Ja 16: Tipallatthamigajātakavaṇṇanā

Migaṁ tipallatthan-ti idaṁ satthā kosambiyaṁ badarikārāme viharanto sikkhākāmaṁ rāhulattheraṁ ārabbha kathesi. Ekasmiñhi kāle satthari āḷavinagaraṁ upanissāya aggāḷave cetiye viharante bahū upāsakā upāsikā bhikkhū bhikkhuniyo ca vihāraṁ dhammassavanatthāya gacchanti, divā dhammassavanaṁ hoti. Gacchante pana kāle upāsikāyo bhikkhuniyo ca na gacchiṁsu, bhikkhū ceva upāsakā ca ahesuṁ. Tato paṭṭhāya rattiṁ dhammassavanaṁ jātaṁ. Dhammassavanapariyosāne therā bhikkhū attano attano vasanaṭṭhānāni gacchanti. Daharā sāmaṇerā ca upāsakehi saddhiṁ upaṭṭhānasālāyaṁ sayanti. Tesu niddaṁ upagatesu ekacce ghurughurupassāsā kākacchamānā dante khādantā nipajjiṁsu, ekacce {1.161} muhuttaṁ niddāyitvā uṭṭhahiṁsu. Te taṁ vippakāraṁ disvā bhagavato ārocesuṁ. Bhagavā: “Yo pana bhikkhu anupasampannena sahaseyyaṁ kappeyya pācittiyan”-ti (Pāc. 49) sikkhāpadaṁ paññapetvā kosambiṁ agamāsi.

Tattha bhikkhū āyasmantaṁ rāhulaṁ āhaṁsu: “āvuso rāhula, bhagavatā sikkhāpadaṁ paññattaṁ, idāni tvaṁ attano vasanaṭṭhānaṁ jānāhī” ti. Pubbe pana te bhikkhū bhagavati ca gāravaṁ tassa cāyasmato sikkhākāmataṁ paṭicca taṁ attano vasanaṭṭhānaṁ āgataṁ ativiya saṅgaṇhanti, khuddakamañcakaṁ paññapetvā ussīsakakaraṇatthāya cīvaraṁ denti. Taṁ divasaṁ pana sikkhāpadabhayena vasanaṭṭhānam-pi na adaṁsu. Rāhulabhaddo pi: “Pitā me” ti dasabalassa vā, “upajjhāyo me” ti dhammasenāpatino vā, “ācariyo me” ti mahāmoggallānassa vā, “cūḷapitā me” ti ānandattherassa vā santikaṁ agantvā dasabalassa vaḷañjanavaccakuṭiṁ brahmavimānaṁ pavisanto viya pavisitvā vāsaṁ kappesi. Buddhānañhi vaḷañjanakuṭiyaṁ dvāraṁ supihitaṁ hoti, gandhaparibhaṇḍakatā bhūmi, gandhadāmamālādāmāni osāritāneva honti, sabbarattiṁ dīpo jhāyati. Rāhulabhaddo pana na tassā kuṭiyā imaṁ sampattiṁ paṭicca tattha vāsaṁ upagato, bhikkhūhi pana: “Vasanaṭṭhānaṁ jānāhī” ti vuttattā ovādagāravena sikkhākāmatāya tattha vāsaṁ upagato. Antarantarā hi bhikkhū taṁ āyasmantaṁ dūrato va āgacchantaṁ disvā tassa vīmaṁsanatthāya muṭṭhisammajjaniṁ vā kacavarachaḍḍanakaṁ vā bahi khipitvā tasmiṁ āgate: “Āvuso, imaṁ kena chaḍḍitan”-ti vadanti. Tattha kehici: “Rāhulo iminā maggena gato” ti vutte so āyasmā: “Nāhaṁ, bhante, etaṁ jānāmī” ti avatvāva taṁ paṭisāmetvā: “Khamatha me, bhante” ti khamāpetvā gacchati. Evamesa sikkhākāmo.

So taṁ sikkhākāmataṁ yeva paṭicca tattha vāsaṁ upagato. Atha satthā purearuṇaṁ yeva vaccakuṭidvāre ṭhatvā ukkāsi, sopāyasmā ukkāsi. “Ko eso” ti? “Ahaṁ rāhulo” ti nikkhamitvā vandi. “Kasmā tvaṁ rāhula idha nipannosī” ti? “Vasanaṭṭhānassa abhāvato”. “Pubbe hi, bhante, bhikkhū mama saṅgahaṁ karonti, idāni attano āpattibhayena vasanaṭṭhānaṁ {1.162} na denti, svāhaṁ ‘idaṁ aññesaṁ asaṅghaṭṭanaṭṭhānan’-ti iminā kāraṇena idha nipannosmīti. Atha bhagavato: “Rāhulaṁ tāva bhikkhū evaṁ pariccajanti, aññe kuladārake pabbājetvā kiṁ karissantī” ti dhammasaṁvego udapādi.

Atha bhagavā pāto va bhikkhū sannipātāpetvā dhammasenāpatiṁ pucchi: “Jānāsi pana tvaṁ, sāriputta, ajja katthaci rāhulassa vutthabhāvan”-ti? “Na jānāmi, bhante” ti. “Sāriputta, ajja rāhulo vaccakuṭiyaṁ vasi, sāriputta, tumhe rāhulaṁ evaṁ pariccajantā aññe kuladārake pabbājetvā kiṁ karissatha? Evañhi sante imasmiṁ sāsane pabbajitā na patiṭṭhā bhavissanti, ito dāni paṭṭhāya anupasampannena ekaṁ dve divase attano santike vasāpetvā tatiyadivase tesaṁ vasanaṭṭhānaṁ ñatvā bahi vāsethā” ti imaṁ anupaññattiṁ katvā puna sikkhāpadaṁ paññapesi.

Tasmiṁ samaye dhammasabhāyaṁ sannisinnā bhikkhū rāhulassa guṇakathaṁ kathenti: “Passathāvuso, yāva sikkhākāmo vatāyaṁ rāhulo, ‘tava vasanaṭṭhānaṁ jānāhī’ ti vutto nāma ‘ahaṁ dasabalassa putto, tumhākaṁ senāsanasmā tumhe yeva nikkhamathā’ ti ekaṁ bhikkhum-pi appaṭippharitvā vaccakuṭiyaṁ vāsaṁ kappesī” ti. Evaṁ tesu kathayamānesu satthā dhammasabhaṁ gantvā alaṅkatāsane nisīditvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti āha. “Bhante, rāhulassa sikkhākāmakathāya, na aññāya kathāyā” ti. Satthā: “Na, bhikkhave, rāhulo idāneva sikkhākāmo, pubbe tiracchānayoniyaṁ nibbatto pi sikkhākāmoyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte rājagahe eko magadharājā rajjaṁ kāresi. Tadā bodhisatto migayoniyaṁ nibbattitvā migagaṇaparivuto araññe vasati. Athassa bhaginī attano puttakaṁ upanetvā: “Bhātika, imaṁ te bhāgineyyaṁ migamāyaṁ sikkhāpehī” ti āha. Bodhisatto: “Sādhū” ti paṭissuṇitvā: “Gaccha, tāta, asukavelāya nāma āgantvā sikkheyyāsī” ti āha. So mātulena vuttavelaṁ anatikkamitvā taṁ upasaṅkamitvā migamāyaṁ sikkhi. So ekadivasaṁ vane vicaranto pāsena baddho baddharavaṁ ravi, migagaṇo palāyitvā: “Putto te pāsena baddho” ti tassa mātuyā ārocesi. Sā bhātu santikaṁ gantvā: “Bhātika, bhāgineyyo te migamāyaṁ sikkhāpito” ti pucchi. Bodhisatto: “Mā tvaṁ puttassa {1.163} kiñci pāpakaṁ āsaṅki, suggahitā tena migamāyā, idāni taṁ hāsayamāno āgacchissatī” ti vatvā imaṁ gāthamāha.

1. Migaṁ tipallatthamanekamāyaṁ, aṭṭhakkhuraṁ aḍḍharattāpapāyiṁ,
Ekena sotena chamāssasanto, chahi kalāhitibhoti bhāgineyyo ti.

Tattha migan-ti bhāgineyyamigaṁ. Tipallatthan-ti pallatthaṁ vuccati sayanaṁ, ubhohi passehi ujukam-eva ca nipannakavasenāti tīhākārehi pallatthaṁ assa, tīṇi vā pallatthāni assāti tipallattho, taṁ tipallatthaṁ. Anekamāyan-ti bahumāyaṁ bahuvañcanaṁ. Aṭṭhakkhuran-ti ekekasmiṁ pāde dvinnaṁ dvinnaṁ vasena aṭṭhahi khurehi samannāgataṁ. Aḍḍharattāpapāyin-ti purimayāmaṁ atikkamitvā majjhimayāme araññato āgamma pānīyassa pivanato aḍḍharatte āpaṁ pivatīti aḍḍharattāpapāyī. Taṁ aḍḍharatte apāyinti attho. Mama bhāgineyyaṁ migaṁ ahaṁ sādhukaṁ migamāyaṁ uggaṇhāpesiṁ. Kathaṁ? Yathā ekena sotena chamāssasanto, chahi kalāhitibho ti bhāgineyyo ti. Idaṁ vuttaṁ hoti: ahañhi tava puttaṁ tathā uggaṇhāpesiṁ, yathā ekasmiṁ uparimanāsikāsote vātaṁ sannirumbhitvā pathaviyā allīnena ekena heṭṭhimasotena tattheva chamāyaṁ assasanto chahi kalāhi luddakaṁ atibhoti, chahi koṭṭhāsehi ajjhottharati vañcetī ti attho. Katamāhi chahi? Cattāro pāde pasāretvā ekena passena seyyāya, khurehi tiṇapaṁsukhaṇanena, jivhāninnāmanena udarassa uddhumātabhāvakaraṇena, uccārapassāvavissajjanena, vātasannirumbhanenāti.

Aparo nayo: pādena paṁsuṁ gahetvā abhimukhākaḍḍhanena, paṭipaṇāmanena, ubhosu passesu sañcaraṇena, udaraṁ uddhaṁ pakkhipanena, adho avakkhipanenāti imāhi chahi kalāhi yathā atibhoti, “mato ayan”-ti saññaṁ uppādetvā vañceti, evaṁ taṁ migamāyaṁ uggaṇhāpesinti dīpeti.

Aparo nayo: tathā naṁ uggaṇhāpesiṁ, yathā ekena sotena chamāssasanto chahi kalāhiti dvīsu pi nayesu dassitehi chahi kāraṇehi kalāhiti kalāyissati, luddaṁ vañcessatīti {1.164} attho. Bhotī ti bhaginiṁ ālapati. Bhāgineyyo ti evaṁ chahi kāraṇehi vañcanakaṁ bhāgineyyaṁ niddisati. Evaṁ bodhisatto bhāgineyyassa migamāyāya sādhukaṁ uggahitabhāvaṁ dassento bhaginiṁ samassāseti.

So pi migapotako pāse baddho avipphanditvā yeva bhūmiyaṁ mahāphāsukapassena pāde pasāretvā nipanno pādānaṁ āsannaṭṭhāne khureheva paharitvā paṁsuñca tiṇāni ca uppāṭetvā uccārapassāvaṁ vissajjetvā sīsaṁ pātetvā jivhaṁ ninnāmetvā sarīraṁ kheḷakilinnaṁ katvā vātaggahaṇena udaraṁ uddhumātakaṁ katvā akkhīni parivattetvā heṭṭhā nāsikāsotena vātaṁ sañcarāpento uparimanāsikāsotena vātaṁ sannirumbhitvā sakalasarīraṁ thaddhabhāvaṁ gāhāpetvā matākāraṁ dassesi. Nīlamakkhikā pi naṁ samparivāresuṁ, tasmiṁ tasmiṁ ṭhāne kākā nilīyiṁsu. Luddo āgantvā udaraṁ hatthena paharitvā: “Atipāto va baddho bhavissati, pūtiko jāto” ti tassa bandhanarajjukaṁ mocetvā: “Etthevadāni naṁ ukkantitvā maṁsaṁ ādāya gamissāmī” ti nirāsaṅko hutvā sākhāpalāsaṁ gahetuṁ āraddho. Migapotako pi uṭṭhāya catūhi pādehi ṭhatvā kāyaṁ vidhunitvā gīvaṁ pasāretvā mahāvātena chinnavalāhako viya vegena mātu santikaṁ agamāsi.

Satthāpi: “Na, bhikkhave, rāhulo idāneva sikkhākāmo, pubbe pi sikkhākāmoyevā” ti imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā anusandhiṁ ghaṭetvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā bhāgineyyamigapotako rāhulo ahosi, mātā uppalavaṇṇā, mātulamigo pana aham-eva ahosin”-ti.

Tipallatthamigajātakavaṇṇanā chaṭṭhā