Ja 29: Kaṇhajātakavaṇṇanā

Yato yato garu dhuran-ti idaṁ satthā jetavane viharanto yamakapāṭihāriyaṁ ārabbha kathesi. Taṁ saddhiṁ devorohaṇena terasakanipāte sarabhamigajātake (Ja. 483) āvi bhavissati.

Satthā titthiyamaddanaṁ asādhāraṇaṁ sāvakehi yamakapāṭihāriyaṁ katvā bahujanassa pasannabhāvaṁ ñatvā oruyha buddhāsane nisinno dhammaṁ desesi. Vīsati pāṇakoṭiyo amatapānaṁ piviṁsu. Tato: “Purimabuddhā pana pāṭihāriyaṁ katvā kattha gacchantī” ti āvajjento: “Tāvatiṁsabhavanan”-ti ñatvā buddhāsanā uṭṭhāya dakkhiṇapādaṁ yugandharamuddhani ṭhapetvā vāmapādena sinerumatthakaṁ akkamitvā pāricchattakamūle paṇḍukambalasilāyaṁ vassaṁ upagantvā antotemāsaṁ devānaṁ abhidhammapiṭakaṁ kathesi.

Sammāsambuddhe pana yamakapāṭihāriyaṁ katvā devaloke temāsaṁ vasitvā mahāpavāraṇāya saṅkassanagaradvāre oruyha mahantena parivārena jetavanaṁ paviṭṭhe bhikkhū dhammasabhāyaṁ sannipatitvā: “Āvuso, tathāgato nāma asamadhuro, tathāgatena vuḷhadhuraṁ añño vahituṁ samattho nāma natthi, cha satthāro ‘mayam-eva pāṭihāriyaṁ karissāma, mayam-eva pāṭihāriyaṁ karissāmā’ ti vatvā ekam-pi pāṭihāriyaṁ na akaṁsu, aho satthā asamadhuro” ti satthu guṇakathaṁ kathentā nisīdiṁsu. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti {1.194} pucchi. “Mayaṁ, bhante, na aññāya kathāya, evarūpāya nāma tumhākam-eva guṇakathāyā” ti. Satthā: “Bhikkhave, idāni mayā vuḷhadhuraṁ ko vahissati, pubbe tiracchānayoniyaṁ nibbatto pi ahaṁ attanā samadhuraṁ kañci nālatthan”-ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto goyoniyaṁ paṭisandhiṁ gaṇhi. Atha naṁ sāmikā taruṇavacchakakāle yeva ekissā mahallikāya ghare vasitvā tassā nivāsavetanato paricchinditvā adaṁsu. Sā taṁ yāgubhattādīhi paṭijaggamānā puttaṭṭhāne ṭhapetvā vaḍḍhesi. So: “Ayyikākāḷako” tveva nāmaṁ paññāyittha. Vayappatto ca añjanavaṇṇo hutvā gāmagoṇehi saddhiṁ carati, sīlācārasampanno ahosi. Gāmadārakā siṅgesu pi kaṇṇesu pi gale pi gahetvā olambanti, naṅguṭṭhe pi gahetvā kīḷanti, piṭṭhiyam-pi nisīdanti. So ekadivasaṁ cintesi: “Mayhaṁ mātā duggatā, maṁ puttaṭṭhāne ṭhapetvā dukkhena posesi, yaṁnūnāhaṁ bhatiṁ katvā imaṁ duggatabhāvato moceyyan”-ti. So tato paṭṭhāya bhatiṁ upadhārento carati.

Athekadivasaṁ eko satthavāhaputto pañcahi sakaṭasatehi visamatitthaṁ sampatto, tassa goṇā sakaṭāni uttāretuṁ na sakkonti, pañcasu sakaṭasatesu goṇā yugaparamparāya yojitā ekam-pi sakaṭaṁ uttāretuṁ nāsakkhiṁsu. Bodhisatto pi gāmagoṇehi saddhiṁ tattha samīpe carati. Satthavāhaputto pi gosuttavittako, so: “Atthi nu kho etesaṁ gunnaṁ antare imāni sakaṭāni uttāretuṁ samattho usabhājānīyo” ti upadhārayamāno bodhisattaṁ disvā: “Ayaṁ ājānīyo sakkhissati mayhaṁ sakaṭāni uttāretuṁ, ko nu kho assa sāmiko” ti gopālake pucchi: “Ko nu kho bho imassa sāmiko, ahaṁ imaṁ sakaṭe yojetvā sakaṭesu uttāritesu vetanaṁ dassāmī” ti. Te āhaṁsu: “Gahetvā naṁ yojetha, natthi imassa imasmiṁ ṭhāne sāmiko” ti. So naṁ nāsāya rajjukena bandhitvā {1.195} ākaḍḍhento cāletum-pi nāsakkhi. Bodhisatto kira: “Bhatiyā kathitāya gamissāmī” ti na agamāsi. Satthavāhaputto tassādhippāyaṁ ñatvā: “Sāmi, tayā pañcasu sakaṭasatesu uttāritesu ekekassa sakaṭassa dve dve kahāpaṇe bhatiṁ katvā sahassaṁ dassāmī” ti āha. Tadā bodhisatto sayam-eva agamāsi. Atha naṁ purisā purimasakaṭesu yojesuṁ. Atha naṁ ekavegeneva ukkhipitvā thale patiṭṭhāpesi. Etenupāyena sabbasakaṭāni uttāresi.

Satthavāhaputto ekekassa sakaṭassa ekekaṁ katvā pañcasatāni bhaṇḍikaṁ katvā tassa gale bandhi. So: “Ayaṁ mayhaṁ yathāparicchinnaṁ bhatiṁ na deti, na dānissa gantuṁ dassāmī” ti gantvā sabbapurimasakaṭassa purato maggaṁ nivāretvā aṭṭhāsi. Apanetuṁ vāyamantā pi naṁ apanetuṁ nāsakkhiṁsu. Satthavāhaputto: “Jānāti maññe esa attano bhatiyā ūnabhāvan”-ti ekekasmiṁ sakaṭe dve dve katvā sahassabhaṇḍikaṁ bandhitvā: “Ayaṁ te sakaṭuttaraṇabhatī” ti gīvāyaṁ laggesi. So sahassabhaṇḍikaṁ ādāya mātu santikaṁ agamāsi. Gāmadārakā: “Kiṁ nāmetaṁ ayyikākāḷakassa gale” ti bodhisattassa santikaṁ āgacchanti. So te anubandhitvā dūrato va palāpento mātu santikaṁ gato. Pañcannaṁ pana sakaṭasatānaṁ uttāritattā rattehi akkhīhi kilantarūpo paññāyittha. Ayyikā tassa gīvāya sahassatthavikaṁ disvā: “Tāta, ayaṁ te kahaṁ laddhā” ti gopālakadārake pucchitvā tamatthaṁ sutvā: “Tāta, kiṁ ahaṁ tayā laddhabhatiyā jīvitukāmā, kiṁkāraṇā evarūpaṁ dukkhaṁ anubhosī” ti vatvā bodhisattaṁ uṇhodakena nhāpetvā sakalasarīraṁ telena makkhetvā pānīyaṁ pāyetvā sappāyaṁ bhojanaṁ bhojetvā jīvitapariyosāne saddhiṁ bodhisattena yathākammaṁ gatā.

Satthā: “Na, bhikkhave, tathāgato idāneva asamadhuro, pubbe pi asamadhuroyevā” ti vatvā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā anusandhiṁ ghaṭetvā abhisambuddho hutvā imaṁ gāthamāha.

1. Yato {1.196} yato garu dhuraṁ, yato gambhīravattanī,
Tadāssu kaṇhaṁ yuñjanti, svāssu taṁ vahate dhuran-ti.

Tattha yato yato garu dhuran-ti yasmiṁ yasmiṁ ṭhāne dhuraṁ garu bhāriyaṁ hoti, aññe balibaddā ukkhipituṁ na sakkonti. Yato gambhīravattanī ti vattanti etthāti vattanī, maggassetaṁ nāmaṁ, yasmiṁ ṭhāne udakacikkhallamahantatāya vā visamacchinnataṭabhāvena vā maggo gambhīro hotī ti attho. Tadāssu kaṇhaṁ yuñjantī ti ettha assū ti nipātamattaṁ, tadā kaṇhaṁ yuñjantī ti attho. Yadā dhurañca garu hoti maggo ca gambhīro, tadā aññe balibadde apanetvā kaṇham-eva yojentīti vuttaṁ hoti. Svāssu taṁ vahate dhuran-ti etthā pi assū ti nipātamattam-eva, so taṁ dhuraṁ vahatī ti attho.

Evaṁ bhagavā: “Tadā, bhikkhave, kaṇho va taṁ dhuraṁ vahatī” ti dassetvā anusandhiṁ ghaṭetvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā mahallikā uppalavaṇṇā ahosi, ayyikākāḷako pana aham-eva ahosin”-ti.

Kaṇhajātakavaṇṇanā navamā