Ja 69: Visavantajātakavaṇṇanā

Dhiratthu taṁ visaṁ vantan-ti idaṁ satthā jetavane viharanto dhammasenāpatiṁ ārabbha kathesi. Therassa kira piṭṭhakhajjakakhādanakāle manussā saṅghassa bahuṁ piṭṭhakhādanīyaṁ gahetvā vihāraṁ agamaṁsu, bhikkhusaṅghassa gahitāvasesaṁ bahu atirittaṁ ahosi. Manussā: “Bhante, antogāmagatānam-pi gaṇhathā” ti āhaṁsu. Tasmiṁ khaṇe therassa saddhivihāriko daharo antogāme hoti, tassa koṭṭhāsaṁ gahetvā tasmiṁ anāgacchante: “Atidivā hotī” ti therassa adaṁsu. Therena tasmiṁ paribhutte daharo agamāsi. Atha naṁ thero: “Mayaṁ, āvuso, tuyhaṁ ṭhapitakhādanīyaṁ paribhuñjimhā” ti āha. So: “Madhuraṁ nāma, bhante, kassa appiyan”-ti āha. Mahātherassa saṁvego uppajji. So ito paṭṭhāya: “Piṭṭhakhādanīyaṁ na khādissāmī” ti adhiṭṭhāsi. Tato paṭṭhāya kira sāriputtattherena piṭṭhakhādanīyaṁ nāma na khāditapubbaṁ. Tassa piṭṭhakhādanīyaṁ akhādanabhāvo bhikkhusaṅghe pākaṭo jāto. Bhikkhū taṁ kathaṁ kathentā dhammasabhāyaṁ nisīdiṁsu. Atha satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Bhikkhave, sāriputto ekavāraṁ jahitakaṁ jīvitaṁ pariccajanto pi puna na gaṇhātiyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto visavejjakule nibbattitvā vejjakammena jīvikaṁ kappesi. Athekaṁ janapadamanussaṁ sappo ḍaṁsi, tassa ñātakā pamādaṁ akatvā khippaṁ vejjaṁ ānayiṁsu. Vejjo āha: “Kiṁ tāva osadhena, paribhāvetvā visaṁ harāmi, daṭṭhasappaṁ āvāhetvā daṭṭhaṭṭhānato teneva visaṁ ākaḍḍhāpemī” ti. “Sappaṁ āvāhetvā visaṁ ākaḍḍhāpehī” ti. So sappaṁ āvāhetvā: “Tayā ayaṁ daṭṭho” ti āha. “Āma, mayā” ti {1.311}. “Tayā daṭṭhaṭṭhānato tvaññeva mukhena visaṁ ākaḍḍhāhī” ti. “Mayā ekavāraṁ jahitakaṁ puna na gahitapubbaṁ, nāhaṁ mayā jahitavisaṁ ākaḍḍhissāmī” ti. So dārūni āharāpetvā aggiṁ katvā āha: “Sace attano visaṁ nākaḍḍhasi, imaṁ aggiṁ pavisā” ti. Sappo: “Api aggiṁ pavisissāmi, nevattanā ekavāraṁ jahitavisaṁ paccāharissāmī” ti vatvā imaṁ gāthamāha.

1. Dhiratthu taṁ visaṁ vantaṁ, yamahaṁ jīvitakāraṇā,
Vantaṁ paccāharissāmi, mataṁ me jīvitā varan-ti.

Tattha dhiratthū ti garahatthe nipāto. Taṁ visan-ti yamahaṁ jīvitakāraṇā vantaṁ visaṁ paccāharissāmi, taṁ vantaṁ visaṁ dhiratthu. Mataṁ me jīvitā varan-ti tassa visassa apaccāharaṇakāraṇā yaṁ aggiṁ pavisitvā maraṇaṁ, taṁ mama jīvitato varanti attho.

Evañca pana vatvā aggiṁ pavisituṁ pāyāsi. Atha naṁ vejjo nivāretvā taṁ purisaṁ osadhehi ca mantehi ca nibbisaṁ arogaṁ katvā sappassa sīlāni datvā: “Ito paṭṭhāya mā kañci viheṭhesī” ti vatvā vissajjesi.

Satthāpi: “Na, bhikkhave, sāriputto ekavāraṁ jahitakaṁ jīvitam-pi pariccajanto puna gaṇhātī” ti imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā anusandhiṁ ghaṭetvā jātakaṁ samodhānesi: “Tadā sappo sāriputto ahosi, vejjo pana aham-eva ahosin”-ti.

Visavantajātakavaṇṇanā navamā