Ja 8: Gāmaṇijātakavaṇṇanā

Api ataramānānan-ti idaṁ satthā jetavane viharanto ossaṭṭhavīriyaṁ bhikkhuṁ ārabbha kathesi. Imasmiṁ pana jātake paccuppannavatthu ca atītavatthu ca ekādasakanipāte saṁvarajātake (Ja. 462) āvi bhavissati.

So kira sāvatthivāsī kulaputto satthu dhammadesanaṁ sutvā pabbajitvā laddhūpasampado ācariyupajjhāyavattaṁ pūrento ubhayāni pātimokkhāni paguṇāni katvā paripuṇṇapañcavasso kammaṭṭhānaṁ gahetvā: “Araññe vasissāmī” ti ācariyupajjhāye āpucchitvā kosalaraṭṭhe ekaṁ paccantagāmaṁ gantvā tattha iriyāpathe pasannamanussehi {4.131} paṇṇasālaṁ katvā upaṭṭhiyamāno vassaṁ upagantvā yuñjanto ghaṭento vāyamanto accāraddhena vīriyena temāsaṁ kammaṭṭhānaṁ bhāvetvā obhāsamattam-pi uppādetuṁ asakkonto cintesi: “Addhā ahaṁ satthārā desitesu catūsu puggalesu padaparamo, kiṁ me araññavāsena, jetavanaṁ gantvā tathāgatassa rūpasiriṁ passanto madhuradhammadesanaṁ suṇanto vītināmessāmī” ti. So vīriyaṁ ossajitvā tato nikkhanto anupubbena jetavanaṁ gantvā ācariyupajjhāyehi ceva sandiṭṭhasambhattehi ca āgamanakāraṇaṁ puṭṭho tamatthaṁ kathetvā tehi: “Kasmā evamakāsī” ti garahitvā satthu santikaṁ netvā: “Kiṁ, bhikkhave, anicchamānaṁ bhikkhuṁ ānayitthā” ti vutte: “Ayaṁ, bhante, vīriyaṁ ossajitvā āgato” ti ārocite satthā: “Saccaṁ kirā” ti pucchitvā: “Saccaṁ, bhante” ti vutte: “Kasmā bhikkhu vīriyaṁ ossaji, imasmiñhi sāsane nibbīriyassa kusītapuggalassa aggaphalaṁ arahattaṁ nāma natthi, āraddhavīriyā imaṁ dhammaṁ ārādhenti, tvaṁ kho pana pubbe vīriyavā ovādakkhamo, teneva kāraṇena bārāṇasirañño puttasatassa sabbakaniṭṭho hutvā pi paṇḍitānaṁ ovāde ṭhatvā setacchattaṁ pattosī” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente saṁvarakumāro nāma puttasatassa sabbakaniṭṭho ahosi. Rājā ekekaṁ puttaṁ: “Sikkhitabbayuttakaṁ sikkhāpethā” ti ekekassa amaccassa adāsi. Saṁvarakumārassa ācariyo amacco bodhisatto ahosi paṇḍito byatto rājaputtassa pituṭṭhāne ṭhito. Amaccā sikkhitasippe rājaputte rañño dassesuṁ. Rājā tesaṁ janapadaṁ datvā uyyojesi. Saṁvarakumāro sabbasippassa nipphattiṁ patvā bodhisattaṁ pucchi: “Tāta, sace maṁ pitā janapadaṁ peseti, kiṁ karomī” ti? “Tāta, tvaṁ janapade dīyamāne taṁ aggahetvā ‘deva ahaṁ sabbakaniṭṭho, mayi pi gate tumhākaṁ pādamūlaṁ tucchaṁ bhavissati, ahaṁ tumhākaṁ pādamūle yeva vasissāmī’ ti vadeyyāsī” ti. Athekadivasaṁ rājā saṁvarakumāraṁ vanditvā ekamantaṁ nisinnaṁ pucchi: “Kiṁ tāta, sippaṁ te niṭṭhitan”-ti? “Āma, devā” ti. “Tuyham-pi janapadaṁ demī” ti. “Deva tumhākaṁ pādamūlaṁ {4.132} tucchaṁ bhavissati, pādamūle yeva vasissāmī” ti. Rājā tussitvā: “Sādhū” ti sampaṭicchi. So tato paṭṭhāya rañño pādamūle yeva hutvā puna pi bodhisattaṁ pucchi: “Tāta aññaṁ kiṁ karomī” ti? “Tāta rājānaṁ ekaṁ purāṇuyyānaṁ yācāhī” ti. So: “Sādhū” ti uyyānaṁ yācitvā tattha jātakehi pupphaphalehi nagare issarajanaṁ saṅgaṇhitvā puna: “Kiṁ karomī” ti pucchi. “Tāta, rājānaṁ āpucchitvā antonagare bhattavetanaṁ tvam-eva dehī” ti. So tathā katvā antonagare kassaci kiñci ahāpetvā bhattavetanaṁ datvā puna bodhisattaṁ pucchitvā rājānaṁ viññāpetvā antonivesane dāsaporisānam-pi hatthīnam-pi assānam-pi balakāyassa pi vattaṁ aparihāpetvā adāsi, tirojanapadehi āgatānaṁ dūtādīnaṁ nivāsaṭṭhānādīni vāṇijānaṁ suṅkanti sabbakaraṇīyāni attanāva akāsi. Evaṁ so mahāsattassa ovāde ṭhatvā sabbaṁ antojanañca bahijanañca nāgare ca raṭṭhavāsino ca āgantuke ca āyavattane ca tena tena saṅgahavatthunā ābandhitvā saṅgaṇhi, sabbesaṁ piyo ahosi manāpo.

Aparabhāge rājānaṁ maraṇamañce nipannaṁ amaccā pucchiṁsu: “Deva, tumhākaṁ accayena setacchattaṁ kassa demā” ti? “Tāta, mama puttā sabbe pi setacchattassa sāmino va. Yo pana tumhākaṁ manaṁ gaṇhāti, tasseva setacchatthaṁ dadeyyāthā” ti. Te tasmiṁ kālakate tassa sarīraparihāraṁ katvā sattame divase sannipatitvā: “Raññā ‘yo tumhākaṁ manaṁ gaṇhāti, tassa setacchattaṁ ussāpeyyāthā’ ti vuttaṁ, amhākañca ayaṁ saṁvarakumāro manaṁ gaṇhātī” ti ñātakehi parivāritā tassa kañcanamālaṁ setacchattaṁ ussāpayiṁsu. Saṁvaramahārājā bodhisattassa ovāde ṭhatvā dhammena rajjaṁ kāresi. Itare ekūnasatakumārā: “Pitā kira no kālakato, saṁvarakumārassa kira setacchattaṁ {4.133} ussāpesuṁ, so sabbakaniṭṭho, tassa chattaṁ na pāpuṇāti, sabbajeṭṭhakassa chattaṁ ussāpessāmā” ti ekato āgantvā: “Chattaṁ vā no detu, yuddhaṁ vā” ti saṁvaramahārājassa paṇṇaṁ pesetvā nagaraṁ uparundhiṁsu. Rājā bodhisattassa taṁ pavattiṁ ārocetvā: “Idāni kiṁ karomā” ti pucchi. Mahārāja, tava bhātikehi saddhiṁ yujjhanakiccaṁ natthi, tvaṁ pitu santakaṁ dhanaṁ satakoṭṭhāse kāretvā ekūnasataṁ bhātikānaṁ pesetvā: “Imaṁ tumhākaṁ koṭṭhāsaṁ pitu santakaṁ gaṇhatha, nāhaṁ tumhehi saddhiṁ yujjhāmī” ti sāsanaṁ pahiṇāhīti. So tathā akāsi. Athassa sabbajeṭṭhabhātiko uposathakumāro nāma sese āmantetvā: “Tātā, rājānaṁ nāma abhibhavituṁ samatthā nāma natthi, ayañca no kaniṭṭhabhātiko paṭisattu pi hutvā na tiṭṭhati, amhākaṁ pitu santakaṁ dhanaṁ pesetvā ‘nāhaṁ tumhehi saddhiṁ yujjhāmī’ ti pesesi, na kho pana mayaṁ sabbe pi ekakkhaṇe chattaṁ ussāpessāma, ekasseva chattaṁ ussāpessāma, ayam-eva rājā hotu, etha taṁ passitvā rājakuṭumbaṁ paṭicchādetvā amhākaṁ janapadam-eva gacchāmā” ti āha. Atha te sabbe pi kumārā nagaradvāraṁ vivarāpetvā paṭisattuno ahutvā nagaraṁ pavisiṁsu.

Rājā pi tesaṁ amaccehi paṇṇākāraṁ gāhāpetvā paṭimaggaṁ peseti. Kumārā nātimahantena parivārena pattikāva āgantvā rājanivesanaṁ abhiruhitvā saṁvaramahārājassa nipaccakāraṁ dassetvā nīcāsane nisīdiṁsu. Saṁvaramahārājā setacchattassa heṭṭhā sīhāsane nisīdi, mahanto yaso mahantaṁ sirisobhaggaṁ ahosi, olokitolokitaṭṭhānaṁ kam pi. Uposathakumāro saṁvaramahārājassa sirivibhavaṁ oloketvā: “Amhākaṁ pitā attano accayena saṁvarakumārassa rājabhāvaṁ ñatvā maññe amhākaṁ janapade datvā imassa na adāsī” ti cintetvā tena saddhiṁ sallapanto tisso gāthā abhāsi:

Jānanto {4.134} no mahārāja, tava sīlaṁ janādhipo,
Ime kumāre pūjento, na taṁ kenaci maññatha.

Tiṭṭhante no mahārāje, adu deve divaṅgate,
Ñātī taṁ samanuññiṁsu, sampassaṁ atthamattano.

Kena saṁvara vattena, sañjāte abhitiṭṭhasi,
Kena taṁ nātivattanti, ñātisaṅghā samāgatā ti.

Taṁ sutvā saṁvaramahārājā attano guṇaṁ kathento cha gāthā abhāsi:

Na rājaputta usūyāmi, samaṇānaṁ mahesinaṁ,
Sakkaccaṁ te namassāmi, pāde vandāmi tādinaṁ.

Te maṁ dhammaguṇe yuttaṁ, sussūsamanusūyakaṁ,
Samaṇā manusāsanti, isī dhammaguṇe ratā.

Tesāhaṁ vacanaṁ sutvā, samaṇānaṁ mahesinaṁ,
Na kiñci atimaññāmi, dhamme me nirato mano.

Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā,
Tesaṁ nappaṭibandhāmi, niviṭṭhaṁ bhattavetanaṁ.

Mahāmattā ca me atthi, mantino paricārakā,
Bārāṇasiṁ voharanti, bahumaṁsasurodanaṁ.

Atho pi {4.135} vāṇijā phītā, nānāraṭṭhehi āgatā,
Tesu me vihitā rakkhā, evaṁ jānāhuposathā ti.

Athassa guṇaṁ sutvā uposathakumāro dve gāthā abhāsi:

Dhammena kira ñātīnaṁ, rajjaṁ kārehi saṁvara,
Medhāvī paṇḍito cāsi, atho pi ñātinaṁ hito.

Taṁ taṁ ñātiparibyūḷhaṁ, nānāratanamocitaṁ,
Amittā nappasahanti, indaṁva asurādhipo ti.

Vatthu hi tasmiñca imasmiñca ekasadisam-eva, gāthā pana nānā. Gāmaṇikumāro bodhisattassa ovāde ṭhatvā bhātikasatassa kaniṭṭho pi hutvā bhātikasataparivārito setacchattassaheṭṭhā varapallaṅke nisinno attano yasasampattiṁ oloketvā: “Ayaṁ mayhaṁ yasasampatti amhākaṁ ācariyassa santakā” ti tuṭṭho imaṁ udānaṁ udānesi:

1. Api ataramānānaṁ, phalāsāva samijjhati,
Vipakkabrahmacariyosmi, evaṁ jānāhi gāmaṇī ti.

Tattha apī ti nipātamattaṁ. Ataramānānan-ti paṇḍitānaṁ ovāde ṭhatvā ataritvā avegāyitvā upāyena kammaṁ karontānaṁ. Phalāsāva samijjhatī ti yathāpatthike phale āsā tassa phalassa nipphattiyā samijjhati yeva. Atha vā phalāsā ti āsāphalaṁ, yathāpatthitaṁ phalaṁ samijjhatiyevā ti attho. Vipakkabrahmacariyosmī ti ettha cattāri saṅgahavatthūni seṭṭhacariyattā brahmacariyaṁ nāma, tañca tammūlikāya yasasampattiyā paṭiladdhattā vipakkaṁ nāma. Yo vāssa yaso nipphanno, so pi seṭṭhaṭṭhena brahmacariyaṁ nāma. Tenāha: “Vipakkabrahmacariyosmī” ti. Evaṁ jānāhi gāmaṇī ti {1.137} katthaci gāmikapuriso pi gāmajeṭṭhako pi gāmaṇī. Idha pana sabbajanajeṭṭhakaṁ attānaṁ sandhāyāha. Ambho gāmaṇi, tvaṁ etaṁ kāraṇaṁ evaṁ jānāhi, ācariyaṁ nissāya bhātikasataṁ atikkamitvā idaṁ mahārajjaṁ pattosmīti udānaṁ udānesi.

Tasmiṁ pana rajjaṁ patte sattaṭṭhadivasaccayena sabbe pi bhātaro attano attano vasanaṭṭhānaṁ gatā. Gāmaṇirājā dhammena rajjaṁ kāretvā yathākammaṁ gato, bodhisatto pi puññāni katvā yathākammaṁ gato.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā dassetvā saccāni pakāsesi, saccapariyosāne ossaṭṭhavīriyo bhikkhu arahatte patiṭṭhito. Satthā dve vatthūni kathetvā anusandhiṁ ghaṭetvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā gāmaṇikumāro ossaṭṭhavīriyo bhikkhu ahosi, ācariyo pana aham-eva ahosin”-ti.

Gāmaṇijātakavaṇṇanā aṭṭhamā