatvā amhākaṁ anurakkhaṇatthāya araññavāsaṁ anujāni. So kumāro anuvattitvā amhehi saddhiṁ āgato. “Taṁ araññe eko yakkho khādī” ti vutte pi na koci saddahissati, tenāhaṁ garahabhayabhīto tam-eva āṇāpemīti. “Sādhu sādhu paṇḍita, tvaṁ devadhamme ca jānāsi, tesu ca vattasī” ti {1.133} pasanno yakkho bodhisattassa sādhukāraṁ datvā dve pi bhātaro ānetvā adāsi.

Atha naṁ bodhisatto āha: “samma, tvaṁ pubbe attanā katena pāpakammena paresaṁ maṁsalohitakhādako yakkho hutvā nibbatto, idāni pi pāpam-eva karosi, idaṁ te pāpakammaṁ nirayādīhi muccituṁ okāsaṁ na dassati, tasmā ito paṭṭhāya pāpaṁ pahāya kusalaṁ karohī” ti. Asakkhi ca pana taṁ dametuṁ. So taṁ yakkhaṁ dametvā tena saṁvihitārakkho tattheva vasanto ekadivasaṁ nakkhattaṁ oloketvā pitu kālakatabhāvaṁ ñatvā yakkhaṁ ādāya bārāṇasiṁ gantvā rajjaṁ gahetvā candakumārassa oparajjaṁ, sūriyakumārassa senāpatiṭṭhānaṁ, datvā yakkhassa ramaṇīye ṭhāne āyatanaṁ kāretvā, yathā so aggamālaṁ aggapupphaṁ aggabhattañca labhati, tathā akāsi. So dhammena rajjaṁ kāretvā yathākammaṁ gato.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā dassetvā saccāni pakāsesi, saccapariyosāne so bhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi. Sammāsambuddho pi dve vatthūni kathetvā anusandhiṁ ghaṭetvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā dakarakkhaso bahubhaṇḍikabhikkhu ahosi, sūriyakumāro ānando, candakumāro sāriputto, jeṭṭhakabhātā mahisāsakumāro pana aham-eva ahosin”-ti.

Devadhammajātakavaṇṇanā chaṭṭhā