Ja 45: Rohiṇijātakavaṇṇanā

Seyyo amitto tiidaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ anāthapiṇḍikaseṭṭhino dāsiṁ ārabbha kathesi. Anāthapiṇḍikassa kira ekā rohiṇī nāma dāsī ahosi. Tassā vīhipaharaṇaṭṭhāne āgantvā mahallikā mātā nipajji, taṁ makkhikā parivāretvā sūciyāvijjhamānā viya khādanti. Sā dhītaraṁ āha: “amma, makkhikā maṁ khādanti, etā vārehī” ti. Sā: “Vāressāmi, ammā” ti musalaṁ ukkhipitvā: “Mātu sarīre makkhikā māretvā vināsaṁ pāpessāmī” ti mātaraṁ musalena paharitvā jīvitakkhayaṁ pāpesi. Taṁ disvā: “Mātā me matā” ti rodituṁ ārabhi. Taṁ pavattiṁ seṭṭhissa ārocesuṁ. Seṭṭhi tassā sarīrakiccaṁ kāretvā vihāraṁ gantvā sabbaṁ taṁ pavattiṁ satthu ārocesi. Satthā: “Na kho, gahapati, esā ‘mātu sarīre makkhikā māressāmī’ ti idāneva musalena paharitvā mātaraṁ māresi, pubbe pi māresiyevā” ti vatvā tena yācito atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto seṭṭhikule nibbattitvā pituaccayena seṭṭhiṭṭhānaṁ pāpuṇi. Tassā pi rohiṇī yeva nāma dāsī ahosi. Sā pi attano vīhipaharaṇaṭṭhānaṁ āgantvā nipannaṁ mātaraṁ: “Makkhikā me, amma, vārehī” ti vuttā evam-eva musalena paharitvā mātaraṁ jīvitakkhayaṁ pāpetvā rodituṁ ārabhi. Bodhisatto taṁ pavattiṁ {1.249} sutvā: “Amitto pi hi imasmiṁ loke paṇḍito va seyyo” ti cintetvā imaṁ gāthamāha.

1. Seyyo amitto medhāvī, yañce bālānukampako,
Passa rohiṇikaṁ jammiṁ, mātaraṁ hantvāna socatī ti.

Tattha medhāvī ti paṇḍito ñāṇī vibhāvī. Yañce bālānukampako ti ettha yan-ti liṅgavipallāso kato, ce ti nāmatthe nipāto. Yo nāma bālo anukampako, tato sataguṇena sahassaguṇena paṇḍito amitto honto pi seyyoyevā ti attho. Atha vā yan-ti paṭisedhanatthe nipāto, no ce bālānukampakoti attho. Jammin-ti lāmikaṁ dandhaṁ. Mātaraṁ hantvāna socatīti: “Makkhikā māressāmī” ti mātaraṁ hantvā idāni ayaṁ bālā sayam-eva rodati paridevati. Iminā kāraṇena imasmiṁ loke amitto pi paṇḍito seyyoti bodhisatto paṇḍitaṁ pasaṁsanto imāya gāthāya dhammaṁ desesi.

Satthā: “Na kho, gahapati, esā idāneva ‘makkhikā māressāmī’ ti mātaraṁ ghātesi, pubbe pi ghātesiyevā” ti imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā anusandhiṁ ghaṭetvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā mātā yeva mātā ahosi, dhītā yeva dhītā, mahāseṭṭhi pana aham-eva ahosin”-ti.

Rohiṇijātakavaṇṇanā pañcamā