Ja 55: Pañcāvudhajātakavaṇṇanā

Yo alīnena cittenā ti idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ ossaṭṭhavīriyaṁ bhikkhuṁ ārabbha kathesi. Tañhi bhikkhuṁ satthā āmantetvā: “Saccaṁ kira tvaṁ bhikkhu ossaṭṭhavīriyosī” ti pucchitvā: “Saccaṁ, bhagavā” ti vutte: “Bhikkhu pubbe paṇḍitā vīriyaṁ kātuṁ yuttaṭṭhāne vīriyaṁ katvā rajjasampattiṁ pāpuṇiṁsū” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto tassa rañño aggamahesiyā kucchismiṁ nibbatti. Tassa nāmaggahaṇadivase aṭṭhasate brāhmaṇe sabbakāmehi santappetvā lakkhaṇāni pucchiṁsu. Lakkhaṇakusalā brāhmaṇā lakkhaṇasampattiṁ disvā: “Puññasampanno, mahārāja, kumāro tumhākaṁ accayena rajjaṁ pāpuṇissati, pañcāvudhakamme paññāto pākaṭo jambudīpe aggapuriso bhavissatī” ti byākariṁsu. Rājā brāhmaṇānaṁ {1.273} vacanaṁ sutvā kumārassa nāmaṁ gaṇhanto: “Pañcāvudhakumāro” ti nāmaṁ akāsi. Atha naṁ viññutaṁ patvā soḷasavassuddese ṭhitaṁ rājā āmantetvā: “Tāta, sippaṁ uggaṇhāhī” ti āha. “Kassa santike uggaṇhāmi, devā” ti? “Gaccha, tāta, gandhāraraṭṭhe takkasilanagare disāpāmokkhassa ācariyassa santike uggaṇha, idañcassa ācariyabhāgaṁ dajjeyyāsī” ti sahassaṁ datvā uyyojesi. So tattha gantvā sippaṁ sikkhitvā ācariyena dinnaṁ pañcāvudhaṁ gahetvā ācariyaṁ vanditvā takkasilanagarato nikkhamitvā sannaddhapañcāvudho bārāṇasimaggaṁ paṭipajji.

So antarāmagge silesalomayakkhena nāma adhiṭṭhitaṁ ekaṁ aṭaviṁ pāpuṇi. Atha naṁ aṭavimukhe manussā disvā: “Bho māṇava, mā imaṁ aṭaviṁ pavisa, silesalomayakkho nāmettha atthi, so diṭṭhadiṭṭhe manusse jīvitakkhayaṁ pāpetī” ti vārayiṁsu. Bodhisatto attānaṁ takkento asambhītakesarasīho viya aṭaviṁ pāvisi yeva. Tasmiṁ aṭavimajjhaṁ sampatte so yakkho tālamatto hutvā kūṭāgāramattaṁ sīsaṁ pattappamāṇāni akkhīni, dakalimakuḷamattā dve dāṭhā ca māpetvā setamukho kabarakucchi nīlahatthapādo hutvā bodhisattassa attānaṁ dassetvā: “Kahaṁ yāsi, tiṭṭha bhakkhosi me” ti āha. Atha naṁ bodhisatto: “Yakkha, ahaṁ attānaṁ takketvā idha paviṭṭho, tvaṁ appamatto hutvā maṁ upagaccheyyāsi. Visapītena hi sarena taṁ vijjhitvā ettheva pātessāmī” ti santajjetvā halāhalavisapītaṁ saraṁ sannayhitvā muñci, so yakkhassa lomesu yeva allīyi. Tato aññaṁ, tato aññanti evaṁ paññāsa sare muñci, sabbe tassa lomesu yeva allīyiṁsu. Yakkho sabbe pi te sare phoṭetvā attano pādamūle yeva pātetvā bodhisattaṁ upasaṅkami.

Bodhisatto puna pi taṁ tajjetvā khaggaṁ kaḍḍhitvā pahari, tettiṁsaṅgulāyato khaggo lomesu yeva allīyi. Atha naṁ kaṇayena pahari, so pi lomesu yeva allīyi. Tassa allīnabhāvaṁ ñatvā muggarena pahari, so pi lomesu yeva allīyi. Tassa allīnabhāvaṁ ñatvā kuntena pahari, so pi lomesu yeva allīyi. Tassa allīnabhāvaṁ ñatvā: “Bho yakkhana, te ahaṁ ‘pañcāvudhakumāro {1.274} nāmā’ ti sutapubbo, ahaṁ tayā adhiṭṭhitaṁ aṭaviṁ pavisanto na dhanuādīni takketvā paviṭṭho, attānaṁ yeva pana takketvā paviṭṭho, ajja taṁ pothetvā cuṇṇavicuṇṇaṁ karissāmī” ti unnādento attānaṁ takketvā dakkhiṇahatthena yakkhaṁ pahari, hattho lomesu yeva allīyi. Vāmahatthena pahari, so pi allīyi. Dakkhiṇapādena pahari, so pi allīyi. Vāmapādena pahari, so pi allīyi. “Sīsena taṁ pothetvā cuṇṇavicuṇṇaṁ karissāmī” ti sīsena pahari, tam-pi lomesu yeva allīyi. So pañcoḍḍito pañcasu ṭhānesu baddho olambanto pi nibbhayo nissārajjo va ahosi.

Yakkho cintesi: “Ayaṁ eko purisasīho purisājānīyo, na purisamattova, mādisena nāmassa yakkhena gahitassa santāsamattam-pi na bhavissati, mayā imaṁ maggaṁ hanantena eko pi evarūpo puriso na diṭṭhapubbo, kasmā nu kho esa na bhāyatī” ti. So taṁ khādituṁ avisahanto: “Kasmā nu kho, tvaṁ māṇava, maraṇabhayaṁ na bhāyasī” ti pucchi. “Kiṁkāraṇā, yakkha, bhāyissāmi. Ekasmiñhi attabhāve ekaṁ maraṇaṁ niyatam-eva, apica mayhaṁ kucchimhi vajirāvudhaṁ atthi. Sace maṁ khādissasi, taṁ āvudhaṁ jīrāpetuṁ na sakkhissasi, taṁ te antāni khaṇḍākhaṇḍikaṁ chinditvā jīvitakkhayaṁ pāpessati. Iti ubho pi nassissāma, iminā kāraṇenāhaṁ na bhāyāmī” ti. Idaṁ kira bodhisatto attano abbhantare ñāṇāvudhaṁ sandhāya kathesi. Taṁ sutvā yakkho cintesi: “Ayaṁ māṇavo saccam-eva bhaṇati, imassa purisasīhassa sarīrato muggabījamattam-pi maṁsakhaṇḍaṁ mayhaṁ kucchi jīretuṁ na sakkhissati, vissajjessāmi nan”-ti maraṇabhayatajjito bodhisattaṁ vissajjetvā: “Māṇava, purisasīho tvaṁ, na te ahaṁ maṁsaṁ khādissāmi, tvaṁ ajja rāhumukhā muttacando viya mama hatthato muccitvā ñātisuhajjamaṇḍalaṁ tosento yāhī” ti āha.

Atha naṁ bodhisatto āha: “yakkha, ahaṁ tāva gacchissāmi, tvaṁ pana pubbe pi akusalaṁ katvā luddo lohitapāṇi pararuhiramaṁsabhakkho yakkho hutvā nibbatto. Sace idhā pi {1.275} ṭhatvā akusalam-eva karissasi, andhakārā andhakāram-eva gamissasi, maṁ diṭṭhakālato paṭṭhāya pana na sakkā tayā akusalaṁ kātuṁ, pāṇātipātakammaṁ nāma niraye tiracchānayoniyaṁ pettivisaye asurakāye ca nibbatteti, manussesu nibbattanibbattaṭṭhāne appāyukasaṁvattanikaṁ hotī” ti evamādinā nayena pañcannaṁ dussīlyakammānaṁ ādīnavaṁ, pañcannaṁ sīlānaṁ ānisaṁsañca kathetvā nānākāraṇehi yakkhaṁ tajjetvā dhammaṁ desetvā dametvā nibbisevanaṁ katvā pañcasu sīlesu patiṭṭhāpetvā tassā yeva naṁ aṭaviyā balipaṭiggāhakaṁ devataṁ katvā appamādena ovaditvā aṭavito nikkhamitvā aṭavimukhe manussānaṁ ācikkhitvā sannaddhapañcāvudho bārāṇasiṁ gantvā mātāpitaro disvā aparabhāge rajje patiṭṭhāya dhammena rajjaṁ kārento dānādīni puññāni katvā yathākammaṁ gato.

Satthā pi imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā abhisambuddho hutvā imaṁ gāthamāha.

1. Yo alīnena cittena, alīnamanaso naro,
Bhāveti kusalaṁ dhammaṁ, yogakkhemassa pattiyā,
Pāpuṇe anupubbena, sabbasaṁyojanakkhayan-ti.

Tatrāyaṁ piṇḍattho: yo puriso alīnena asaṁkuṭitena cittena pakatiyā pi alīnamano alīnajjhāsayo va hutvā anavajjaṭṭhena kusalaṁ sattatiṁ sabodhipakkhiyabhedaṁ dhammaṁ bhāveti vaḍḍheti, visālena cittena vipassanaṁ anuyuñjati catūhi yogehi khemassa nibbānassa pattiyā, so evaṁ sabbasaṅkhāresu: “Aniccaṁ dukkhaṁ anattā” ti tilakkhaṇaṁ āropetvā taruṇavipassanato paṭṭhāya uppanne bodhipakkhiyadhamme bhāvento anupubbena ekasaṁyojanam-pi anavasesetvā sabbasaṁyojanakkhayakarassa catutthamaggassa pariyosāne uppannattā: “Sabbasaṁyojanakkhayo” ti saṅkhyaṁ gataṁ arahattaṁ pāpuṇeyyāti.

Evaṁ satthā arahattena dhammadesanāya kūṭaṁ gahetvā matthake cattāri saccāni pakāsesi, saccapariyosāne so bhikkhu arahattaṁ pāpuṇi. Satthā anusandhiṁ ghaṭetvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā yakkho aṅgulimālo ahosi, pañcāvudhakumāro pana aham-eva ahosin”-ti.

Pañcāvudhajātakavaṇṇanā pañcamā