Ja 36: Sakuṇajātakavaṇṇanā

Yaṁ nissitā ti idaṁ satthā jetavane viharanto daḍḍhapaṇṇasālaṁ bhikkhuṁ ārabbha kathesi. Eko kira bhikkhu satthu santike kammaṭṭhānaṁ gahetvā jetavanato nikkhamma kosalesu ekaṁ paccantagāmaṁ nissāya ekasmiṁ araññasenāsane vasati. Athassa paṭhamamāse yeva paṇṇasālā ḍayhittha. So: “Paṇṇasālā me daḍḍhā, dukkhaṁ vasāmī” ti manussānaṁ ācikkhi. Manussā: “Idāni no khettaṁ parisukkhaṁ, kedāre pāyetvā karissāma”, tasmiṁ pāyite: “Bījaṁ vapitvā”, bīje vutte: “Vatiṁ katvā”, vatiyā katāya: “Niddāyitvā, lāyitvā, madditvā” ti evaṁ taṁ taṁ kammaṁ apadisantā yeva temāsaṁ vītināmesuṁ. So bhikkhu temāsaṁ ajjhokāse dukkhaṁ vasanto kammaṭṭhānaṁ vaḍḍhetvā visesaṁ nibbattetuṁ nāsakkhi. Pavāretvā pana satthu santikaṁ gantvā vanditvā ekamantaṁ nisīdi. Satthā tena saddhiṁ paṭisanthāraṁ katvā: “Kiṁ bhikkhu sukhena vassaṁvutthosi, kammaṭṭhānaṁ te matthakaṁ pattan”-ti pucchi. So taṁ pavattiṁ ācikkhitvā: “Senāsanasappāyassa me abhāvena kammaṭṭhānaṁ matthakaṁ na pattan”-ti āha. Satthā: “Pubbe bhikkhu tiracchānagatā pi attano sappāyāsappāyaṁ jāniṁsu, tvaṁ kasmā na aññāsī” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte {1.216} bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto sakuṇayoniyaṁ nibbattitvā sakuṇasaṅghaparivuto araññāyatane sākhāviṭapasampannaṁ mahārukkhaṁ nissāya vasati. Athekadivasaṁ tassa rukkhassa sākhāsu aññamaññaṁ ghaṁsantīsu cuṇṇaṁ patati, dhūmo uṭṭhāti. Taṁ disvā bodhisatto cintesi: “Imā dve sākhā evaṁ ghaṁsamānā aggiṁ vissajjessanti, so patitvā purāṇapaṇṇāni gaṇhissati, tato paṭṭhāya imam-pi rukkhaṁ jhāpessati, na sakkā idha amhehi vasituṁ, ito palāyitvā aññattha gantuṁ vaṭṭatī” ti. So sakuṇasaṅghassa imaṁ gāthamāha.

1. Yaṁ nissitā jagatiruhaṁ vihaṅgamā, svāyaṁ aggiṁ pamuñcati,
Disā bhajatha vakkaṅgā, jātaṁ saraṇato bhayan-ti.

Tattha jagatiruhan-ti jagati vuccati pathavī, tattha jātattā rukkho: “Jagatiruho” ti vuccati. Vihaṅgamā ti vihaṁ vuccati ākāsaṁ, tattha gamanato pakkhī: “Vihaṅgamā” ti vuccanti. Disā bhajathā ti imaṁ rukkhaṁ muñcitvā ito palāyantā catasso disā bhajatha. Vakkaṅgā ti sakuṇe ālapati. Te hi uttamaṅgaṁ galaṁ kadāci kadāci vaṅkaṁ karonti, tasmā: “Vakkaṅgā” ti vuccanti. Vaṅkā vā tesaṁ ubhosu passesu pakkhā jātāti vakkaṅgā. Jātaṁ saraṇato bhayan-ti amhākaṁ avassayarukkhato yeva bhayaṁ nibbattaṁ, etha aññattha gacchāmāti.

Bodhisattassa vacanakarā paṇḍitasakuṇā tena saddhiṁ ekappahāreneva uppatitvā aññattha gatā. Ye pana apaṇḍitā, te: “Evam-eva esa bindumatte udake kumbhīle passatī” ti tassa vacanaṁ aggahetvā tattheva vasiṁsu. Tato na cirasseva bodhisattena cintitākāreneva aggi nibbattitvā taṁ rukkhaṁ aggahesi. Dhūmesu ca jālāsu ca uṭṭhitāsu dhūmandhā sakuṇā aññattha gantuṁ nāsakkhiṁsu, aggimhi patitvā patitvā vināsaṁ pāpuṇiṁsu.

Satthā: “Evaṁ bhikkhu pubbe tiracchānagatā pi rukkhagge vasantā attano sappāyāsappāyaṁ jānanti, tvaṁ kasmā na aññāsī” ti imaṁ {1.217} dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsesi. Saccapariyosāne so bhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhito. Satthā pi anusandhiṁ ghaṭetvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā bodhisattassa vacanakarā sakuṇā buddhaparisā ahesuṁ, paṇḍitasakuṇo pana aham-eva ahosin”-ti.

Sakuṇajātakavaṇṇanā chaṭṭhā