Ja 34: Macchajātakavaṇṇanā

Na maṁ sītaṁ na maṁ uṇhan-ti idaṁ satthā jetavane viharanto purāṇadutiyikāpalobhanaṁ ārabbha kathesi. Tadā hi satthā taṁ bhikkhuṁ: “Saccaṁ kira tvaṁ bhikkhu ukkaṇṭhitosī” ti pucchi. “Saccaṁ, bhagavā” ti. “Kenāsi ukkaṇṭhāpito” ti? “Purāṇadutiyikā me, bhante madhurahattharasā, taṁ jahituṁ na sakkomī” ti. Atha naṁ satthā: “Bhikkhu esā itthī tava anatthakārikā, pubbe pi tvaṁ etaṁ nissāya maraṇaṁ pāpuṇanto maṁ āgamma maraṇā mutto” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto tassa purohito ahosi. Tadā kevaṭṭā nadiyaṁ jālaṁ khipiṁsu. Atheko mahāmaccho rativasena attano macchiyā saddhiṁ kīḷamāno āgacchati. Tassa sā macchī purato gacchamānā jālagandhaṁ ghāyitvā jālaṁ pariharamānā gatā. So pana kāmagiddho lolamaccho jālakucchim-eva paviṭṭho. Kevaṭṭā tassa jālaṁ paviṭṭhabhāvaṁ ñatvā jālaṁ ukkhipitvā macchaṁ gahetvā amāretvāva vālikāpiṭṭhe khipitvā {1.211} “imaṁ aṅgāresu pacitvā khādissāmā” ti aṅgāre karonti, sūlaṁ tacchenti. Maccho: “Etaṁ aṅgāratāpanaṁ vā sūlavijjhanaṁ vā aññaṁ vā pana dukkhaṁ na maṁ kilameti, yaṁ panesā macchī ‘aññaṁ so nūna ratiyā gato’ ti mayi domanassaṁ āpajjati, tam-eva maṁ bādhatī” ti paridevamāno imaṁ gāthamāha.

1. Na maṁ sītaṁ na maṁ uṇhaṁ, na maṁ jālasmi bādhanaṁ,
Yañca maṁ maññate macchī, aññaṁ so ratiyā gato ti.

Tattha na maṁ sītaṁ na maṁ uṇhan-ti macchānaṁ udakā nīhaṭakāle sītaṁ hoti, tasmiṁ vigate uṇhaṁ hoti, tadubhayam-pi sandhāya: “Na maṁ sītaṁ na maṁ uṇhaṁ bādhatī” ti paridevati. Yam-pi aṅgāresu paccanamūlakaṁ dukkhaṁ bhavissati, tam-pi sandhāya: “Na maṁ uṇhan”-ti paridevateva. Na maṁ jālasmi bādhanan-ti yam-pi me jālasmiṁ bādhanaṁ ahosi, tam-pi maṁ na bādhetīti paridevati. “Yañca man”-ti ādīsu ayaṁ piṇḍattho: sā macchī mama jāle patitassa imehi kevaṭṭehi gahitabhāvaṁ ajānantī maṁ apassamānā: “So maccho idāni aññaṁ macchiṁ kāmaratiyā gato bhavissatī” ti cinteti, taṁ tassā domanassappattāya cintanaṁ maṁ bādhatīti vālikāpiṭṭhe nipanno paridevati.

Tasmiṁ samaye purohito dāsaparivuto nhānatthāya nadītīraṁ āgato. So pana sabbarutaññū hoti. Tenassa macchaparidevanaṁ sutvā etadahosi: “Ayaṁ maccho kilesavasena paridevati, evaṁ āturacitto kho panesa mīyamāno niraye yeva nibbattissati, ahamassa avassayo bhavissāmī” ti kevaṭṭānaṁ santikaṁ gantvā: “Ambho tumhe amhākaṁ ekadivasam-pi byañjanatthāya macchaṁ na dethā” ti āha. Kevaṭṭā: “Kiṁ vadetha, sāmi, tumhākaṁ ruccanakamacchaṁ gaṇhitvā gacchathā” ti āhaṁsu. “Amhākaṁ aññena kammaṁ natthi, imaññeva dethā” ti. “Gaṇhatha sāmī” ti. Bodhisatto taṁ ubhohi hatthehi gahetvā nadītīre nisīditvā: “Ambho maccha, sace tāhaṁ ajja na passeyyaṁ, jīvitakkhayaṁ pāpuṇeyyāsi, idāni ito paṭṭhāya mā kilesavasiko ahosī” ti ovaditvā udake vissajjetvā nhatvā nagaraṁ pāvisi.

Satthā {1.212} imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsesi, saccapariyosāne ukkaṇṭhitabhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhāsi. Satthā pi anusandhiṁ ghaṭetvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā macchī purāṇadutiyikā ahosi, maccho ukkaṇṭhitabhikkhu purohito pana aham-eva ahosin”-ti.

Macchajātakavaṇṇanā catutthā