Ja 48: Vedabbajātakavaṇṇanā

Anupāyena yo atthan-ti idaṁ satthā jetavane viharanto dubbacabhikkhuṁ ārabbha kathesi. Tañhi bhikkhuṁ satthā: “Na tvaṁ bhikkhu idāneva dubbaco, pubbe pi dubbaco yeva, teneva {1.253} ca kāraṇena paṇḍitānaṁ vacanaṁ akatvā tiṇhena asinā dvidhā katvā chinno hutvā magge nipatittha, tañca ekakaṁ nissāya purisasahassaṁ jīvitakkhayaṁ pattan”-ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente ekasmiṁ gāmake aññataro brāhmaṇo vedabbaṁ nāma mantaṁ jānāti. So kira manto anaggho mahāraho, nakkhattayoge laddhe taṁ mantaṁ parivattetvā ākāse ullokite ākāsato sattaratanavassaṁ vassati. Tadā bodhisatto tassa brāhmaṇassa santike sippaṁ uggaṇhāti. Athekadivasaṁ brāhmaṇo bodhisattaṁ ādāya kenacideva karaṇīyena attano gāmā nikkhamitvā cetaraṭṭhaṁ agamāsi, antarāmagge ca ekasmiṁ araññaṭṭhāne pañcasatā pesanakacorā nāma panthaghātaṁ karonti. Te bodhisattañca vedabbabrāhmaṇañca gaṇhiṁsu. Kasmā panete: “Pesanakacorā” ti vuccanti? Te kira dve jane gahetvā ekaṁ dhanāharaṇatthāya pesenti, tasmā: “Pesanakacorā” tveva vuccanti. Te pi ca pitāputte gahetvā pitaraṁ: “Tvaṁ amhākaṁ dhanaṁ āharitvā puttaṁ gahetvā yāhī” ti vadanti. Etenupāyena mātudhītaro gahetvā mātaraṁ vissajjenti, jeṭṭhakaniṭṭhe gahetvā jeṭṭhabhātikaṁ vissajjenti, ācariyantevāsike gahetvā antevāsikaṁ vissajjenti. Te tasmiṁ kāle vedabbabrāhmaṇaṁ gahetvā bodhisattaṁ vissajjesuṁ.

Bodhisatto ācariyaṁ vanditvā: “Ahaṁ ekāhadvīhaccayena āgamissāmi, tumhe mā bhāyittha, apica kho pana mama vacanaṁ karotha, ajja dhanavassāpanakanakkhattayogo bhavissati, mā kho tumhe dukkhaṁ asahantā mantaṁ parivattetvā dhanaṁ vassāpayittha. Sace vassāpessatha, tumhe ca vināsaṁ pāpuṇissatha, ime ca pañcasatā corā” ti evaṁ ācariyaṁ ovaditvā dhanatthāya agamāsi. Corā pi sūriye atthaṅgate brāhmaṇaṁ bandhitvā nipajjāpesuṁ. Taṅkhaṇaññeva pācīnalokadhātuto paripuṇṇacandamaṇḍalaṁ uṭṭhahi. Brāhmaṇo nakkhattaṁ olokento: “Dhanavassāpanakanakkhattayogo {1.254} laddho, kiṁ me dukkhena anubhūtena, mantaṁ parivattetvā ratanavassaṁ vassāpetvā corānaṁ dhanaṁ datvā yathāsukhaṁ gamissāmī” ti cintetvā core āmantesi: “Bhonto corā, tumhe maṁ kimatthāya gaṇhathā” ti? “Dhanatthāya, ayyā” ti. “Sace vo, dhanena attho, khippaṁ maṁ bandhanā mocetvā sīsaṁ nhāpetvā ahatavatthāni acchādetvā gandhehi vilimpāpetvā pupphāni pilandhāpetvā ṭhapethā” ti. “Corā tassa kathaṁ sutvā tathā akaṁsu”.

Brāhmaṇo nakkhattayogaṁ ñatvā mantaṁ parivattetvā ākāsaṁ ullokesi, tāvadeva ākāsato ratanāni patiṁsu. Corā taṁ dhanaṁ saṅkaḍḍhitvā uttarāsaṅgesu bhaṇḍikaṁ katvā pāyiṁsu. Brāhmaṇo pi tesaṁ pacchato va agamāsi. Atha te core aññe pañcasatā corā gaṇhiṁsu. “Kimatthaṁ amhe gaṇhathā” ti ca vuttā: “Dhanatthāyā” ti āhaṁsu. “Yadi vo dhanena attho, etaṁ brāhmaṇaṁ gaṇhatha, eso ākāsaṁ ulloketvā dhanaṁ vassāpesi, amhākampetaṁ eteneva dinnan”-ti. Corā core vissajjetvā: “Amhākam-pi dhanaṁ dehī” ti brāhmaṇaṁ gaṇhiṁsu. Brāhmaṇo: “Ahaṁ tumhākaṁ dhanaṁ dadeyyaṁ, dhanavassāpanakanakkhattayogo pana ito saṁvaccharamatthake bhavissati. Yadi vo dhanenattho, adhivāsetha, tadā dhanavassaṁ vassāpessāmī” ti āha. Corā kujjhitvā: “Ambho, duṭṭhabrāhmaṇa, aññesaṁ idāneva dhanaṁ vassāpetvā amhe aññaṁ saṁvaccharaṁ adhivāsāpesī” ti tiṇhena asinā brāhmaṇaṁ dvidhā chinditvā magge chaḍḍetvā vegena anubandhitvā tehi corehi saddhiṁ yujjhitvā te sabbe pi māretvā dhanaṁ ādāya puna dve koṭṭhāsā hutvā aññamaññaṁ yujjhitvā aḍḍhateyyāni purisasatāni ghātetvā etena upāyena yāva dve janā avasiṭṭhā ahesuṁ, tāva aññamaññaṁ ghātayiṁsu. Evaṁ taṁ purisasahassaṁ vināsaṁ pattaṁ.

Te pana dve janā upāyena taṁ dhanaṁ āharitvā ekasmiṁ gāmasamīpe gahanaṭṭhāne dhanaṁ paṭicchādetvā eko khaggaṁ gahetvā {1.255} rakkhanto nisīdi, eko taṇḍule gahetvā bhattaṁ pacāpetuṁ gāmaṁ pāvisi. Lobho ca nāmesa vināsamūlamevā ti dhanasantike nisinno cintesi: “Tasmiṁ āgate idaṁ dhanaṁ dve koṭṭhāsā bhavissanti, yaṁnūnāhaṁ taṁ āgatamattam-eva khaggena paharitvā ghāteyyan”-ti. So khaggaṁ sannayhitvā tassa āgamanaṁ olokento nisīdi. Itaro pi cintesi: “Taṁ dhanaṁ dve koṭṭhāsā bhavissanti, yaṁnūnāhaṁ bhatte visaṁ pakkhipitvā taṁ purisaṁ bhojetvā jīvitakkhayaṁ pāpetvā ekako va dhanaṁ gaṇheyyan”-ti. So niṭṭhite bhatte sayaṁ bhuñjitvā sesake visaṁ pakkhipitvā taṁ ādāya tattha agamāsi. Taṁ bhattaṁ otāretvā ṭhitamattam-eva itaro khaggena dvidhā chinditvā taṁ paṭicchannaṭṭhāne chaḍḍetvā tañca bhattaṁ bhuñjitvā sayam-pi tattheva jīvitakkhayaṁ pāpuṇi. Evañca taṁ dhanaṁ nissāya sabbeva vināsaṁ pāpuṇiṁsu.

Bodhisatto pi kho ekāhadvīhaccayena dhanaṁ ādāya āgato tasmiṁ ṭhāne ācariyaṁ adisvā vippakiṇṇaṁ pana dhanaṁ disvā: “Ācariyena mama vacanaṁ akatvā dhanaṁ vassāpitaṁ bhavissati, sabbehi vināsaṁ pattehi bhavitabban”-ti mahāmaggena pāyāsi. Gacchanto ācariyaṁ mahāmagge dvidhā chinnaṁ disvā: “Mama vacanaṁ akatvā mato” ti dārūni uddharitvā citakaṁ katvā ācariyaṁ jhāpetvā vanapupphehi pūjetvā purato gacchanto jīvitakkhayaṁ patte pañcasate, purato aḍḍhateyyasateti anukkamena avasāne dve jane jīvitakkhayaṁ patte disvā cintesi: “Imaṁ dvīhi ūnaṁ purisasahassaṁ vināsaṁ pattaṁ, aññehi dvīhi corehi bhavitabbaṁ, te pi santhambhituṁ na sakkhissanti, kahaṁ nu kho te gatā” ti gacchanto tesaṁ dhanaṁ ādāya gahanaṭṭhānaṁ paviṭṭhamaggaṁ disvā gacchanto bhaṇḍikabaddhassa dhanassa rāsiṁ disvā ekaṁ bhattapātiṁ avattharitvā mataṁ addasa. Tato: “Idaṁ nāma tehi kataṁ bhavissatī” ti sabbaṁ ñatvā: “Kahaṁ nu kho so puriso” ti vicinanto tam-pi paṭicchannaṭṭhāne apaviddhaṁ disvā: “Amhākaṁ {1.256} ācariyo mama vacanaṁ akatvā attano dubbacabhāvena attanā pi vināsaṁ patto, aparam-pi tena purisasahassaṁ vināsitaṁ, anupāyena vata akāraṇena attano vuḍḍhiṁ patthayamānā amhākaṁ ācariyo viya mahāvināsam-eva pāpuṇissantī” ti cintetvā imaṁ gāthamāha.

1. Anupāyena yo atthaṁ, icchati so vihaññati,
Cetā haniṁsu vedabbaṁ, sabbe te byasanamajjhagū ti.

Tattha so vihaññatī ti so anupāyena: “Attano atthaṁ vuḍḍhiṁ sukhaṁ icchāmī” ti akāle vāyāmaṁ karonto puggalo vihaññati kilamati mahāvināsaṁ pāpuṇāti. Cetā ti cetaraṭṭhavāsino corā. Haniṁsu vedabban-ti vedabbamantavasena: “Vedabbo” ti laddhanāmaṁ brāhmaṇaṁ haniṁsu. Sabbe te byasanamajjhagū ti te pi ca anavasesā aññamaññaṁ ghātayamānā byasanaṁ adhigacchiṁsu paṭilabhiṁsūti.

Evaṁ bodhisatto: “Yathā amhākaṁ ācariyo anupāyena aṭṭhāne parakkamaṁ karonto dhanaṁ vassāpetvā attanā pi jīvitakkhayaṁ patto, aññesañca vināsapaccayo jāto, evam-eva yo añño pi anupāyena attano atthaṁ icchanto vāyāmaṁ karissati, sabbo so attanā ca vinassissati, paresañca vināsapaccayo bhavissatī” ti vanaṁ unnādento devatāsu sādhukāraṁ dadamānāsu imāya gāthāya dhammaṁ desetvā taṁ dhanaṁ upāyena attano gehaṁ āharitvā dānādīni puññāni karonto yāvatāyukaṁ ṭhatvā jīvitapariyosāne saggapathaṁ pūrayamāno agamāsi.

Satthāpi: “Na tvaṁ bhikkhu idāneva dubbaco, pubbe pi dubbacova, dubbacattā pana mahāvināsaṁ patto” ti imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā anusandhiṁ ghaṭetvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā vedabbabrāhmaṇo dubbacabhikkhu ahosi, antevāsiko pana aham-eva ahosin”-ti.

Vedabbajātakavaṇṇanā aṭṭhamā