Ja 39: Nandajātakavaṇṇanā

Maññe sovaṇṇayo rāsī ti idaṁ satthā jetavane viharanto sāriputtattherassa saddhivihārikaṁ ārabbha kathesi. So kira bhikkhu subbaco ahosi vacanakkhamo, therassa mahantenussāhena upakāraṁ karoti. Athekaṁ samayaṁ thero satthāraṁ āpucchitvā cārikaṁ caranto dakkhiṇāgirijanapadaṁ agamāsi. So bhikkhu tattha gatakāle mānatthaddho hutvā therassa vacanaṁ na karoti: “Āvuso, idaṁ nāma karohī” ti vutte pana therassa paṭipakkho hoti. Thero tassa āsayaṁ na jānāti. So tattha cārikaṁ caritvā puna jetavanaṁ āgato. So bhikkhu therassa jetavanavihāraṁ āgatakālato paṭṭhāya puna tādiso va jāto. Thero tathāgatassa ārocesi: “Bhante, mayhaṁ eko saddhivihāriko ekasmiṁ ṭhāne satena kītadāso viya hoti, ekasmiṁ ṭhāne mānatthaddho hutvā ‘idaṁ nāma karohī’ ti vutte paṭipakkho hotī” ti. Satthā: “Nāyaṁ, sāriputta, bhikkhu idāneva evaṁsīlo, pubbepesa ekaṁ ṭhānaṁ gato satena kītadāso viya hoti. Ekaṁ ṭhānaṁ gato paṭipakkho paṭisattu hotī” ti vatvā therena yācito atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto ekasmiṁ kuṭumbiyakule paṭisandhiṁ gaṇhi. Tasseko sahāyako kuṭumbiko sayaṁ mahallako, bhariyā panassa {1.225} taruṇī. Sā taṁ nissāya puttaṁ paṭilabhi. So cintesi: “Ayaṁ itthī taruṇattā mamaccayena kañcideva purisaṁ gahetvā imaṁ dhanaṁ vināseyya, puttassa me na dadeyya, yaṁnūnāhaṁ imaṁ dhanaṁ pathavigataṁ kareyyan”-ti ghare nandaṁ nāma dāsaṁ gahetvā araññaṁ gantvā ekasmiṁ ṭhāne taṁ dhanaṁ nidahitvā tassa ācikkhitvā: “Tāta, nanda, imaṁ dhanaṁ mamaccayena mayhaṁ puttassa ācikkheyyāsi, mā ca naṁ pariccajasī” ti ovaditvā kālamakāsi.

Putto pissa anukkamena vayappatto jāto. Atha naṁ mātā āha: “tāta, tava pitā nandaṁ dāsaṁ gahetvā dhanaṁ nidhesi, taṁ āharāpetvā kuṭumbaṁ saṇṭhapehī” ti. So ekadivasaṁ nandaṁ āha: “mātula, atthi kiñci mayhaṁ pitarā dhanaṁ nidahitan”-ti. “Āma, sāmī” ti. “Kuhiṁ taṁ nidahitan”-ti. “Araññe, sāmī” ti. “Tena hi gacchāmā” ti kuddālapiṭakaṁ ādāya nidhiṭṭhānaṁ gantvā: “Kahaṁ mātula, dhanan”-ti āha. Nando āruyha dhanamatthake ṭhatvā dhanaṁ nissāya mānaṁ uppādetvā: “Are dāsiputta ceṭaka, kuto te imasmiṁ ṭhāne dhanan”-ti kumāraṁ akkosati. Kumāro tassa pharusavacanaṁ sutvā asuṇanto viya: “Tena hi gacchāmā” ti taṁ gahetvā paṭinivattitvā puna dve tayo divase atikkamitvā agamāsi, nando tatheva akkosati. Kumāro tena saddhiṁ pharusavacanaṁ avatvāva nivattitvā: “Ayaṁ dāso ito paṭṭhāya ‘dhanaṁ ācikkhissāmī’ ti gacchati, gantvā pana maṁ akkosati, tattha kāraṇaṁ na jānāmi, atthi kho pana me pitu sahāyo kuṭumbiko, taṁ paṭipucchitvā jānissāmī” ti bodhisattassa santikaṁ gantvā sabbaṁ taṁ pavattiṁ ārocetvā: “Kiṁ nu kho, tāta, kāraṇan”-ti pucchi.

Bodhisatto: “Yasmiṁ te, tāta, ṭhāne ṭhito nando akkosati, tattheva te pitu santakaṁ dhanaṁ, tasmā yadā te nando akkosati, tadā naṁ ‘ehi re dāsa, kiṁ akkosasī’ ti ākaḍḍhitvā taṁ ṭhānaṁ bhinditvā kulasantakaṁ dhanaṁ nīharitvā dāsaṁ ukkhipāpetvā dhanaṁ āharā” ti vatvā imaṁ gāthamāha.

1. Maññe {1.226} sovaṇṇayo rāsi, sovaṇṇamālā ca nandako,
Yattha dāso āmajāto, ṭhito thullāni gajjatī ti.

Tattha maññe ti evaṁ ahaṁ jānāmi. Sovaṇṇayo ti sundaro vaṇṇo etesanti sovaṇṇāni. Kāni tāni? Rajatamaṇikañcanapavāḷādīni ratanāni. Imasmiñhi ṭhāne sabbānetāni: “Suvaṇṇānī” ti adhippetāni, tesaṁ rāsi sovaṇṇayo rāsi. Sovaṇṇamālā cā ti tuyhaṁ pitusantakā suvaṇṇamālā ca etthevā ti maññāmi. Nandako yattha dāso ti yasmiṁ ṭhāne ṭhito nandako dāso. Āmajāto ti: “Āma, ahaṁ vo dāsī” ti evaṁ dāsabyaṁ upagatāya āmadāsisaṅkhātāya dāsiyā putto. Ṭhito thullāni gajjatīti: “So yasmiṁ ṭhāne ṭhito thullāni pharusavacanāni vadati, tattheva te kulasantakaṁ dhanaṁ, evaṁ ahaṁ taṁ maññāmī” ti bodhisatto kumārassa dhanaggahaṇūpāyaṁ ācikkhi.

Kumāro bodhisattaṁ vanditvā gharaṁ gantvā nandaṁ ādāya nidhiṭṭhānaṁ gantvā yathānusiṭṭhaṁ paṭipajjitvā taṁ dhanaṁ āharitvā kuṭumbaṁ saṇṭhapetvā bodhisattassa ovāde ṭhito dānādīni puññāni katvā jīvitapariyosāne yathākammaṁ gato.

Satthā: “Pubbepesa evaṁsīloyevā” ti vatvā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā anusandhiṁ ghaṭetvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā nando sāriputtassa saddhivihāriko ahosi, paṇḍitakuṭumbiko pana aham-eva ahosin”-ti.

Nandajātakavaṇṇanā navamā