Ja 18: Matakabhattajātakavaṇṇanā

Evaṁ ce sattā jāneyyun-ti idaṁ satthā jetavane viharanto matakabhattaṁ ārabbha kathesi. Tasmiñhi kāle manussā bahū ajeḷakādayo māretvā kālakate ñātake uddissa matakabhattaṁ nāma denti. Bhikkhū te manusse tathā karonte disvā satthāraṁ pucchiṁsu: “Etarahi, bhante, manussā bahū pāṇe jīvitakkhayaṁ pāpetvā matakabhattaṁ nāma denti. Atthi nu kho, bhante, ettha vuḍḍhī” ti? Satthā: “Na, bhikkhave, ‘matakabhattaṁ dassāmā’ ti kate pi pāṇātipāte kāci vuḍḍhi nāma atthi, pubbe paṇḍitā ākāse nisajja dhammaṁ desetvā ettha ādīnavaṁ kathetvā sakalajambudīpavāsike etaṁ kammaṁ jahāpesuṁ. Idāni pana bhavasaṅkhepagatattā puna pātubhūtan”-ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente eko tiṇṇaṁ vedānaṁ pāragū disāpāmokkho ācariyabrāhmaṇo: “Matakabhattaṁ dassāmī” ti ekaṁ eḷakaṁ gāhāpetvā antevāsike āha: “tātā, imaṁ eḷakaṁ nadiṁ netvā nhāpetvā kaṇṭhe mālaṁ parikkhipitvā pañcaṅgulikaṁ datvā maṇḍetvā ānethā” ti. Te: “Sādhū” ti paṭissuṇitvā taṁ ādāya nadiṁ gantvā nhāpetvā maṇḍetvā nadītīre ṭhapesuṁ. So eḷako attano pubbakammaṁ disvā: “Evarūpā nāma dukkhā ajja muccissāmī” ti somanassajāto mattikāghaṭaṁ bhindanto viya mahāhasitaṁ hasitvā puna: “Ayaṁ brāhmaṇo maṁ ghātetvā mayā laddhadukkhaṁ labhissatī” ti brāhmaṇe kāruññaṁ uppādetvā mahantena saddena parodi.

Atha naṁ te māṇavā pucchiṁsu: “Samma eḷaka {1.167}, tvaṁ mahāsaddena hasi ceva rodi ca, kena nu kho kāraṇena hasi, kena kāraṇena parodī” ti? “Tumhe maṁ imaṁ kāraṇaṁ attano ācariyassa santike puccheyyāthā” ti. Te taṁ ādāya gantvā idaṁ kāraṇaṁ ācariyassa ārocesuṁ. Ācariyo tesaṁ vacanaṁ sutvā eḷakaṁ pucchi: “Kasmā tvaṁ eḷaka, hasi, kasmā rodī” ti? Eḷako attanā katakammaṁ jātissarañāṇena anussaritvā brāhmaṇassa kathesi: “Ahaṁ, brāhmaṇa, pubbe tādiso va mantajjhāyakabrāhmaṇo hutvā ‘matakabhattaṁ dassāmī’ ti ekaṁ eḷakaṁ māretvā matakabhattaṁ adāsiṁ, svāhaṁ ekassa eḷakassa ghātitattā ekenūnesu pañcasu attabhāvasatesu sīsacchedaṁ pāpuṇiṁ, ayaṁ me koṭiyaṁ ṭhito pañcasatimo attabhāvo, svāhaṁ ‘ajja evarūpā dukkhā muccissāmī’ ti somanassajāto iminā kāraṇena hasiṁ. Rodanto pana ‘ahaṁ tāva ekaṁ eḷakaṁ māretvā pañca jātisatāni sīsacchedadukkhaṁ patvā ajja tamhā dukkhā muccissāmi, ayaṁ pana brāhmaṇo maṁ māretvā ahaṁ viya pañca jātisatāni sīsacchedadukkhaṁ labhissatī’ ti tayi kāruññena rodin”-ti. “Eḷaka, mā bhāyi, nāhaṁ taṁ māressāmī” ti. “Brāhmaṇa, kiṁ vadesi, tayi mārente pi amārente pi na sakkā ajja mayā maraṇā muccitun”-ti. “Eḷaka, mā bhāyi, ahaṁ te ārakkhaṁ gahetvā tayā saddhiṁ yeva vicarissāmī” ti. “Brāhmaṇa, appamattako tava ārakkho, mayā katapāpaṁ pana mahantaṁ balavan”-ti.

Brāhmaṇo eḷakaṁ muñcitvā: “Imaṁ eḷakaṁ kassaci pi māretuṁ na dassāmī” ti antevāsike ādāya eḷakeneva saddhiṁ vicari. Eḷako vissaṭṭhamatto va ekaṁ pāsāṇapiṭṭhiṁ nissāya jātagumbe gīvaṁ ukkhipitvā paṇṇāni khādituṁ āraddho. Taṅkhaṇaññeva tasmiṁ pāsāṇapiṭṭhe asani pati, tato ekā pāsāṇasakalikā chijjitvā eḷakassa pasāritagīvāya patitvā sīsaṁ chindi, mahājano sannipati. Tadā bodhisatto {1.168} tasmiṁ ṭhāne rukkhadevatā hutvā nibbatto. So passantasseva tassa mahājanassa devatānubhāvena ākāse pallaṅkena nisīditvā: “Ime sattā evaṁ pāpassa phalaṁ jānamānā appevanāma pāṇātipātaṁ na kareyyun”-ti madhurassarena dhammaṁ desento imaṁ gāthamāha.

1. Evaṁ ce sattā jāneyyuṁ, dukkhāyaṁ jātisambhavo,
Na pāṇo pāṇinaṁ haññe, pāṇaghātī hi socatī ti.

Tattha evaṁ ce sattā jāneyyun-ti ime sattā evaṁ ce jāneyyuṁ. Kathaṁ? Dukkhāyaṁ jātisambhavo ti ayaṁ tattha tattha jāti ca jātassa anukkamena vaḍḍhisaṅkhāto sambhavo ca jarābyādhimaraṇaappiyasampayogapiyavippayogahatthapādacchedādīnaṁ dukkhānaṁ vatthubhūtattā: “Dukkho” ti yadi jāneyyuṁ. Na pāṇo pāṇinaṁ haññe ti: “Paraṁ vadhanto jātisambhave vadhaṁ labhati, pīḷento pīḷaṁ labhatī” ti jātisambhavassa dukkhavatthutāya dukkhabhāvaṁ jānanto koci pāṇo aññaṁ pāṇinaṁ na haññe, satto sattaṁ na haneyyā ti attho. Kiṁkāraṇā? Pāṇaghātī hi socatīti, yasmā sāhatthikādīsu chasu payogesu yena kenaci payogena parassa jīvitindriyupacchedanena pāṇaghātī puggalo aṭṭhasu mahānirayesu soḷasasu ussadanirayesu nānappakārāya tiracchānayoniyā pettivisaye asurakāyeti imesu catūsu apāyesu mahādukkhaṁ anubhavamāno dīgharattaṁ antonijjhāyanalakkhaṇena sokena socati. Yathā vāyaṁ eḷako maraṇabhayena socati, evaṁ dīgharattaṁ socatīti pi ñatvā na pāṇo pāṇinaṁ haññe, koci pāṇātipātakammaṁ nāma na kareyya. Mohena pana mūḷhā avijjāya andhīkatā imaṁ ādīnavaṁ apassantā pāṇātipātaṁ karontīti.

Evaṁ mahāsatto nirayabhayena tajjetvā dhammaṁ desesi. Manussā taṁ dhammadesanaṁ sutvā nirayabhayabhītā pāṇātipātā viramiṁsu. Bodhisatto pi dhammaṁ desetvā mahājanaṁ sīle patiṭṭhāpetvā yathākammaṁ gato, mahājano pi bodhisattassa ovāde ṭhatvā dānādīni puññāni katvā devanagaraṁ pūresi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā anusandhiṁ ghaṭetvā jātakaṁ samodhānesi: “Ahaṁ tena samayena rukkhadevatā ahosin”-ti.

Matakabhattajātakavaṇṇanā aṭṭhamā