Ja 43: Veḷukajātakavaṇṇanā

Yo atthakāmassā ti idaṁ satthā jetavane viharanto aññataraṁ dubbacabhikkhuṁ ārabbha kathesi. Tañhi bhagavā: “Saccaṁ kira tvaṁ bhikkhu dubbacosī” ti pucchitvā: “Saccaṁ, bhante” ti vutte: “Na tvaṁ bhikkhu idāneva dubbaco, pubbe pi dubbaco yeva, dubbacattā yeva {1.245} ca paṇḍitānaṁ vacanaṁ akatvā sappamukhe jīvitakkhayaṁ patto” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto kāsiraṭṭhe mahābhogakule nibbatto viññutaṁ patvā kāmesu ādīnavaṁ nekkhamme cānisaṁsaṁ disvā kāme pahāya himavantaṁ pavisitvā isipabbajjaṁ pabbajitvā kasiṇaparikammaṁ katvā pañcābhiññā aṭṭha samāpattiyo ca uppādetvā jhānasukhena vītināmento aparabhāge mahāparivāro pañcahi tāpasasatehi parivuto gaṇassa satthā hutvā vihāsi. Atheko āsivisapotako attano dhammatāya caranto aññatarassa tāpasassa assamapadaṁ patto. Tāpaso tasmiṁ puttasinehaṁ uppādetvā taṁ ekasmiṁ veḷupabbe sayāpetvā paṭijaggati. Tassa veḷupabbe sayanato: “Veḷuko” tveva nāmaṁ akaṁsu. Taṁ puttasinehena paṭijagganato tāpasassa: “Veḷukapitā” tveva nāmaṁ akaṁsu.

Tadā bodhisatto: “Eko kira tāpaso āsivisaṁ paṭijaggatī” ti sutvā taṁ pakkosāpetvā: “Saccaṁ kira tvaṁ āsivisaṁ paṭijaggasī” ti pucchitvā: “Saccan”-ti vutte: “Āsivisena saddhiṁ vissāso nāma natthi, mā evaṁ jaggāhī” ti āha. “So me ācariya putto, nāhaṁ tena vinā vattituṁ sakkhissāmī” ti. “Tena hi etasseva santikā jīvitakkhayaṁ pāpuṇissasī” ti. Tāpaso bodhisattassa vacanaṁ na gaṇhi, āsivisam-pi jahituṁ nāsakkhi. Tato katipāhaccayeneva sabbe tāpasā phalāphalatthāya gantvā gataṭṭhāne phalāphalassa sulabhabhāvaṁ disvā dve tayo divase tattheva vasiṁsu, veḷukapitā pi tehi saddhiṁ gacchanto āsivisaṁ veḷupabbe yeva sayāpetvā pidahitvā gato. So puna tāpasehi saddhiṁ dvīhatīhaccayena āgantvā: “Veḷukassa gocaraṁ dassāmī” ti veḷupabbaṁ ugghāṭetvā: “Ehi, puttaka, chātakosī” ti hatthaṁ pasāresi. Āsiviso dvīhatīhaṁ nirāhāratāya kujjhitvā pasāritahatthaṁ ḍaṁsitvā tāpasaṁ tattheva jīvitakkhayaṁ pāpetvā araññaṁ pāvisi. Tāpasā taṁ disvā bodhisattassa ārocesuṁ. Bodhisatto {1.246} tassa sarīrakiccaṁ kāretvā isigaṇassa majjhe nisīditvā isīnaṁ ovādavasena imaṁ gāthamāha.

1. Yo atthakāmassa hitānukampino, ovajjamāno na karoti sāsanaṁ,
Evaṁ so nihato seti, veḷukassa yathā pitā ti.

Tattha evaṁ so nihato setī ti yo hi isīnaṁ ovādaṁ na gaṇhāti, so yathā esa tāpaso āsivisamukhe pūtibhāvaṁ patvā nihato seti, evaṁ mahāvināsaṁ patvā nihato setī ti attho. Evaṁ bodhisatto isigaṇaṁ ovaditvā cattāro brahmavihāre bhāvetvā āyupariyosāne brahmaloke uppajji.

Satthā: “Na tvaṁ bhikkhu idāneva dubbaco, pubbe pi dubbaco yeva, dubbacabhāveneva ca āsivisamukhe pūtibhāvaṁ patto” ti imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā anusandhiṁ ghaṭetvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā veḷukapitā dubbacabhikkhu ahosi, sesaparisā buddhaparisā, gaṇasatthā pana aham-eva ahosin”-ti.

Veḷukajātakavaṇṇanā tatiyā