Ja 22: Kukkurajātakavaṇṇanā

Ye {1.175} kukkurā ti idaṁ satthā jetavane viharanto ñātatthacariyaṁ ārabbha kathesi. Sā dvādasakanipāte bhaddasālajātake (Ja. 465) āvi bhavissati.

Sā kira [The summary included here is brought in from Ja 7 above. The longer story is found, as noted, at Ja 465 below.] mahānāmassa sakkassa dhītā nāgamuṇḍāya nāma dāsiyā kucchismiṁ jātā kosalarājassa aggamahesī ahosi. Sā rañño puttaṁ vijāyi. Rājā panassā pacchā dāsibhāvaṁ ñatvā ṭhānaṁ parihāpesi, puttassa viṭaṭūbhassā pi ṭhānaṁ parihāpesi yeva. Te ubho pi antonivesane yeva vasanti. Satthā taṁ kāraṇaṁ ñatvā pubbaṇhasamaye pañcasatabhikkhuparivuto {1.134} rañño nivesanaṁ gantvā paññattāsane nisīditvā: “Mahārāja, kahaṁ vāsabhakhattiyā” ti āha. “Rājā taṁ kāraṇaṁ ārocesi. Mahārāja vāsabhakhattiyā kassa dhītā” ti? “Mahānāmassa bhante” ti. “Āgacchamānā kassa āgatā” ti? “Mayhaṁ bhante” ti. Mahārāja sā rañño dhītā, rañño va āgatā, rājānaṁ yeva paṭicca puttaṁ labhi, so putto kiṁkāraṇā pitu santakassa rajjassa sāmiko na hoti, pubbe rājāno muhuttikāya kaṭṭhahārikāya kucchismim-pi puttaṁ labhitvā puttassa rajjaṁ adaṁsūti.

Idaṁ pana vatthuṁ patiṭṭhapetvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto tathārūpaṁ kammaṁ paṭicca kukkurayoniyaṁ nibbattitvā anekasatakukkuraparivuto mahāsusāne vasati. Athekadivasaṁ rājā setasindhavayuttaṁ sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitaṁ rathaṁ āruyha uyyānaṁ gantvā tattha divasabhāgaṁ kīḷitvā atthaṅgate sūriye nagaraṁ pāvisi. Tassa taṁ rathavarattaṁ yathānaddham-eva rājaṅgaṇe ṭhapayiṁsu, so rattibhāge deve vassante tinto. Uparipāsādato koleyyakasunakhā otaritvā tassa cammañca naddhiñca khādiṁsu. Punadivase rañño ārocesuṁ: “Deva, niddhamanamukhena sunakhā pavisitvā rathassa cammañca naddhiñca khādiṁsū” ti. Rājā sunakhānaṁ kujjhitvā: “Diṭṭhadiṭṭhaṭṭhāne sunakhe ghātethā” ti āha. Tato paṭṭhāya sunakhānaṁ mahābyasanaṁ udapādi. Te diṭṭhidiṭṭhaṭṭhāne ghātiyamānā palāyitvā susānaṁ gantvā bodhisattassa santikaṁ agamaṁsu.

Bodhisatto “tumhe bahū sannipatitā, kiṁ nu kho kāraṇan”-ti pucchi. Te: “Antepure kira rathassa cammañca naddhi ca sunakhehi khāditā’ ti kuddho rājā sunakhavadhaṁ āṇāpesi, bahū sunakhā vinassanti, mahābhayaṁ uppannan”-ti āhaṁsu. Bodhisatto cintesi: “Ārakkhaṭṭhāne bahi sunakhānaṁ okāso natthi, antorājanivesane koleyyakasunakhānam-eva taṁ kammaṁ bhavissati. Idāni pana corānaṁ kiñci bhayaṁ natthi, acorā maraṇaṁ labhanti, yaṁnūnāhaṁ core rañño dassetvā ñātisaṅghassa jīvitadānaṁ dadeyyan”-ti. So ñātake samassāsetvā: “Tumhe mā bhāyittha, ahaṁ vo abhayaṁ āharissāmi, yāva {1.176} rājānaṁ passāmi, tāva idheva hothā” ti pāramiyo āvajjetvā mettābhāvanaṁ purecārikaṁ katvā: “Mayhaṁ upari leḍḍuṁ vā muggaraṁ vā mā koci khipituṁ ussahī” ti adhiṭṭhāya ekako va antonagaraṁ pāvisi. Atha naṁ disvā ekasatto pi kujjhitvā olokento nāma nāhosi. Rājā pi sunakhavadhaṁ āṇāpetvā sayaṁ vinicchaye nisinno hoti. Bodhisatto tattheva gantvā pakkhanditvā rañño āsanassa heṭṭhā pāvisi. Atha naṁ rājapurisā nīharituṁ āraddhā, rājā pana vāresi.

So thokaṁ vissamitvā heṭṭhāsanā nikkhamitvā rājānaṁ vanditvā: “Deva, tumhe kukkure mārāpethā” ti pucchi. “Āma, mārāpemahan”-ti. “Ko nesaṁ aparādho narindā” ti? “Rathassa me parivāracammañca naddhiñca khādiṁsū” ti. “Ye khādiṁsu, te jānāthā” ti? “Na jānāmā” ti. “‘Ime nāma cammakhādakacorā’ ti tathato ajānitvā diṭṭhadiṭṭhaṭṭhāne yeva mārāpanaṁ na yuttaṁ, devā” ti. “Rathacammassa kukkurehi khāditattā ‘diṭṭhadiṭṭhe sabbeva mārethā’ ti sunakhavadhaṁ āṇāpesin”-ti. “Kiṁ pana vo manussā sabbeva kukkure mārenti, udāhu maraṇaṁ alabhantā pi atthī” ti? “Atthi, amhākaṁ ghare koleyyakā maraṇaṁ na labhantī” ti. Mahārāja idāneva tumhe: “Rathacammassa kukkurehi khāditattā ‘diṭṭhadiṭṭhe sabbeva mārethā’ ti sunakhavadhaṁ āṇāpesin”-ti avocuttha, idāni pana: “Amhākaṁ ghare koleyyakā maraṇaṁ na labhantī” ti vadetha. “Nanu evaṁ sante tumhe chandādivasena agatigamanaṁ gacchatha, agatigamanañca nāma na yuttaṁ, na ca rājadhammo, raññā nāma kāraṇagavesakena tulāsadisena bhavituṁ vaṭṭati, idāni ca koleyyakā maraṇaṁ na labhanti, dubbalasunakhāva labhanti, evaṁ sante nāyaṁ sabbasunakhaghaccā, dubbalaghātikā nāmesā” ti. Evañca pana vatvā mahāsatto madhurassaraṁ nicchāretvā: “Mahārāja, yaṁ tumhe karotha, nāyaṁ dhammo” ti rañño dhammaṁ desento imaṁ gāthamāha.

1. Ye {1.177} kukkurā rājakulamhi vaddhā, koleyyakā vaṇṇabalūpapannā,
Teme na vajjhā mayamasma vajjhā, nāyaṁ saghaccā dubbalaghātikāyan-ti.

Tattha ye kukkurā ti ye sunakhā. Yathā hi dhāruṇho pi passāvo: “Pūtimuttan”-ti, tadahujāto pi siṅgālo: “Jarasiṅgālo” ti, komalā pi galocilatā: “Pūtilatā” ti, suvaṇṇavaṇṇo pi kāyo: “Pūtikāyo” ti vuccati, evamevaṁ vassasatiko pi sunakho: “Kukkuro” ti vuccati. Tasmā mahallakā kāyabalūpapannā pi te: “Kukkurā” tveva vuttā. Vaddhā ti vaḍḍhitā. Koleyyakā ti rājakule jātā sambhūtā saṁvaḍḍhā. Vaṇṇabalūpapannā ti sarīravaṇṇena ceva kāyabalena ca sampannā. Teme na vajjhā ti te ime sassāmikā sārakkhā na vajjhā. Mayamasma vajjhā ti assāmikā anārakkhā mayaṁ vajjhā nāma jātā. Nāyaṁ saghaccā ti evaṁ sante ayaṁ avisesena saghaccā nāma na hoti. Dubbalaghātikāyan-ti ayaṁ pana dubbalānaṁ yeva ghātanato dubbalaghātikā nāma hoti. Rājūhi nāma corā niggaṇhitabbā, no acorā. Idha pana corānaṁ kiñci bhayaṁ natthi, acorā maraṇaṁ labhanti. Aho imasmiṁ loke ayuttaṁ vattati, aho adhammo vattatīti.

Rājā bodhisattassa vacaraṁ sutvā āha: “jānāsi tvaṁ, paṇḍita, asukehi nāma rathacammaṁ khāditan”-ti? “Āma, jānāmī” ti. “Kehi khāditan”-ti? “Tumhākaṁ gehe vasanakehi koleyyakasunakhehī” ti. “Kathaṁ tehi khāditabhāvo jānitabbo” ti? “Ahaṁ tehi khāditabhāvaṁ dassesāmī” ti. “Dassehi paṇḍitā” ti. “Tumhākaṁ ghare koleyyakasunakhe āharāpetvā thokaṁ takkañca dabbatiṇāni ca āharāpethā” ti. Rājā tathā akāsi. Atha naṁ mahāsatto: “Imāni tiṇāni takkena maddāpetvā ete sunakhe pāyethā” ti āha. Rājā tathā katvā pāyāpesi, pītā pītā sunakhā saddhiṁ cammehi vamiṁsu. Rājā: “Sabbaññubuddhassa byākaraṇaṁ viyā” ti tuṭṭho bodhisattassa setacchattena pūjaṁ akāsi. Bodhisatto: “Dhammaṁ cara, mahārāja, mātāpitūsu khattiyā” ti ādīhi tesakuṇajātake (Ja. 521) āgatāhi dasahi dhammacariyagāthāhi rañño dhammaṁ desetvā:

Dhammaṁ cara mahārāja, mātāpitūsu khattiya,
Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi.

Dhammaṁ cara mahārāja, puttadāresu khattiya,
Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi.

Dhammaṁ cara mahārāja, mittāmaccesu khattiya,
Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi.

Dhammaṁ cara mahārāja, vāhanesu balesu ca,
Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi.

Dhammaṁ cara mahārāja, gāmesu nigamesu ca,
Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi.

Dhammaṁ cara mahārāja, raṭṭhesu janapadesu ca,
Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi.

Dhammaṁ cara mahārāja, samaṇabrāhmaṇesu ca,
Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi.

Dhammaṁ cara mahārāja, migapakkhīsu khattiya,
Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi.

Dhammaṁ cara mahārāja, dhammo ciṇṇo sukhāvaho,
Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi.

Dhammaṁ cara mahārāja, saindā devā sabrahmakā,
Suciṇṇena divaṁ pattā, mā dhammaṁ rāja pāmado ti. (Ja. 527.58-67).

“Mahārāja, ito paṭṭhāya appamatto hohī” ti rājānaṁ pañcasu sīlesu patiṭṭhāpetvā setacchattaṁ rañño va paṭiadāsi.

Rājā mahāsattassa dhammakathaṁ {1.178} sutvā sabbasattānaṁ abhayaṁ datvā bodhisattaṁ ādiṁ katvā sabbasunakhānaṁ attano bhojanasadisam-eva niccabhattaṁ paṭṭhapetvā bodhisattassa ovāde ṭhito yāvatāyukaṁ dānādīni puññāni katvā kālaṁ katvā devaloke uppajji. Kukkurovādo dasa vassasahassāni pavatti. Bodhisatto pi yāvatāyukaṁ ṭhatvā yathākammaṁ gato.

Satthā: “Na, bhikkhave, tathāgato idāneva ñātakānaṁ atthaṁ carati, pubbe pi cariyevā” ti imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā anusandhiṁ ghaṭetvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā rājā ānando ahosi, avasesā parisā buddhaparisā, kukkurapaṇḍito pana aham-eva ahosin”-ti.

Kukkurajātakavaṇṇanā dutiyā