Ja 35: Vaṭṭakajātakavaṇṇanā

Santi pakkhā apatanā ti idaṁ satthā magadhesu cārikaṁ caramāno dāvagginibbānaṁ ārabbha kathesi. Ekasmiñhi samaye satthā magadhesu cārikaṁ caramāno aññatarasmiṁ magadhagāmake piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto bhikkhugaṇaparivuto maggaṁ paṭipajji. Tasmiṁ samaye mahāḍāho uṭṭhahi, purato ca pacchato ca bahū bhikkhū dissanti, so pi kho aggi ekadhūmo ekajālo hutvā avattharamāno āgacchateva. Tattheke puthujjanabhikkhū maraṇabhayabhītā: “Paṭaggiṁ dassāma, tena daḍḍhaṭṭhānaṁ itaro aggi na ottharissatī” ti araṇisahitaṁ nīharitvā aggiṁ karonti. Apare āhaṁsu: “Āvuso, tumhe kiṁ nāma karotha, gaganamajjhe ṭhitaṁ candamaṇḍalaṁ, pācīnalokadhātuto uggacchantaṁ sahassaraṁsipaṭimaṇḍitaṁ sūriyamaṇḍalaṁ, velāya tīre ṭhitā samuddaṁ, sineruṁ nissāya ṭhitā sineruṁ apassantā viya sadevake loke aggapuggalaṁ attanā saddhiṁ gacchantam-eva sammāsambuddhaṁ anoloketvā ‘paṭaggiṁ demā’ ti vadatha, buddhabalaṁ nāma na jānātha, etha satthu santikaṁ gamissāmā” ti. Te purato ca pacchato ca gacchantā sabbe pi ekato hutvā dasabalassa santikaṁ agamaṁsu. Satthā mahābhikkhusaṅghaparivāro aññatarasmiṁ padese aṭṭhāsi. Dāvaggi abhibhavanto viya viravanto āgacchati. Āgantvā tathāgatassa ṭhitaṭṭhānaṁ patvā tassa padesassa samantā soḷasakarīsamattaṭṭhānaṁ patto udake o pilāpitatiṇukkā viya nibbāyi, vinibbedhato dvattiṁsakarīsamattaṭṭhānaṁ avattharituṁ nāsakkhi.

Bhikkhū satthu guṇakathaṁ ārabhiṁsu: “aho buddhānaṁ guṇā nāma, ayañhi nāma acetano aggi buddhānaṁ ṭhitaṭṭhānaṁ avattharituṁ na sakkoti, udake tiṇukkā viya nibbāyati, aho buddhānaṁ {1.213} ānubhāvo nāmā” ti. Satthā tesaṁ kathaṁ sutvā: “Na, bhikkhave, etaṁ etarahi mayhaṁ balaṁ, yaṁ imaṁ bhūmippadesaṁ patvā esa aggi nibbāyati. Idaṁ pana mayhaṁ porāṇakasaccabalaṁ. Imasmiñhi padese sakalam-pi imaṁ kappaṁ aggi na jalissati, kappaṭṭhiyapāṭihāriyaṁ nāmetan”-ti āha. Athāyasmā ānando satthu nisīdanatthāya catugguṇaṁ saṅghāṭiṁ paññapesi, nisīdi satthā pallaṅkaṁ ābhujitvā. Bhikkhusaṅgho pi tathāgataṁ vanditvā parivāretvā nisīdi. Atha satthā: “Idaṁ tāva, bhante, amhākaṁ pākaṭaṁ, atītaṁ paṭicchannaṁ, taṁ no pākaṭaṁ karothā” ti bhikkhūhi āyācito atītaṁ āhari.

Atīte magadharaṭṭhe tasmiṁ yeva padese bodhisatto vaṭṭakayoniyaṁ paṭisandhiṁ gahetvā mātukucchito jāto aṇḍakosaṁ padāletvā nikkhantakāle mahāgeṇḍukappamāṇo vaṭṭakapotako ahosi. Atha naṁ mātāpitaro kulāvake nipajjāpetvā mukhatuṇḍakena gocaraṁ āharitvā posenti. Tassa pakkhe pasāretvā ākāse gamanabalaṁ vā pāde ukkhipitvā thale gamanabalaṁ vā natthi. Tañca padesaṁ saṁvacchare saṁvacchare dāvaggi gaṇhāti, so tasmim-pi samaye mahāravaṁ ravanto taṁ padesaṁ gaṇhi, sakuṇasaṅghā attano attano kulāvakehi nikkhamitvā maraṇabhayabhītā viravantā palāyanti, bodhisattassa pi mātāpitaro maraṇabhayabhītā bodhisattaṁ chaḍḍetvā palāyiṁsu. Bodhisatto kulāvake nipannako va gīvaṁ ukkhipitvā avattharitvā āgacchantaṁ aggiṁ disvā cintesi: “Sace mayhaṁ pakkhe pasāretvā ākāsena gamanabalaṁ bhaveyya, uppatitvā aññattha gaccheyyaṁ. Sace pāde ukkhipitvā gamanabalaṁ bhaveyya, padavārena aññattha gaccheyyaṁ. Mātāpitaro pi kho me maraṇabhayabhītā maṁ ekakaṁ pahāya attānaṁ parittāyantā palātā. Idāni me aññaṁ paṭisaraṇaṁ natthi, atāṇomhi asaraṇo, kiṁ nu kho ajja mayā kātuṁ vaṭṭatī” ti.

Athassa etadahosi: “Imasmiṁ loke sīlaguṇo nāma atthi, saccaguṇo nāma atthi, atīte pāramiyo pūretvā bodhimūle nisīditvā abhisambuddhā sīlasamādhipaññāvimuttivimuttiñāṇadassanasampannā {1.214} saccānuddayakāruññakhantisamannāgatā sabbasattesu samappavattamettābhāvanā sabbaññubuddhā nāma atthi, tehi ca paṭividdhā dhammaguṇā nāma atthi, mayi cā pi ekaṁ saccaṁ atthi, saṁvijjamāno eko sabhāvadhammo paññāyati, tasmā atīte buddhe ceva tehi paṭividdhaguṇe ca āvajjetvā mayi vijjamānaṁ saccasabhāvadhammaṁ gahetvā saccakiriyaṁ katvā aggiṁ paṭikkamāpetvā ajja mayā attano ceva sesasakuṇānañca sotthibhāvaṁ kātuṁ vaṭṭatī” ti. Tena vuttaṁ:

Atthi loke sīlaguṇo, saccaṁ soceyyanuddayā,
Tena saccena kāhāmi, saccakiriyamanuttaraṁ.

Āvajjetvā dhammabalaṁ, saritvā pubbake jine,
Saccabalamavassāya, saccakiriyamakāsahan-ti. (Cp. 3.79-80).

Atha bodhisatto atīte parinibbutānaṁ buddhānaṁ guṇe āvajjetvā attani vijjamānaṁ saccasabhāvaṁ ārabbha saccakiriyaṁ karonto imaṁ gāthamāha.

1. Santi pakkhā apatanā, santi pādā avañcanā,
Mātāpitā ca nikkhantā, jātaveda paṭikkamā ti.

Tattha santi pakkhā apatanā ti mayhaṁ pakkhā nāma atthi upalabbhanti, no ca kho sakkā etehi uppatituṁ ākāsena gantunti apatanā. Santi pādā avañcanā ti pādā pi me atthi, tehi pana vañcituṁ padavāragamanena gantuṁ na sakkāti avañcanā. Mātāpitā ca nikkhantā ti ye ca maṁ aññattha neyyuṁ, te pi maraṇabhayena mātāpitaro nikkhantā. Jātavedā ti aggiṁ ālapati. So hi jāto va vedayati paññāyati, tasmā: “Jātavedo” ti vuccati. Paṭikkamā ti paṭigaccha nivattāti jātavedaṁ āṇāpeti.

Iti mahāsatto: “Sace mayhaṁ pakkhānaṁ atthibhāvo, te ca pasāretvā ākāse apatanabhāvo, pādānaṁ atthibhāvo, te ca ukkhipitvā avañcanabhāvo, mātāpitūnaṁ maṁ kulāvake yeva chaḍḍetvā palātabhāvo ca sacco sabhāvabhūto yeva, jātaveda, etena saccena tvaṁ ito paṭikkamā” ti kulāvake nipannako va saccakiriyaṁ akāsi. Tassa saha saccakiriyāya soḷasakarīsamatte ṭhāne jātavedo paṭikkami. Paṭikkamanto ca na jhāyamāno va aññaṁ gato, udake pana o pilāpitā ukkā viya tattheva nibbāyi. Tena vuttaṁ:

Saha {1.215} sacce kate mayhaṁ, mahāpajjalito sikhī,
Vajjesi soḷasa karīsāni, udakaṁ patvā yathā sikhī ti. (Cp. 3.82).

Taṁ pana ṭhānaṁ sakale pi imasmiṁ kappe agginā anabhibhavanīyattā kappaṭṭhiyapāṭihāriyaṁ nāma jātaṁ. Evaṁ bodhisatto saccakiriyaṁ katvā jīvitapariyosāne yathākammaṁ gato.

Satthā: “Na, bhikkhave, imassa vanassa agginā anajjhottharaṇaṁ etarahi mayhaṁ balaṁ, porāṇaṁ panetaṁ vaṭṭapotakakāle mayham-eva saccabalan”-ti imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsesi. Saccapariyosāne keci sotāpannā ahesuṁ, keci sakadāgāmino, keci anāgāmino, keci arahattaṁ pattāti. Satthā pi anusandhiṁ ghaṭetvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā mātāpitaro etarahi mātāpitaro va ahesuṁ, vaṭṭakarājā pana aham-eva ahosin”-ti.

Vaṭṭakajātakavaṇṇanā pañcamā