1. Ekakanipāto

2. Sīlavaggo

Ja 11: Lakkhaṇamigajātakavaṇṇanā

Ho ti sīlavataṁ attho ti idaṁ satthā rājagahaṁ upanissāya veḷuvane viharanto devadattaṁ ārabbha kathesi. Devadattassa vatthu yāva abhimārappayojanā khaṇḍahālajātake (Ja. 544) āvi bhavissati, yāva dhanapālakavissajjanā pana cūḷahaṁsajātake (Ja. 533) āvi bhavissati, yāva pathavippavesanā dvādasanipāte samuddavāṇijajātake (Ja. 466) āvi bhavissati.

Ekasmiñhi samaye devadatto pañca vatthūni yācitvā alabhanto saṅghaṁ bhinditvā pañca bhikkhusatāni ādāya gayāsīse viharati. Atha tesaṁ bhikkhūnaṁ ñāṇaṁ paripākaṁ agamāsi. Taṁ ñatvā satthā dve aggasāvake āmantesi: “Sāriputtā, tumhākaṁ nissitakā pañcasatā bhikkhū devadattassa laddhiṁ rocetvā tena saddhiṁ gatā, idāni pana tesaṁ ñāṇaṁ paripākaṁ gataṁ, tumhe bahūhi bhikkhūhi saddhiṁ tattha gantvā tesaṁ dhammaṁ desetvā te bhikkhū maggaphalehi pabodhetvā gahetvā āgacchathā” ti. Te tatheva gantvā tesaṁ dhammaṁ desetvā maggaphalehi pabodhetvā punadivase aruṇuggamanavelāya {1.143} te bhikkhū ādāya veḷuvanam-eva āgamaṁsu. Āgantvā ca pana sāriputtattherassa bhagavantaṁ vanditvā ṭhitakāle bhikkhū theraṁ pasaṁsitvā bhagavantaṁ āhaṁsu: “bhante, amhākaṁ jeṭṭhabhātiko dhammasenāpati pañcahi bhikkhusatehi parivuto āgacchanto ativiya sobhati, devadatto pana parihīnaparivāro jāto” ti. Na, bhikkhave, sāriputto idāneva ñātisaṅghaparivuto āgacchanto sobhati, pubbe pi sobhi yeva. Devadatto pi na idāneva gaṇato parihīno, pubbe pi parihīnoyevā ti. Bhikkhū tassatthassāvibhāvatthāya bhagavantaṁ yāciṁsu, bhagavā bhavantarena paṭicchannaṁ kāraṇaṁ pākaṭaṁ akāsi.

Atīte magadharaṭṭhe rājagahanagare eko magadharājā rajjaṁ kāresi. Tadā bodhisatto migayoniyaṁ paṭisandhiṁ gahetvā vuddhippatto migasahassaparivāro araññe vasati. Tassa lakkhaṇo ca kāḷo cāti dve puttā ahesuṁ. So attano mahallakakāle: “Tātā, ahaṁ idāni mahallako, tumhe imaṁ gaṇaṁ pariharathā” ti pañca pañca migasatāni ekekaṁ puttaṁ paṭicchāpesi. Tato paṭṭhāya te dve janā migagaṇaṁ pariharanti. Magadharaṭṭhasmiñca sassapākasamaye kiṭṭhasambādhe araññe migānaṁ paripantho hoti. Manussā sassakhādakānaṁ migānaṁ māraṇatthāya tattha tattha opātaṁ khaṇanti, sūlāni ropenti, pāsāṇayantāni sajjenti, kūṭapāsādayo pāse oḍḍenti, bahū migā vināsaṁ āpajjanti. Bodhisatto kiṭṭhasambādhasamayaṁ ñatvā dve putte pakkosāpetvā āha: “tātā, ayaṁ kiṭṭhasambādhasamayo, bahū migā vināsaṁ pāpuṇanti, mayaṁ mahallakā yena kenaci upāyena ekasmiṁ ṭhāne vītināmessāma, tumhe tumhākaṁ migagaṇe gahetvā araññe pabbatapādaṁ pavisitvā sassānaṁ uddhaṭakāle āgaccheyyāthā” ti. Te: “Sādhū” ti pitu vacanaṁ sutvā saparivārā nikkhamiṁsu. Tesaṁ pana gamanamaggaṁ manussā jānanti: “Imasmiṁ kāle migā pabbatamārohanti, imasmiṁ kāle orohantī” ti. Te tattha tattha paṭicchannaṭṭhāne {1.144} nilīnā bahū mige vijjhitvā mārenti.

Kāḷamigo attano dandhatāya: “Imāya nāma velāya gantabbaṁ, imāya velāya na gantabban”-ti ajānanto migagaṇaṁ ādāya pubbaṇhe pi sāyanhe pi padose pi paccūse pi gāmadvārena gacchati. Manussā tattha tattha pakatiyā ṭhitā ca nilīnā ca bahū mige vināsaṁ pāpenti. Evaṁ so attano dandhatāya bahū mige vināsaṁ pāpetvā appakeheva migehi araññaṁ pāvisi. Lakkhaṇamigo pana paṇḍito byatto upāyakusalo: “Imāya velāya gantabbaṁ, imāya velāya na gantabban”-ti jānāti. So gāmadvārena pi na gacchati, divā pi na gacchati, padose pi na gacchati, paccūse pi na gacchati, migagaṇaṁ ādāya aḍḍharattasamaye yeva gacchati. Tasmā ekam-pi migaṁ avināsetvā araññaṁ pāvisi. Te tattha cattāro māse vasitvā sassesu uddhaṭesu pabbatā otariṁsu.

Kāḷo paccāgacchanto pi purimanayeneva avasesamige vināsaṁ pāpento ekako va āgami. Lakkhaṇo pana ekamigam-pi avināsetvā pañcahi migasatehi parivuto mātāpitūnaṁ santikaṁ āgami. Bodhisatto dve pi putte āgacchante disvā migagaṇena saddhiṁ mantento imaṁ gāthaṁ samuṭṭhāpesi:

1. Hoti sīlavataṁ attho, paṭisanthāravuttinaṁ,
Lakkhaṇaṁ passa āyantaṁ, ñātisaṅghapurakkhataṁ,
Atha passasimaṁ kāḷaṁ, suvihīnaṁva ñātibhī ti.

Tattha sīlavatan-ti sukhasīlatāya sīlavantānaṁ ācārasampannānaṁ. Attho ti vuḍḍhi. Paṭisanthāravuttinan-ti dhammapaṭisanthāro ca āmisapaṭisanthāro ca etesaṁ vuttīti paṭisanthāravuttino, tesaṁ paṭisanthāravuttinaṁ. Ettha ca pāpanivāraṇaovādānusāsanivasena dhammapaṭisanthāro ca, gocaralābhāpanagilānupaṭṭhānadhammikarakkhāvasena āmisapaṭisanthāro ca veditabbo. Idaṁ vuttaṁ hoti: imesu dvīsu paṭisanthāresu ṭhitānaṁ ācārasampannānaṁ paṇḍitānaṁ vuḍḍhi nāma hotīti. Idāni taṁ vuḍḍhiṁ dassetuṁ puttamātaraṁ ālapanto viya: “Lakkhaṇaṁ passā” ti ādimāha. Tatrāyaṁ saṅkhepattho: ācārapaṭisanthārasampannaṁ attano puttaṁ {1.145} ekamigam-pi avināsetvā ñātisaṅghena purakkhataṁ parivāritaṁ āgacchantaṁ passa. Tāya pana ācārapaṭisanthārasampadāya vihīnaṁ dandhapaññaṁ atha passasimaṁ kāḷaṁ ekam-pi ñātiṁ anavasesetvā suvihīnam-eva ñātīhi ekakaṁ āgacchantanti. Evaṁ puttaṁ abhinanditvā pana bodhisatto yāvatāyukaṁ ṭhatvā yathākammaṁ gato.

Satthāpi: “Na, bhikkhave, sāriputto idāneva ñātisaṅghaparivārito sobhati, pubbe pi sobhati yeva. Na ca devadatto etarahi yeva gaṇamhā parihīno, pubbe pi parihīnoyevā” ti imaṁ dhammadesanaṁ dassetvā dve vatthūni kathetvā anusandhiṁ ghaṭetvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā kāḷo devadatto ahosi, parisāpissa devadattaparisāva, lakkhaṇo sāriputto, parisā panassa buddhaparisā, mātā rāhulamātā, pitā pana aham-eva ahosin”-ti.

Lakkhaṇamigajātakavaṇṇanā paṭhamā