1. Ekakanipāto

6. Āsīsavaggo

Ja 51: Mahāsīlavajātakavaṇṇanā

Āsīsetheva puriso ti idaṁ satthā jetavane viharanto ossaṭṭhavīriyaṁ bhikkhuṁ ārabbha kathesi. Tañhi satthā: “Saccaṁ kira tvaṁ bhikkhu ossaṭṭhavīriyosī” ti pucchi. “Āma, bhante” ti {1.262} ca vutte: “Kasmā tvaṁ bhikkhu evarūpe niyyānikasāsane pabbajitvā vīriyaṁ ossaji, pubbe paṇḍitā rajjā parihāyitvā pi attano vīriye ṭhatvāva naṭṭham-pi yasaṁ puna uppādayiṁsū” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto rañño aggamahesiyā kucchimhi nibbatto. Tassa nāmaggahaṇadivase: “Sīlavakumāro” ti nāmaṁ akaṁsu. So soḷasavassuddesiko va sabbasippesu nipphattiṁ patvā aparabhāge pitu accayena rajje patiṭṭhito mahāsīlavarājā nāma ahosi dhammiko dhammarājā. So nagarassa catūsu dvāresu catasso, majjhe ekaṁ, nivesanadvāre ekanti niccaṁ cha dānasālāyo kārāpetvā kapaṇaddhikānaṁ dānaṁ deti, sīlaṁ rakkhati, uposathakammaṁ karoti, khantimettānuddayasampanno aṅke nisinnaṁ puttaṁ paritosayamāno viya sabbasatte paritosayamāno dhammena rajjaṁ kāreti. Tasseko amacco antepure padubbhitvā aparabhāge pākaṭo jāto. Amaccā rañño ārocesuṁ. Rājā pariggaṇhanto attanā paccakkhato ñatvā taṁ amaccaṁ pakkosāpetvā: “Andhabāla ayuttaṁ te kataṁ, na tvaṁ mama vijite vasituṁ arahasi, attano dhanañca puttadāre ca gahetvā aññattha yāhī” ti raṭṭhā pabbājesi. So nikkhamitvā kāsiraṭṭhaṁ atikkamma kosalajanapadaṁ gantvā kosalarājānaṁ upaṭṭhahanto anukkamena rañño abbhantariko vissāsiko jāto.

So ekadivasaṁ kosalarājānaṁ āha: “deva bārāṇasirajjaṁ nāma nimmakkhikamadhupaṭalasadisaṁ, rājā atimuduko, appeneva balavāhanena sakkā bārāṇasirajjaṁ gaṇhitun”-ti. Rājā tassa vacanaṁ sutvā: “Bārāṇasirajjaṁ nāma mahā, ayañca ‘appeneva balavāhanena sakkā bārāṇasirajjaṁ gaṇhitu’nti āha, kiṁ nu kho pana payuttakacoro siyā” ti cintetvā: “Payuttakosi maññe” ti āha. “Nāhaṁ, deva, payuttako, saccam-eva vadāmi. Sace me na saddahatha, manusse pesetvā paccantagāmaṁ hanāpetha, te manusse gahetvā attano santikaṁ nīte dhanaṁ datvā vissajjessatī” ti. Rājā: “Ayaṁ ativiya sūro hutvā vadati, vīmaṁsissāmi tāvā” ti {1.263} attano purise pesetvā paccantagāmaṁ hanāpesi. Manussā te core gahetvā bārāṇasirañño dassesuṁ. Rājā te disvā: “Tātā, kasmā gāmaṁ hanathā” ti pucchi. “Jīvituṁ asakkontā, devā” ti vutte rājā: “Atha kasmā mama santikaṁ nāgamittha, itodāni paṭṭhāya evarūpaṁ kammaṁ mā karitthā” ti tesaṁ dhanaṁ datvā vissajjesi. Te gantvā kosalarañño taṁ pavattiṁ ārocesuṁ. So ettakenā pi gantuṁ avisahanto puna majjhejanapadaṁ hanāpesi. Te pi core rājā tatheva dhanaṁ datvā vissajjesi. So ettakenā pi agantvā puna pesetvā antaravīthiyaṁ vilumpāpesi, rājā tesam-pi corānaṁ dhanaṁ datvā vissajjesi yeva. Tadā kosalarājā: “Ativiya dhammiko rājā” ti ñatvā: “Bārāṇasirajjaṁ gahessāmī” ti balavāhanaṁ ādāya niyyāsi.

Tadā pana bārāṇasirañño mattavāraṇe pi abhimukhaṁ āgacchante anivattanadhammā asaniyā pi sīse patantiyā asantasanasabhāvā sīlavamahārājassa ruciyā sati sakalajambudīpe rajjaṁ gahetuṁ samatthā sahassamattā abhejjavarasūrā mahāyodhā honti. Te: “Kosalarājā āgacchatī” ti sutvā rājānaṁ upasaṅkamitvā: “Deva, kosalarājā kira ‘bārāṇasirajjaṁ gaṇhissāmī’ ti āgacchati, gacchāma, naṁ amhākaṁ rajjasīmaṁ anokkantam-eva pothetvā gaṇhāmā” ti vadiṁsu. Rājā: “Tātā, maṁ nissāya aññesaṁ kilamanakiccaṁ natthi, rajjatthiko rajjaṁ gaṇhātu, māgamitthā” ti nivāresi. Kosalarājā rajjasīmaṁ atikkamitvā janapadamajjhaṁ pāvisi. Amaccā puna pi rājānaṁ upasaṅkamitvā tatheva vadiṁsu, rājā purimanayeneva nivāresi. Kosalarājā bahinagare ṭhatvā: “Rajjaṁ vā detu yuddhaṁ vā” ti sīlavamahārājassa sāsanaṁ pesesi. Rājā taṁ sutvā: “Natthi mayā saddhiṁ yuddhaṁ, rajjaṁ gaṇhātū” ti paṭisāsanaṁ pesesi. Puna pi amaccā rājānaṁ upasaṅkamitvā: “Deva, na mayaṁ kosalarañño nagaraṁ pavisituṁ dema, bahinagare yeva naṁ pothetvā gaṇhāmā” ti āhaṁsu, rājā purimanayeneva nivāretvā nagaradvārāni vivarāpetvā saddhiṁ {1.264} amaccasahassena mahātale pallaṅkamajjhe nisīdi.

Kosalarājā mahantena balavāhanena bārāṇasiṁ pāvisi. So ekam-pi paṭisattuṁ apassanto rañño nivesanadvāraṁ gantvā amaccagaṇaparivuto apārutadvāre nivesane alaṅkatapaṭiyattaṁ mahātalaṁ āruyha nisinnaṁ nirāparādhaṁ sīlavamahārājānaṁ saddhiṁ amaccasahassena gaṇhāpetvā: “Gacchatha, imaṁ rājānaṁ saddhiṁ amaccehi pacchābāhaṁ gāḷhabandhanaṁ bandhitvā āmakasusānaṁ netvā galappamāṇe āvāṭe khanitvā yathā eko pi hatthaṁ ukkhipituṁ na sakkoti, evaṁ paṁsuṁ pakkhipitvā nikhanatha, rattiṁ siṅgālā āgantvā etesaṁ kātabbayuttakaṁ karissantī” ti āha. Manussā corarañño āṇaṁ sutvā rājānaṁ saddhiṁ amaccehi pacchābāhaṁ gāḷhabandhanaṁ bandhitvā nikkhamiṁsu. Tasmim-pi kāle sīlavamahārājā corarañño āghātamattam-pi nākāsi. Tesu pi amaccesu evaṁ bandhitvā nīyamānesu eko pi rañño vacanaṁ bhindituṁ samattho nāma nāhosi. Evaṁ suvinītā kirassa parisā. Atha te rājapurisā sāmaccaṁ sīlavamahārājānaṁ āmakasusānaṁ netvā galappamāṇe āvāṭe khanitvā sīlavamahārājānaṁ majjhe, ubhosu passesu sesaamacceti evaṁ sabbe pi āvāṭesu otāretvā paṁsuṁ ākiritvā ghanaṁ ākoṭetvā agamaṁsu. Tadā sīlavamahārājā amacce āmantetvā: “Corarañño upari kopaṁ akatvā mettaṁ eva bhāvetha, tātā” ti ovadi.

Atha aḍḍharattasamaye: “Manussamaṁsaṁ khādissāmā” ti siṅgālā āgamiṁsu. Te disvā rājā ca amaccā ca ekappahāreneva saddamakaṁsu, siṅgālā bhītā palāyiṁsu. Te nivattitvā olokentā pacchato kassaci anāgamanabhāvaṁ ñatvā puna paccāgamiṁsu. Itare pi tatheva saddamakaṁsu. Evaṁ yāvatatiyaṁ palāyitvā puna olokentā tesu ekassa pi anāgamanabhāvaṁ ñatvā: “Vajjhappattā ete bhavissantī” ti sūrā hutvā nivattitvā puna tesu saddaṁ karontesu pi na palāyiṁsu. Jeṭṭhakasiṅgālo rājānaṁ upagañchi, sesā siṅgālā sesānaṁ amaccānaṁ santikaṁ agamaṁsu. Upāyakusalo {1.265} rājā tassa attano santikaṁ āgatabhāvaṁ ñatvā ḍaṁsituṁ okāsaṁ dento viya gīvaṁ ukkhipitvā taṁ gīvāya ḍaṁsamānaṁ hanukaṭṭhikena ākaḍḍhitvā yante pakkhipitvā viya gāḷhaṁ gaṇhi, nāgabalena raññā hanukaṭṭhikena ākaḍḍhitvā gīvāya gāḷhaṁ gahitasiṅgālo attānaṁ mocetuṁ asakkonto maraṇabhayatajjito mahāviravaṁ viravi. Avasesā siṅgālā tassa taṁ aṭṭassaraṁ sutvā: “Ekena purisena suggahito bhavissatī” ti amacce upasaṅkamituṁ asakkontā maraṇabhayatajjitā sabbe palāyiṁsu. Rañño hanukaṭṭhikena daḷhaṁ katvā gahitasiṅgāle aparāparaṁ sañcarante paṁsu sithilā ahosi. So pi siṅgālo maraṇabhayabhīto catūhi pādehi rañño uparibhāge paṁsuṁ apabyūhi, rājā paṁsuno sithilabhāvaṁ ñatvā siṅgālaṁ vissajjetvā nāgabalo thāmasampanno aparāparaṁ sañcaranto ubho hatthe ukkhipitvā āvāṭamukhavaṭṭiyaṁ olubbha vātacchinnavalāhako viya nikkhamitvā ṭhito amacce assāsetvā paṁsuṁ viyūhitvā sabbe uddharitvā amaccaparivuto āmakasusāne aṭṭhāsi.

Tasmiṁ samaye manussā ekaṁ matamanussaṁ āmakasusāne chaḍḍentā dvinnaṁ yakkhānaṁ sīmantarikāya chaḍḍesuṁ. Te yakkhā taṁ matamanussaṁ bhājetuṁ asakkontā: “Na mayaṁ imaṁ bhājetuṁ sakkoma, ayaṁ sīlavarājā dhammiko, esa no bhājetvā dassati, etassa santikaṁ gacchāmā” ti taṁ matamanussaṁ pāde gahetvā ākaḍḍhantā rañño santikaṁ gantvā: “Deva, amhākaṁ imaṁ matakaṁ bhājetvā dehī” ti āhaṁsu. “Bho yakkhā, ahaṁ imaṁ tumhākaṁ bhājetvā dadeyyaṁ, aparisuddho panamhi, nhāyissāmi tāvā” ti. Yakkhā corarañño ṭhapitaṁ vāsitaudakaṁ attano ānubhāvena āharitvā rañño nhānatthāya adaṁsu. Nhatvā ṭhitassa saṁharitvā ṭhapite corarañño sāṭake āharitvā adaṁsu, te nivāsetvā ṭhitassa catujjātiyagandhasamuggaṁ āharitvā adaṁsu, gandhe vilimpitvā ṭhitassa suvaṇṇasamugge maṇitālavaṇṭesu ṭhapitāni nānāpupphāni āharitvā adaṁsu. Pupphāni piḷandhitvā ṭhitakāle: “Aññaṁ kiṁ karomā” ti pucchiṁsu. Rājā attano chātakākāraṁ {1.266} dassesi, te gantvā corarañño sampāditaṁ nānaggarasabhojanaṁ āharitvā adaṁsu, rājā nhātānulitto sumaṇḍitappasādhito nānaggarasabhojanaṁ bhuñji. Yakkhā corarañño ṭhapitaṁ vāsitapānīyaṁ suvaṇṇabhiṅkāreneva suvaṇṇasarakena pi saddhiṁ āhariṁsu. Athassa pānīyaṁ pivitvā mukhaṁ vikkhāletvā hatthe dhovitvā ṭhitakāle corarañño sampāditaṁ pañcasugandhikasuparibhāvitaṁ tambūlaṁ āharitvā adaṁsu. Taṁ khāditvā ṭhitakāle: “Aññaṁ kiṁ karomā” ti pucchiṁsu. Gantvā corarañño ussīsake nikkhittaṁ maṅgalakhaggaṁ āharathāti. Tam-pi gantvā āhariṁsu. Rājā taṁ khaggaṁ gahetvā taṁ matamanussaṁ ujukaṁ ṭhapāpetvā matthakamajjhe asinā paharitvā dve koṭṭhāse katvā dvinnaṁ yakkhānaṁ samavibhattam-eva vibhajitvā adāsi, datvā ca pana khaggaṁ dhovitvā sannayhitvā aṭṭhāsi. Atha te yakkhā manussamaṁsaṁ khāditvā suhitā hutvā tuṭṭhacittā: “Aññaṁ te, mahārāja, kiṁ karomā” ti pucchiṁsu. Tena hi tumhe attano ānubhāvena maṁ corarañño sirigabbhe otāretha, ime ca amacce attano attano gehesu patiṭṭhāpethāti. Te: “Sādhu devā” ti sampaṭicchitvā tathā akaṁsu.

Tasmiṁ samaye corarājā alaṅkatasirigabbhe sirisayanapiṭṭhe nipanno niddāyati. Rājā tassa pamattassa niddāyantassa khaggatalena udaraṁ pahari. So bhīto pabujjhitvā dīpālokena sīlavamahārājānaṁ sañjānitvā sayanā uṭṭhāya satiṁ upaṭṭhapetvā ṭhito rājānaṁ āha: “Mahārāja, evarūpāya rattiyā gahitārakkhe pihitadvāre bhavane ārakkhamanussehi nirokāse ṭhāne khaggaṁ sannayhitvā alaṅkatapaṭiyatto kathaṁ nāma tvaṁ imaṁ sayanapiṭṭhaṁ āgatosī” ti. Rājā attano āgamanākāraṁ sabbaṁ vitthārato kathesi. Taṁ sutvā corarājā saṁviggamānaso: “Mahārāja, ahaṁ manussabhūto pi samāno tumhākaṁ guṇe na jānāmi, paresaṁ lohitamaṁsakhādakehi pana kakkhaḷehi pharusehi yakkhehi tava guṇā ñātā, na dānāhaṁ, narinda {1.267}, evarūpe sīlasampanne tayi dubbhissāmī” ti khaggaṁ ādāya sapathaṁ katvā rājānaṁ khamāpetvā mahāsayane nipajjāpetvā attanā khuddakamañcake nipajjitvā pabhātāya rattiyā uṭṭhite sūriye bheriṁ carāpetvā sabbaseniyo ca amaccabrāhmaṇagahapatike ca sannipātāpetvā tesaṁ purato ākāse puṇṇacandaṁ ukkhipanto viya sīlavarañño guṇe kathetvā parisamajjhe yeva puna rājānaṁ khamāpetvā rajjaṁ paṭicchāpetvā: “Mahārāja, ito paṭṭhāya tumhākaṁ uppanno corūpaddavo mayhaṁ bhāro, mayā gahitārakkhā tumhe rajjaṁ karothā” ti vatvā pesuññakārakassa āṇaṁ kāretvā attano balavāhanaṁ ādāya sakaraṭṭham-eva gato.

Sīlavarājā pi kho alaṅkatapaṭiyatto setacchattassa heṭṭhā sarabhapādake kañcanapallaṅke nisinno attano sampattiṁ oloketvā: “Ayañca evarūpā sampatti amaccasahassassa ca jīvitapaṭilābho mayi vīriyaṁ akaronte na kiñci abhavissa, vīriyabalena panāhaṁ naṭṭhañca imaṁ yasaṁ paṭilabhiṁ, amaccasahassassa ca jīvitadānaṁ adāsiṁ, āsacchedaṁ vata akatvā vīriyam-eva kattabbaṁ. Katavīriyassa hi phalaṁ nāma evaṁ samijjhatī” ti cintetvā udānavasena imaṁ gāthamāha.

1. Āsīsetheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito,
Passāmi vohaṁ attānaṁ, yathā icchiṁ tathā ahū ti.

Tattha āsīsethevā ti: “Evāhaṁ vīriyaṁ ārabhanto imamhā dukkhā muccissāmī” ti attano vīriyabalena āsaṁ karotheva. Na nibbindeyya paṇḍito ti paṇḍito upāyakusalo yuttaṭṭhāne vīriyaṁ karonto: “Ahaṁ imassa vīriyassa phalaṁ na labhissāmī” ti na ukkaṇṭheyya, āsacchedaṁ kareyyā ti attho. Passāmi vohaṁ attānan-ti ettha vo ti nipātamattaṁ, ahaṁ ajja attānaṁ passāmi. Yathā icchiṁ tathā ahū ti ahañhi āvāṭe nikhāto tamhā dukkhā muccitvā puna attano rajjasampattiṁ icchiṁ, so ahaṁ imaṁ sampattiṁ pattaṁ attānaṁ passāmi. Yathevāhaṁ pubbe icchiṁ, tatheva me attā jātoti.

Evaṁ bodhisatto: “Aho vata bho sīlasampannānaṁ vīriyaphalaṁ nāma samijjhatī” ti imāya gāthāya udānaṁ udānetvā yāvajīvaṁ puññāni katvā yathākammaṁ gato.

Satthā pi {1.268} imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsesi, saccapariyosāne ossaṭṭhavīriyo bhikkhu arahatte patiṭṭhāsi. Satthā anusandhiṁ ghaṭetvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā paduṭṭhāmacco devadatto ahosi, amaccasahassaṁ buddhaparisā, sīlavamahārājā pana aham-eva ahosin”-ti.