Ja 42: Kapotajātakavaṇṇanā

Yo atthakāmassā ti idaṁ satthā jetavane viharanto aññataraṁ lolabhikkhuṁ ārabbha kathesi. Tassa lolabhāvo navakanipāte kākajātake (Ja. 434) āvi bhavissati.

So kira lolo ahosi paccayaluddho, ācariyupajjhāyavattādīni chaḍḍetvā pāto va sāvatthiṁ pavisitvā visākhāya gehe anekakhādanīyaparivāraṁ yāguṁ pivitvā nānaggarasasālimaṁsodanaṁ bhuñjitvā pi tena atitto tato cūḷaanāthapiṇḍikassa mahāanāthapiṇḍikassa kosalaraññoti tesaṁ tesaṁ nivesanāni sandhāya vicari.

Tadā pana taṁ bhikkhū: “Ayaṁ, bhante, bhikkhu lolo” ti satthu ārocesuṁ. Atha naṁ satthā: “Saccaṁ kira {1.242} tvaṁ bhikkhu lolosī” ti pucchi. “Āma, bhante” ti. Satthā: “Pubbe pi tvaṁ bhikkhu lolo lolakāraṇā jīvitakkhayaṁ patto, paṇḍitā pi taṁ nissāya attano vasanaṭṭhānā parihīnā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto pārāvatayoniyaṁ nibbatti. Tadā bārāṇasivāsino puññakāmatāya tasmiṁ tasmiṁ ṭhāne sakuṇānaṁ sukhavasanatthāya thusapacchiyo olambenti. Bārāṇasiseṭṭhino pi bhattakārako attano mahānase ekaṁ thusapacchiṁ olambetvā ṭhapesi, bodhisatto tattha vāsaṁ kappesi. So pāto va nikkhamitvā gocare caritvā sāyaṁ āgantvā tattha vasanto kālaṁ khepesi. Athekadivasaṁ eko kāko mahānasamatthakena gacchanto ambilānambilamacchamaṁsānaṁ dhūpanavāsaṁ ghāyitvā lobhaṁ uppādetvā: “Kaṁ nu kho nissāya imaṁ macchamaṁsaṁ labhissāmī” ti avidūre nisīditvā pariggaṇhanto sāyaṁ bodhisattaṁ āgantvā mahānasaṁ pavisantaṁ disvā: “Imaṁ pārāvataṁ nissāya macchamaṁsaṁ labhissāmī” ti punadivase pāto va āgantvā bodhisattassa nikkhamitvā gocaratthāya gamanakāle piṭṭhito piṭṭhito agamāsi. Atha naṁ bodhisatto: “Kasmā tvaṁ, samma, amhehi saddhiṁ carasī” ti āha. “Sāmi, tumhāhaṁ kiriyā mayhaṁ ruccati, ito paṭṭhāya tumhe upaṭṭhahissāmī” ti. “Samma, tumhe aññagocarā, mayaṁ aññagocarā, tumhehi amhākaṁ upaṭṭhānaṁ dukkaran”-ti. “Sāmi, tumhākaṁ gocaraggahaṇakāle aham-pi gocaraṁ gahetvā tumhehi saddhiṁ yeva gamissāmī” ti. “Sādhu, kevalaṁ te appamattena bhavitabban”-ti evaṁ bodhisatto kākaṁ ovaditvā gocaraṁ caranto tiṇabījādīni khādati. Bodhisattassa pana gocaraggahaṇakāle kāko gantvā gomayapiṇḍaṁ apanetvā pāṇake khāditvā udaraṁ pūretvā bodhisattassa santikaṁ āgantvā: “Sāmi, tumhe ativelaṁ caratha, atibahubhakkhena nāma bhavituṁ na vaṭṭatī” ti vatvā bodhisattena gocaraṁ gahetvā sāyaṁ āgacchantena saddhiṁ yeva mahānasaṁ pāvisi. Bhattakārako {1.243} “amhākaṁ kapoto aññam-pi gahetvā āgato” ti kākassa pi pacchiṁ ṭhapesi. Tato paṭṭhāya dve janā vasanti.

Athekadivasaṁ seṭṭhissa bahuṁ macchamaṁsaṁ āhariṁsu. Taṁ ādāya bhattakārako mahānase tattha tattha olambesi. Kāko taṁ disvā lobhaṁ uppādetvā: “Sve gocarabhūmiṁ agantvā mayā idam-eva khāditabban”-ti rattiṁ nitthunanto nipajji. Punadivase bodhisatto gocarāya gacchanto: “Ehi, samma, kākā” ti āha. “Sāmi, tumhe gacchatha, mayhaṁ kucchirogo atthī” ti. “Samma, kākānaṁ kucchirogo nāma na kadāci bhūtapubbo, rattiṁ tīsu yāmesu ekekasmiṁ yāme mucchitā honti, dīpavaṭṭiṁ gilitakāle pana nesaṁ muhuttaṁ titti hoti, tvaṁ imaṁ macchamaṁsaṁ khāditukāmo bhavissasi, ehi manussaparibhogo nāma tumhākaṁ dupparibhuñjiyo, mā evarūpaṁ akāsi, mayā saddhiṁ yeva gocarāya gacchāhī” ti. “Na sakkomi, sāmī” ti. “Tena hi paññāyissasi sakena kammena, lobhavasaṁ agantvā appamatto hohī” ti taṁ ovaditvā bodhisatto gocarāya gato.

Bhattakārako nānappakāraṁ macchamaṁsavikatiṁ sampādetvā usumanikkhamanatthaṁ bhājanāni thokaṁ vivaritvā rasaparissāvanakaroṭiṁ bhājanamatthake ṭhapetvā bahi nikkhamitvā sedaṁ puñchamāno aṭṭhāsi. Tasmiṁ khaṇe kāko pacchito sīsaṁ ukkhipitvā bhattagehaṁ olokento tassa nikkhantabhāvaṁ ñatvā: “Ayaṁdāni mayhaṁ manorathaṁ pūretvā maṁsaṁ khādituṁ kālo, kiṁ nu kho mahāmaṁsaṁ khādāmi, udāhu cuṇṇikamaṁsan”-ti cintetvā: “Cuṇṇikamaṁsena nāma khippaṁ kucchiṁ pūretuṁ na sakkā, mahantaṁ maṁsakhaṇḍaṁ āharitvā pacchiyaṁ nikkhipitvā khādamāno nipajjissāmī” ti pacchito uppatitvā rasakaroṭiyaṁ nilīyi. Sā: “Kirī” ti saddamakāsi. Bhattakārako taṁ saddaṁ sutvā: “Kiṁ nu kho etan”-ti paviṭṭho kākaṁ disvā: “Ayaṁ duṭṭhakāko mahāseṭṭhino pakkamaṁsaṁ khāditukāmo, ahaṁ kho pana seṭṭhiṁ nissāya jīvāmi, na imaṁ bālaṁ, kiṁ me iminā” ti dvāraṁ pidhāya kākaṁ gahetvā sakalasarīre pattāni {1.244} luñcitvā allasiṅgīveraloṇajīrakādayo koṭṭetvā ambilatakkena āloḷetvā tenassa sakalasarīraṁ makkhetvā taṁ kākaṁ pacchiyaṁ khi pi. So adhimattavedanābhibhūto nitthunanto nipajji.

Bodhisatto sāyaṁ āgantvā taṁ byasanappattaṁ disvā: “Lolakāka, mama vacanaṁ akatvā tava lobhaṁ nissāya mahādukkhaṁ pattosī” ti vatvā imaṁ gāthamāha.

1. Yo atthakāmassa hitānukampino, ovajjamāno na karoti sāsanaṁ,
Kapotakassa vacanaṁ akatvā, amittahatthatthagato va setī ti.

Tattha kapotakassa vacanaṁ akatvā ti pārāvatassa hitānusāsanavacanaṁ akatvā. Amittahatthatthagato va setī ti amittānaṁ anatthakārakānaṁ dukkhuppādakapuggalānaṁ hatthatthaṁ hatthapathaṁ gato ayaṁ kāko viya so puggalo mahantaṁ byasanaṁ patvā anusocamāno setīti.

Bodhisatto imaṁ gāthaṁ vatvā: “Idāni mayā ca imasmiṁ ṭhāne na sakkā vasitun”-ti aññattha gato. Kāko pi tattheva jīvitakkhayaṁ patto. Atha naṁ bhattakārako saddhiṁ pacchiyā gahetvā saṅkāraṭṭhāne chaḍḍesi.

Satthāpi: “Na tvaṁ bhikkhu idāneva lolo, pubbe pi lolo yeva, tañca pana te lolyaṁ nissāya paṇḍitā pi sakāvāsā parihīnā” ti imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsesi, saccapariyosāne so bhikkhu anāgāmiphalaṁ patto. Satthā anusandhiṁ ghaṭetvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā kāko lolabhikkhu ahosi, pārāvato pana aham-eva ahosin”-ti.

Kapotajātakavaṇṇanā dutiyā