Ja 23: Bhojājānīyajātakavaṇṇanā

Api passena semāno ti idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ ossaṭṭhavīriyaṁ bhikkhuṁ ārabbha kathesi. Tasmiñhi samaye satthā taṁ bhikkhuṁ āmantetvā: “Bhikkhu, pubbe paṇḍitā anāyatane pi vīriyaṁ akaṁsu, pahāraṁ laddhā pi neva ossajiṁsū” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto bhojājānīyasindhavakule nibbatto sabbālaṅkārasampanno bārāṇasirañño maṅgalasso ahosi. So satasahassagghanikāya suvaṇṇapātiyaṁ yeva nānaggarasasampannaṁ tivassikagandhasālibhojanaṁ bhuñjati, cātujjātikagandhūpalittāyam-eva bhūmiyaṁ tiṭṭhati, taṁ ṭhānaṁ rattakambalasāṇiparikkhittaṁ upari suvaṇṇatārakakhacitacelavitānaṁ samosaritagandhadāmamālādāmaṁ avijahitagandhatelapadīpaṁ hoti. Bārāṇasirajjaṁ pana apatthentā rājāno nāma natthi. Ekaṁ samayaṁ satta rājāno bārāṇasiṁ parikkhipitvā: “Amhākaṁ rajjaṁ vā detu, yuddhaṁ vā” ti bārāṇasirañño paṇṇaṁ pesesuṁ. Rājā amacce sannipātetvā taṁ pavattiṁ ācikkhitvā: “Idāni kiṁ karoma, tātā” ti pucchi. “Deva, tumhehi tāva ādito va yuddhāya na gantabbaṁ, asukaṁ {1.179} nāma assārohaṁ pesetvā yuddhaṁ kāretha, tasmiṁ asakkonte pacchā jānissāmā” ti. Rājā taṁ pakkosāpetvā: “Sakkhissasi, tāta, sattahi rājūhi saddhiṁ yuddhaṁ kātun”-ti āha. “Deva, sace bhojājānīyasindhavaṁ labhāmi, tiṭṭhantu satta rājāno, sakalajambudīpe rājūhi pi saddhiṁ yujjhituṁ sakkhissāmī” ti. “Tāta, bhojājānīyasindhavo vā hotu añño vā, yaṁ icchasi, taṁ gahetvā yuddhaṁ karohī” ti.

So: “Sādhu, devā” ti rājānaṁ vanditvā pāsādā oruyha bhojājānīyasindhavaṁ āharāpetvā suvammitaṁ katvā attanā pi sabbasannāhasannaddho khaggaṁ bandhitvā sindhavapiṭṭhivaragato nagarā nikkhamma vijjulatā viya caramāno paṭhamaṁ balakoṭṭhakaṁ bhinditvā ekaṁ rājānaṁ jīvaggāham-eva gahetvā āgantvā nagare balassa niyyādetvā puna gantvā dutiyaṁ balakoṭṭhakaṁ bhinditvā tathā tatiyanti evaṁ pañca rājāno jīvaggāhaṁ gahetvā chaṭṭhaṁ balakoṭṭhakaṁ bhinditvā chaṭṭhassa rañño gahitakāle bhojājānīyo pahāraṁ labhati, lohitaṁ paggharati, vedanā balavatiyo vattanti. Assāroho tassa pahaṭabhāvaṁ ñatvā bhojājānīyasindhavaṁ rājadvāre nipajjāpetvā sannāhaṁ sithilaṁ katvā aññaṁ assaṁ sannayhituṁ āraddho. Bodhisatto mahāphāsukapassena nipanno va akkhīni ummiletvā assārohaṁ disvā: “Ayaṁ aññaṁ assaṁ sannayhati, ayañca asso sattamaṁ balakoṭṭhakaṁ bhinditvā sattamaṁ rājānaṁ gaṇhituṁ na sakkhissati, mayā katakammañca nassissati, appaṭisamo assāroho pi nassissati, rājā pi parahatthaṁ gamissati, ṭhapetvā maṁ añño asso sattamaṁ balakoṭṭhakaṁ bhinditvā sattamaṁ rājānaṁ gahetuṁ samattho nāma natthī” ti nipannako va assārohaṁ pakkosāpetvā: “Samma assāroha, sattamaṁ balakoṭṭhakaṁ bhinditvā sattamaṁ rājānaṁ gahetuṁ samattho ṭhapetvā maṁ añño asso nāma natthi, nāhaṁ mayā katakammaṁ nāsessāmi, mamaññeva uṭṭhāpetvā sannayhāhī” ti vatvā imaṁ gāthamāha.

23. Api {1.180} passena semāno, sallebhi sallalīkato,
Seyyo va vaḷavā bhojjho, yuñja maññeva sārathī ti.

Tattha api passena semāno ti ekena passena sayamānako pi. Sallebhi sallalīkato ti sallehi viddho pi samāno. Seyyo va vaḷavā bhojjho ti vaḷavā ti sindhavakulesu ajāto khaluṅkasso. Bhojjho ti bhojājānīyasindhavo. Iti etasmā vaḷavā sallehi viddho pi bhojājānīyasindhavo va seyyo varo uttamo. Yuñja maññeva sārathī ti yasmā eva gato pi aham-eva seyyo, tasmā mamaññeva yojehi, maṁ vammehīti vadati.

Assāroho bodhisattaṁ uṭṭhāpetvā vaṇaṁ bandhitvā susannaddhaṁ sannayhitvā tassa piṭṭhiyaṁ nisīditvā sattamaṁ balakoṭṭhakaṁ bhinditvā sattamaṁ rājānaṁ jīvaggāhaṁ gahetvā rājabalassa niyyādesi, bodhisattam-pi rājadvāraṁ ānayiṁsu. Rājā tassa dassanatthāya nikkhami. Mahāsatto rājānaṁ āha: “mahārāja, satta rājāno mā ghātayittha, sapathaṁ kāretvā vissajjetha, mayhañca assārohassa ca dātabbaṁ yasaṁ assārohasseva detha, satta rājāno gahetvā dinnayodhaṁ nāma nāsetuṁ na vaṭṭati. Tumhe pi dānaṁ detha, sīlaṁ rakkhatha, dhammena samena rajjaṁ kārethā” ti. Evaṁ bodhisattena rañño ovāde dinne bodhisattassa sannāhaṁ mocayiṁsu, so sannāhe muttamatte yeva nirujjhi. Rājā tassa sarīrakiccaṁ kāretvā assārohassa mahantaṁ yasaṁ datvā satta rājāno puna attanno adubbhāya sapathaṁ kāretvā sakasakaṭṭhānāni pesetvā dhammena samena rajjaṁ kāretvā jīvitapariyosāne yathākammaṁ gato.

Satthā: “Evaṁ bhikkhu pubbe paṇḍitā anāyatane pi vīriyaṁ akaṁsu, evarūpaṁ pahāraṁ laddhā pi na ossajiṁsu, tvaṁ pana evarūpe niyyānikasāsane pabbajitvā kasmā vīriyaṁ ossajasī” ti vatvā cattāri saccāni pakāsesi, saccapariyosāne ossaṭṭhavīriyo bhikkhu arahattaphale patiṭṭhāsi. Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā anusandhiṁ {1.181} ghaṭetvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā rājā ānando ahosi, assāroho sāriputto, bhojājānīyasindhavo pana aham-eva ahosin”-ti.

Bhojājānīyajātakavaṇṇanā tatiyā