Ja 25: Titthajātakavaṇṇanā

Aññamaññehi titthehī ti idaṁ satthā jetavane viharanto dhammasenāpatissa saddhivihārikaṁ ekaṁ suvaṇṇakārapubbakaṁ bhikkhuṁ ārabbha kathesi. Āsayānusayañāṇañhi buddhānaṁ yeva hoti, na aññesaṁ. Tasmā dhammasenāpati attano āsayānusayañāṇassa natthitāya saddhivihārikassa āsayānusayaṁ ajānanto asubhakammaṭṭhānam-eva kathesi, tassa taṁ na sappāyamahosi. Kasmā? So kira paṭipāṭiyā pañca jātisatāni suvaṇṇakāragehe yeva paṭisandhiṁ gaṇhi, athassa dīgharattaṁ parisuddhasuvaṇṇadassanavasena paricitattā asubhaṁ na sappāyamahosi. So tattha nimittamattam-pi uppādetuṁ asakkonto cattāro māse khepesi.

Dhammasenāpati attano saddhivihārikassa arahattaṁ dātuṁ asakkonto: “Addhā ayaṁ buddhaveneyyo bhavissati, tathāgatassa santikaṁ nessāmī” ti cintetvā pāto va taṁ ādāya satthu santikaṁ agamāsi. Satthā: “Kiṁ nu kho, sāriputta, ekaṁ bhikkhuṁ ādāya āgatosī” ti pucchi. “Ahaṁ, bhante, imassa kammaṭṭhānaṁ adāsiṁ, ayaṁ pana catūhi māsehi nimittamattam-pi na uppādesi, svāhaṁ ‘buddhaveneyyo eso bhavissatī’ ti cintetvā tumhākaṁ santikaṁ ādāya āgato” ti. “Sāriputta, kataraṁ pana te kammaṭṭhānaṁ saddhivihārikassa dinnan”-ti? “Asubhakammaṭṭhānaṁ bhagavā” ti. “Sāriputta, natthi tava santāne āsayānusayañāṇaṁ, gaccha, tvaṁ sāyanhasamaye āgantvā tava saddhivihārikaṁ ādāya gaccheyyāsī” ti. Evaṁ satthā theraṁ uyyojetvā tassa bhikkhussa manāpaṁ cīvarañca nivāsanañca dāpetvā taṁ ādāya gāmaṁ piṇḍāya pavisitvā paṇītaṁ khādanīyabhojanīyaṁ dāpetvā mahābhikkhusaṅghaparivāro puna vihāraṁ āgantvā gandhakuṭiyaṁ divasabhāgaṁ khepetvā {1.183} sāyanhasamaye taṁ bhikkhuṁ gahetvā vihāracārikaṁ caramāno ambavane ekaṁ pokkharaṇiṁ māpetvā tattha mahantaṁ paduminigacchaṁ, tatrā pi ca mahantaṁ ekaṁ padumapupphaṁ māpetvā: “Bhikkhu imaṁ pupphaṁ olokento nisīdā” ti nisīdāpetvā gandhakuṭiṁ pāvisi.

So bhikkhu taṁ pupphaṁ punappunaṁ oloketi. Bhagavā taṁ pupphaṁ jaraṁ pāpesi, taṁ tassa passantasseva jaraṁ patvā vivaṇṇaṁ ahosi. Athassa pariyantato paṭṭhāya pattāni patantāni muhuttena sabbāni patiṁsu. Tato kiñjakkhaṁ pati, kaṇṇikāva avasissi. So bhikkhu taṁ passanto cintesi: “Idaṁ padumapupphaṁ idāneva abhirūpaṁ ahosi dassanīyaṁ, athassa vaṇṇo pariṇato, pattāni ca kiñcakkhañca patitaṁ, kaṇṇikāmattam-eva avasiṭṭhaṁ, evarūpassa nāma padumassa jarā pattā, mayhaṁ sarīrassa kiṁ na pāpuṇissati, sabbe saṅkhārā aniccā” ti vipassanaṁ paṭṭhapesi. Satthā: “Tassa cittaṁ vipassanaṁ āruḷhan”-ti ñatvā gandhakuṭiyaṁ nisinno va obhāsaṁ pharitvā imaṁ gāthamāha.

Ucchinda sinehamattano, kumudaṁ sāradikaṁva pāṇinā,
Santimaggam-eva brūhaya, nibbānaṁ sugatena desitan-ti. (Dhp. 285).

So bhikkhu gāthāpariyosāne arahattaṁ patvā: “Mutto vatamhi sabbabhavehī” ti cintetvā:

So vutthavāso paripuṇṇamānaso, khīṇāsavo antimadehadhārī,
Visuddhasīlo susamāhitindriyo, cando yathā rāhumukhā pamutto.

Samotataṁ mohamahandhakāraṁ, vinodayiṁ sabbamalaṁ asesaṁ,
Ālokapajjotakaro pabhaṅkaro, sahassaraṁsī viya bhāṇumā nabhe ti.

Ādīhi gāthāhi udānaṁ udānesi. udānetvā ca pana gantvā bhagavantaṁ vandi. Thero pi āgantvā satthāraṁ vanditvā attano saddhivihārikaṁ gahetvā agamāsi. Ayaṁ pavatti bhikkhūnaṁ antare pākaṭā jātā. Bhikkhū {1.184} dhammasabhāyaṁ dasabalassa guṇe vaṇṇayamānā nisīdiṁsu: “āvuso, sāriputtatthero āsayānusayañāṇassa abhāvena attano saddhivihārikassa āsayaṁ na jānāti, satthā pana ñatvā ekadivaseneva tassa saha paṭisambhidāhi arahattaṁ adāsi, aho buddhā nāma mahānubhāvā” ti.

Satthā āgantvā paññattāsane nisīditvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchi. “Na bhagavā aññāya kathāya, tumhākaññeva pana dhammasenāpatino saddhivihārikassa āsayānusayañāṇakathāyā” ti. Satthā: “Na, bhikkhave, etaṁ acchariyaṁ, svāhaṁ etarahi buddho hutvā tassa āsayaṁ jānāmi, pubbepāhaṁ tassa āsayaṁ jānāmiyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatto rajjaṁ kāresi. Tadā bodhisatto taṁ rājānaṁ atthe ca dhamme ca anusāsati. Tadā rañño maṅgalaassanhānatitthe aññataraṁ vaḷavaṁ khaḷuṅkassaṁ nhāpesuṁ. Maṅgalasso vaḷavena nhānatitthaṁ otāriyamāno jigucchitvā otarituṁ na icchi. Assagopako gantvā rañño ārocesi: “Deva, maṅgalasso titthaṁ otarituṁ na icchatī” ti. Rājā bodhisattaṁ pesesi: “gaccha, paṇḍita, jānāhi kena kāraṇena asso titthaṁ otāriyamāno na otaratī” ti. Bodhisatto: “Sādhu, devā” ti nadītīraṁ gantvā assaṁ oloketvā nirogabhāvamassa ñatvā: “Kena nu kho kāraṇena ayaṁ imaṁ titthaṁ na otaratī” ti upadhārento: “Paṭhamataraṁ ettha añño nhāpito bhavissati, tenesa jigucchamāno titthaṁ na otarati maññe” ti cintetvā assagopake pucchi: “Ambho, imasmiṁ titthe kaṁ paṭhamaṁ nhāpayitthā” ti? “Aññataraṁ vaḷavassaṁ, sāmī” ti.

Bodhisatto: “Esa attano sindhavatāya jigucchanto ettha nhāyituṁ na icchati, imaṁ aññatitthe nhāpetuṁ vaṭṭatī” ti tassa āsayaṁ ñatvā: “Bho assagopaka, sappimadhuphāṇitādibhisaṅkhatapāyāsam-pi tāva punappunaṁ bhuñjantassa titti hoti. Ayaṁ asso bahū vāre idha titthe nhāto, aññam-pi tāva naṁ titthaṁ {1.185} otāretvā nhāpetha ca pāyetha cā” ti vatvā imaṁ gāthamāha.

1. Aññamaññehi titthehi, assaṁ pāyehi sārathi,
Accāsanassa puriso, pāyāsassa pi tappatī ti.

Tattha aññamaññehī ti aññehi aññehi. Pāyehī ti desanāsīsametaṁ, nhāpehi ca pāyehi cā ti attho. Accāsanassā ti karaṇatthe sāmivacanaṁ, atiasanena atibhuttenā ti attho. Pāyāsassa pi tappatī ti sappi-ādīhi abhisaṅkhatena madhurapāyāsena tappati titto hoti, dhāto suhito na puna bhuñjitukāmataṁ āpajjati. Tasmā ayam-pi asso imasmiṁ titthe nibaddhaṁ nhānena pariyattiṁ āpanno bhavissati, aññattha naṁ nhāpethāti.

Te tassa vacanaṁ sutvā assaṁ aññatitthaṁ otāretvā pāyiṁsu ceva nhāpayiṁsu ca. Bodhisatto assassa pānīyaṁ pivitvā nhānakāle rañño santikaṁ agamāsi. Rājā: “Kiṁ, tāta, asso nhāto ca pīto cā” ti pucchi. “Āma, devā” ti. “Paṭhamaṁ kiṁ kāraṇā na icchatī” ti? “Iminā nāma kāraṇenā” ti sabbaṁ ācikkhi. Rājā: “Evarūpassa tiracchānassā pi nāma āsayaṁ jānāti, aho paṇḍito” ti bodhisattassa mahantaṁ yasaṁ datvā jīvitapariyosāne yathākammaṁ gato. Bodhisatto pi yathākammam-eva gato.

Satthā: “Na, bhikkhave, ahaṁ etassa idāneva āsayaṁ jānāmi, pubbe pi jānāmiyevā” ti imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā anusandhiṁ ghaṭetvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā maṅgalaasso ayaṁ bhikkhu ahosi, rājā ānando, paṇḍitāmacco pana aham-eva ahosin”-ti.

Titthajātakavaṇṇanā pañcamā