Ja 44: Makasajātakavaṇṇanā

Seyyo amitto ti idaṁ satthā magadhesu cārikaṁ caramāno aññatarasmiṁ gāmake bālagāmikamanusse ārabbha kathesi. Tathāgato kira ekasmiṁ samaye sāvatthito magadharaṭṭhaṁ gantvā tattha cārikaṁ caramāno aññataraṁ gāmakaṁ sampāpuṇi. So ca gāmako yebhuyyena andhabālamanussehi yeva ussanno. Tatthekadivasaṁ te andhabālamanussā sannipatitvā: “Bho, amhe araññaṁ pavisitvā kammaṁ karonte makasā khādanti, tappaccayā amhākaṁ kammacchedo hoti, sabbeva dhanūni ceva āvudhāni ca ādāya gantvā makasehi saddhiṁ yujjhitvā sabbamakase vijjhitvā chinditvā ca māressāmā” ti mantayitvā araññaṁ gantvā: “Makase vijjhissāmā” ti aññamaññaṁ vijjhitvā ca paharitvā ca dukkhappattā āgantvā antogāme ca gāmamajjhe ca gāmadvāre ca nipajjiṁsu.

Satthā bhikkhusaṅghaparivuto taṁ gāmaṁ piṇḍāya pāvisi. Avasesā paṇḍitamanussā bhagavantaṁ disvā gāmadvāre maṇḍapaṁ kāretvā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa {1.247} mahādānaṁ datvā satthāraṁ vanditvā nisīdiṁsu. Satthā tasmiṁ tasmiṁ ṭhāne patitamanusse disvā te upāsake pucchi: “Bahū ime gilānā manussā, kiṁ etehi katan”-ti? “Bhante, ete manussā ‘makasayuddhaṁ karissāmā’ ti gantvā aññamaññaṁ vijjhitvā sayaṁ gilānā jātā” ti. Satthā: “Na idāneva andhabālamanussā ‘makase paharissāmā’ ti attānaṁ paharanti, pubbe pi ‘makasaṁ paharissāmā’ ti paraṁ paharaṇakamanussā ahesuṁyevā” ti vatvā tehi manussehi yācito atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto vaṇijjāya jīvikaṁ kappeti. Tadā kāsiraṭṭhe ekasmiṁ paccantagāme bahū vaḍḍhakī vasanti. Tattheko khalitavaḍḍhakī rukkhaṁ tacchati, athassa eko makaso tambalohathālakapiṭṭhisadise sīse nisīditvā sattiyā paharanto viya sīsaṁ mukhatuṇḍakena vijjhi. So attano santike nisinnaṁ puttaṁ āha: “tāta, mayhaṁ sīsaṁ makaso sattiyā paharanto viya vijjhati, vārehi nan”-ti. “Tāta, adhivāsehi, ekappahāreneva taṁ māressāmī” ti. Tasmiṁ samaye bodhisatto pi attano bhaṇḍaṁ pariyesamāno taṁ gāmaṁ patvā tassā vaḍḍhakisālāya nisinno hoti. Atha so vaḍḍhakī puttaṁ āha: “tāta, imaṁ makasaṁ vārehī” ti. So: “Vāressāmi, tātā” ti tikhiṇaṁ mahāpharasuṁ ukkhipitvā pitu piṭṭhipasse ṭhatvā: “Makasaṁ paharissāmī” ti pitu matthakaṁ dvidhā bhindi, vaḍḍhakī tattheva jīvitakkhayaṁ patto.

Bodhisatto tassa taṁ kammaṁ disvā: “Paccāmitto pi paṇḍito va seyyo. So hi daṇḍabhayena pi manusse na māressatī” ti cintetvā imaṁ gāthamāha.

1. Seyyo amitto matiyā upeto, na tveva mitto mativippahīno,
Makasaṁ vadhissan’-ti hi eḷamūgo, putto pitu abbhidā uttamaṅgan-ti.

Tattha {1.248} seyyo ti pavaro uttamo. Matiyā upeto ti paññāya samannāgato. Eḷamūgo ti lālāmukho bālo. Putto pitu abbhidā uttamaṅgan-ti attano bālatāya putto pi hutvā pitu uttamaṅgaṁ matthakaṁ: “Makasaṁ paharissāmī” ti dvidhā bhindi. Tasmā bālamittato paṇḍitaamitto va seyyoti imaṁ gāthaṁ vatvā bodhisatto uṭṭhāya yathākammaṁ gato. Vaḍḍhakissa pi ñātakā sarīrakiccaṁ akaṁsu.

Satthā: “Evaṁ upāsakā pubbe pi ‘makasaṁ paharissāmā’ ti paraṁ paharaṇakamanussā ahesuṁyevā” ti imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā anusandhiṁ ghaṭetvā jātakaṁ samodhānesi: “Tadā gāthaṁ vatvā pakkanto paṇḍitavāṇijo pana aham-eva ahosin”-ti.

Makasajātakavaṇṇanā catutthā