Ja 15: Kharādiyajātakavaṇṇanā

Aṭṭhakkhuraṁ kharādiye ti idaṁ satthā jetavane viharanto aññataraṁ dubbacabhikkhuṁ ārabbha kathesi. So kira bhikkhu dubbaco ovādaṁ na gaṇhāti. Atha naṁ satthā pucchi: “Saccaṁ kira tvaṁ bhikkhu dubbaco ovādaṁ na gaṇhāsī” ti? “Saccaṁ bhagavā” ti. Satthā: “Pubbe pi tvaṁ dubbacatāya paṇḍitānaṁ ovādaṁ aggahetvā pāsena baddho jīvitakkhayaṁ patto” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto migo hutvā migagaṇaparivuto araññe vasati. Athassa bhaginimigī puttakaṁ dassetvā: “Bhātika, ayaṁ te bhāgineyyo, etaṁ migamāyaṁ uggaṇhāpehī” ti paṭicchāpesi. So taṁ bhāgineyyaṁ: “Asukavelāya nāma āgantvā uggaṇhāhī” ti āha. So vuttavelāya nāgacchati. Yathā ca ekadivasaṁ, evaṁ satta divase sattovāde atikkanto so migamāyaṁ anuggaṇhitvāva vicaranto pāse bajjhi. Mātāpissa bhātaraṁ upasaṅkamitvā: “Kiṁ te, bhātika, bhāgineyyo migamāyaṁ uggaṇhāpito” ti pucchi. Bodhisatto ca: “Tassa anovādakassa mā cintayi, na {1.160} te puttena migamāyā uggahitā” ti vatvā idāni pi taṁ anovaditukāmo va hutvā imaṁ gāthamāha.

1. Aṭṭhakkhuraṁ kharādiye, migaṁ vaṅkātivaṅkinaṁ,
Sattahi kālātikkantaṁ, na naṁ ovaditussahe ti.

Tattha aṭṭhakkhuran-ti ekekasmiṁ pāde dvinnaṁ dvinnaṁ vasena aṭṭhakkhuraṁ. Kharādiye ti taṁ nāmena ālapati. Migan-ti sabbasaṅgāhikavacanaṁ. Vaṅkātivaṅkinan-ti mūle vaṅkāni, agge ativaṅkānīti vaṅkātivaṅkāni, tādisāni siṅgāni assa atthīti vaṅkātivaṅkī, taṁ vaṅkātivaṅkinaṁ. Sattahi kālātikkantan-ti sattahi ovādakālehi ovādaṁ atikkantaṁ. Na naṁ ovaditussahe ti etaṁ dubbacamigaṁ ahaṁ ovadituṁ na ussahāmi, etassa me ovādatthāya cittam-pi na uppajjatīti dasseti. Atha naṁ dubbacamigaṁ pāse baddhaṁ luddo māretvā maṁsaṁ ādāya pakkāmi.

Satthāpi: “Na tvaṁ bhikkhu idāneva dubbaco, pubbe pi dubbacoyevā” ti imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā anusandhiṁ ghaṭetvā jātakaṁ samodhānesi. “Tadā bhāgineyyo migo dubbacabhikkhu ahosi, bhaginī uppalavaṇṇā, ovādamigo pana aham-eva ahosin”-ti.

Kharādiyajātakavaṇṇanā pañcamā