Ja 58: Tayodhammajātakavaṇṇanā

Yassa ete tayo dhammā ti idaṁ satthā veḷuvane viharanto devadattassa vadhāya parisakkanamevārabbha kathesi.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente devadatto vānarayoniyaṁ nibbattitvā himavantappadese yūthaṁ pariharanto attānaṁ paṭicca jātānaṁ vānarapotakānaṁ: “Vuḍḍhippattā ime yūthaṁ parihareyyun”-ti bhayena dantehi ḍaṁsitvā tesaṁ {1.281} bījāni uppāṭeti. Tadā bodhisatto pi taññeva paṭicca ekissā vānariyā kucchismiṁ paṭisandhiṁ gaṇhi. Atha sā vānarī gabbhassa patiṭṭhitabhāvaṁ ñatvā attano gabbhaṁ anurakkhamānā aññaṁ pabbatapādaṁ agamāsi. Sā paripakkagabbhā bodhisattaṁ vijāyi. So vuḍḍhimanvāya viññutaṁ patto thāmasampanno ahosi. So ekadivasaṁ mātaraṁ pucchi: “Amma, mayhaṁ pitā kahan”-ti? “Tāta, asukasmiṁ nāma pabbatapāde yūthaṁ pariharanto vasatī” ti. “Amma, tassa maṁ santikaṁ nehī” ti. “Tāta, na sakkā tayā pitu santikaṁ gantuṁ. Pitā hi te attānaṁ paṭicca jātānaṁ vānarapotakānaṁ yūthapariharaṇabhayena dantehi ḍaṁsitvā bījāni uppāṭetī” ti. “Amma, nehi maṁ tattha, ahaṁ jānissāmī” ti. Sā puttaṁ ādāya tassa santikaṁ agamāsi.

So vānaro attano puttaṁ disvāva: “Ayaṁ vaḍḍhanto mayhaṁ yūthaṁ pariharituṁ na dassati, idāneva māretabbo” ti: “Etaṁ āliṅganto viya gāḷhaṁ pīḷetvā jīvitakkhayaṁ pāpessāmī” ti cintetvā: “Ehi, tāta, ettakaṁ kālaṁ kahaṁ gatosī” ti bodhisattaṁ āliṅganto viya nippīḷesi. Bodhisatto pana nāgabalo thāmasampanno, so pi naṁ nippīḷesi, athassa aṭṭhīni bhijjanākārappattāni ahesuṁ. Athassa etadahosi: “Ayaṁ vaḍḍhanto maṁ māressati, kena nu kho upāyena puretaraññeva māreyyan”-ti. Tato cintesi: “Ayaṁ avidūre rakkhasapariggahito saro atthi, tattha naṁ rakkhasena khādāpessāmī” ti. Atha naṁ evamāha: “Tāta, ahaṁ mahallako, imaṁ yūthaṁ tuyhaṁ niyyādemi, ajjeva taṁ rājānaṁ karomi, asukasmiṁ nāma ṭhāne saro atthi, tattha dve kumudiniyo, tisso uppaliniyo, pañca paduminiyo ca pupphanti, gaccha, tato pupphāni āharā” ti. So: “Sādhu, tāta, āharissāmī” ti gantvā sahasā anotaritvā samantā padaṁ paricchindanto otiṇṇapadaññeva addasa, na uttiṇṇapadaṁ. So: “Iminā sarena rakkhasapariggahitena bhavitabbaṁ, mayhaṁ pitā attanā māretuṁ asakkonto rakkhasena maṁ khādāpetukāmo bhavissati {1.282}, ahaṁ imañca saraṁ na otarissāmi, pupphāni ca gahessāmī” ti nirudakaṭṭhānaṁ gantvā vegaṁ gahetvā uppatitvā parato gacchanto nirudake okāse ṭhitāneva dve pupphāni gahetvā paratīre pati. Paratīrato pi orimatīraṁ āgacchanto tenevupāyena dve gaṇhi. Evaṁ ubhosu passesu rāsiṁ karonto pupphāni ca gaṇhi, rakkhasassa ca āṇaṭṭhānaṁ na otari.

Athassa: “Ito uttari ukkhipituṁ na sakkhissāmī” ti tāni pupphāni gahetvā ekasmiṁ ṭhāne rāsiṁ karontassa so rakkhaso: “Mayā ettakaṁ kālaṁ evarūpo paññavā acchariyapuriso na diṭṭhapubbo, pupphāni ca nāma yāvadicchakaṁ gahitāni, mayhañca āṇaṭṭhānaṁ na otarī” ti udakaṁ dvidhā bhindanto udakato uṭṭhāya bodhisattaṁ upasaṅkamitvā: “Vānarinda, imasmiṁ loke yassa tayo dhammā atthi, so paccāmittaṁ abhibhavati, te sabbe pi tava abbhantare atthi maññe” ti vatvā bodhisattassa thutiṁ karonto imaṁ gāthamāha.

1. Yassa ete tayo dhammā, vānarinda yathā tava,
Dakkhiyaṁ sūriyaṁ paññā, diṭṭhaṁ so ativattatī ti.

Tattha dakkhiyan-ti dakkhabhāvo, sampattabhayaṁ vidhamituṁ jānanapaññāya sampayuttauttamavīriyassetaṁ nāmaṁ. Sūriyan-ti sūrabhāvo, nibbhayabhāvassetaṁ nāmaṁ. Paññā ti paññāpadaṭṭhānāya upāyapaññāyetaṁ nāmaṁ.

Evaṁ so dakarakkhaso imāya gāthāya bodhisattassa thutiṁ katvā: “Imāni pupphāni kimatthaṁ harasī” ti pucchi. “Pitā maṁ rājānaṁ kātukāmo, tena kāraṇena harāmī” ti. “Na sakkā tādisena uttamapurisena pupphāni vahituṁ ahaṁ vahissāmī” ti ukkhipitvā tassa pacchato pacchato agamāsi. Athassa pitā dūrato va taṁ disvā: “Ahaṁ imaṁ ‘rakkhasabhattaṁ bhavissatī’ ti pahiṇiṁ, so dānesa rakkhasaṁ pupphāni gāhāpento āgacchati, idānimhi naṭṭho” ti cintento sattadhā hadayaphālanaṁ {1.283} patvā tattheva jīvitakkhayaṁ patto. Sesavānarā sannipatitvā bodhisattaṁ rājānaṁ akaṁsu.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā anusandhiṁ ghaṭetvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā yūthapati devadatto ahosi, yūthapatiputto pana aham-eva ahosin”-ti.

Tayodhammajātakavaṇṇanā aṭṭhamā