Ja 70: Kuddālajātakavaṇṇanā

Na taṁ jitaṁ sādhu jitan-ti idaṁ satthā jetavane viharanto cittahatthasāriputtaṁ ārabbha kathesi. So kira sāvatthiyaṁ eko kuladārako. Athekadivasaṁ kasitvā āgacchanto vihāraṁ pavisitvā ekassa therassa pattato siniddhaṁ madhuraṁ paṇītabhojanaṁ labhitvā cintesi: “Mayaṁ rattindivaṁ sahatthena nānākammāni kurumānā pi evarūpaṁ madhurāhāraṁ na labhāma, mayā pi samaṇena bhavitabban”-ti. So pabbajitvā māsaḍḍhamāsaccayena ayoniso manasikaronto kilesavasiko hutvā vibbhamitvā puna bhattena kilamanto {1.312} āgantvā pabbajitvā abhidhammaṁ uggaṇhi. Imināva upāyena cha vāre vibbhamitvā pabbajito. Tato sattame bhikkhubhāve sattappakaraṇiko hutvā bahū bhikkhū dhammaṁ vācento vipassanaṁ vaḍḍhetvā arahattaṁ pāpuṇi. Athassa sahāyakā bhikkhū: “Kiṁ nu kho, āvuso cittahattha, pubbe viya te etarahi kilesā na vaḍḍhantī” ti parihāsaṁ kariṁsu. “Āvuso, abhabbo dāni ahaṁ ito paṭṭhāya gihibhāvāyā” ti.

Evaṁ tasmiṁ arahattaṁ patte dhammasabhāyaṁ kathā udapādi: “Āvuso, evarūpassa nāma arahattassa upanissaye sati āyasmā cittahatthasāriputto chakkhattuṁ uppabbajito, aho mahādoso puthujjanabhāvo” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Bhikkhave, puthujjanacittaṁ nāma lahukaṁ dunniggahaṁ, ārammaṇavasena gantvā allīyati, ekavāraṁ allīnaṁ na sakkā hoti khippaṁ mocetuṁ, evarūpassa cittassa damatho sādhu. Dantam-eva hi taṁ sukhaṁ āvahati.

Dunniggahassa lahuno, yatthakāmanipātino,
Cittassa damatho sādhu, cittaṁ dantaṁ sukhāvahaṁ. (Dhp. 35).

Tassa pana dunniggahatāya pubbe paṇḍitā ekaṁ kuddālakaṁ nissāya taṁ jahituṁ asakkontā lobhavasena chakkhattuṁ uppabbajitvā sattame pabbajitabhāve jhānaṁ uppādetvā taṁ lobhaṁ niggaṇhiṁsū” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto paṇṇikakule nibbattitvā viññutaṁ pāpuṇi, “kuddālapaṇḍito” tissa nāmaṁ ahosi. So kuddālakena bhūmiparikammaṁ katvā ḍākañceva alābukumbhaṇḍaeḷālukādīni ca vapitvā tāni vikkiṇanto kapaṇajīvikaṁ kappesi. Tañhissa ekaṁ kuddālakaṁ ṭhapetvā aññaṁ dhanaṁ nāma natthi. So ekadivasaṁ cintesi: “Kiṁ me gharāvāsena, nikkhamitvā pabbajissāmī” ti. Athekadivasaṁ kuddālakaṁ paṭicchannaṭṭhāne ṭhapetvā isipabbajjaṁ pabbajitvā taṁ kuddālakaṁ anussaritvā lobhaṁ chindituṁ asakkonto kuṇṭhakuddālakaṁ {1.313} nissāya uppabbaji. Evaṁ dutiyam pi, tatiyampīti cha vāre taṁ kuddālakaṁ paṭicchannaṭṭhāne nikkhipitvā pabbajito ceva uppabbajito ca.

Sattame pana vāre cintesi: “Ahaṁ imaṁ kuṇṭhakuddālakaṁ nissāya punappunaṁ uppabbajito, idāni naṁ mahānadiyaṁ pakkhipitvā pabbajissāmī” ti nadītīraṁ gantvā: “Sacassa patitaṭṭhānaṁ passissāmi, punāgantvā uddharitukāmatā bhaveyyā” ti taṁ kuddālakaṁ daṇḍe gahetvā nāgabalo thāmasampanno sīsassa uparibhāge tikkhattuṁ āvijjhitvā akkhīni nimmīletvā nadīmajjhe khipitvā: “Jitaṁ me jitaṁ me” ti tikkhattuṁ sīhanādaṁ nadi. Tasmiṁ khaṇe bārāṇasirājā paccantaṁ vūpasametvā āgato nadiyā sīsaṁ nhāyitvā sabbālaṅkārapaṭimaṇḍito hatthikkhandhena gacchamāno taṁ bodhisattassa saddaṁ sutvā: “Ayaṁ puriso ‘jitaṁ me jitaṁ me’ ti vadati, ko nu kho etena jito, pakkosatha nan”-ti pakkosāpetvā: “Bho purisa, ahaṁ tāva vijitasaṅgāmo idāni jayaṁ gahetvā āgacchāmi, tayā pana ko jito” ti pucchi. Bodhisatto: “Mahārāja, tayā saṅgāmasatam-pi saṅgāmasahassam-pi saṅgāmasatasahassam-pi jinantena dujjitam-eva kilesānaṁ ajitattā. Ahaṁ pana mama abbhantare lobhaṁ niggaṇhanto kilese jinin”-ti kathento yeva mahānadiṁ oloketvā āpokasiṇārammaṇaṁ jhānaṁ nibbattetvā sampattānubhāvo ākāse nisīditvā rañño dhammaṁ desento imaṁ gāthamāha.

1. Na taṁ jitaṁ sādhu jitaṁ, yaṁ jitaṁ avajīyati,
Taṁ kho jitaṁ sādhu jitaṁ, yaṁ jitaṁ nāvajīyatī ti.

Tattha na taṁ jitaṁ sādhu jitaṁ, yaṁ jitaṁ avajīyatī ti yaṁ paccāmitte parājinitvā raṭṭhaṁ jitaṁ paṭiladdhaṁ puna pi tehi paccāmittehi avajīyati, taṁ jitaṁ sādhujitaṁ nāma na hoti. Kasmā? Puna avajīyanato. Aparo nayo: jitaṁ vuccati jayo. Yo paccāmittehi saddhiṁ yujjhitvā adhigato jayo puna tesu jinantesu {1.314}, parājayo hoti, so na sādhu na sobhano. Kasmā? Yasmā puna parājayo va hoti. Taṁ kho jitaṁ sādhu jitaṁ, yaṁ jitaṁ nāvajīyatī ti yaṁ kho pana paccāmitte nimmathetvā jitaṁ puna tehi nāvajīyati, yo vā ekavāraṁ laddho jayo na puna parājayo hoti, taṁ jitaṁ sādhu jitaṁ sobhanaṁ, so jayo sādhu sobhano nāma hoti. Kasmā? Puna nāvajīyanato. Tasmā, tvaṁ mahārāja, satakkhattum-pi sahassakkhattum-pi satasahassakkhattum-pi saṅgāmasīsaṁ jinitvā pi saṅgāmayodho nāma na hosi. Kiṁkāraṇā? Attano kilesānaṁ ajitattā. Yo pana ekavāram-pi attano abbhantare kilese jināti, ayaṁ uttamo saṅgāmasīsayodhoti ākāse nisinnako va buddhalīlāya rañño dhammaṁ desesi. Uttamasaṅgāmayodhabhāvo panettha:

Yo sahassaṁ sahassena, saṅgāme mānuse jine,
Ekañca jeyyamattānaṁ, sa ve saṅgāmajuttamo ti. (Dhp. 103).

Idaṁ suttaṁ sādhakaṁ.

Rañño pana dhammaṁ suṇantasseva tadaṅgappahānavasena kilesā pahīnā, pabbajjāya cittaṁ nami. Rājabalassa pi tatheva kilesā pahīyiṁsu. Rājā: “Idāni tumhe kahaṁ gamissathā” ti bodhisattaṁ pucchi. “Himavantaṁ pavisitvā isipabbajjaṁ pabbajissāmi, mahārājā” ti. “Tena hi aham-pi pabbajissāmī” ti bodhisatteneva saddhiṁ nikkhami, balakāyo brāhmaṇagahapatikā sabbā seniyoti sabbo pi tasmiṁ ṭhāne sannipatito mahājanakāyo raññā saddhiṁ yeva nikkhami. Bārāṇasivāsino pi: “Amhākaṁ kira rājā kuddālapaṇḍitassa dhammadesanaṁ sutvā pabbajjābhimukho hutvā saddhiṁ balakāyena nikkhanto, mayaṁ idha kiṁ karissāmā” ti dvādasayojanikāya bārāṇasiyā sakalanagaravāsino nikkhamiṁsu. Dvādasayojanikā parisā ahosi. Taṁ ādāya bodhisatto himavantaṁ pāvisi.

Tasmiṁ khaṇe sakkassa devarañño nisinnāsanaṁ uṇhākāraṁ dassesi. So āvajjamāno: “Kuddālapaṇḍito mahābhinikkhamanaṁ nikkhanto” ti disvā: “Mahāsamāgamo bhavissati, vasanaṭṭhānaṁ laddhuṁ vaṭṭatī” ti vissakammaṁ āmantetvā: “Tāta, kuddālapaṇḍito mahābhinikkhamanaṁ nikkhanto {1.315}, vasanaṭṭhānaṁ laddhuṁ vaṭṭati, tvaṁ himavantappadesaṁ gantvā same bhūmibhāge dīghato tiṁsayojanaṁ vitthārato pannarasayojanaṁ assamapadaṁ māpehī” ti āha. So: “Sādhu, devā” ti paṭissuṇitvā gantvā tathā akāsi. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana hatthipālajātake (Ja. 509) āvi bhavissati. Idañca hi tañca ekaparicchedam-eva. Vissakammo pi assamapade paṇṇasālaṁ māpetvā dussadde mige ca sakuṇe ca amanusse ca paṭikkamāpetvā tena tena disābhāgena ekapadikamaggaṁ māpetvā attano vasanaṭṭhānam-eva agamāsi. Kuddālapaṇḍito pi taṁ parisaṁ ādāya himavantaṁ pavisitvā sakkadattiyaṁ assamapadaṁ gantvā vissakammena māpitaṁ pabbajitaparikkhāraṁ gahetvā paṭhamaṁ attanā pabbajitvā pacchā parisaṁ pabbājetvā assamapadaṁ bhājetvā adāsi. Satta rājāno satta rajjāni chaḍḍayiṁsu. Tiṁsayojanaṁ assamapadaṁ pūri. Kuddālapaṇḍito sesakasiṇesu pi parikammaṁ katvā brahmavihāre bhāvetvā parisāya kammaṭṭhānaṁ ācikkhi. Sabbe samāpattilābhino hutvā brahmavihāre bhāvetvā brahmalokaparāyaṇā ahesuṁ. Ye pana tesaṁ pāricariyaṁ akaṁsu, te devalokaparāyaṇā ahesuṁ.

Satthā: “Evaṁ, bhikkhave, cittaṁ nāmetaṁ kilesavasena allīnaṁ dummocayaṁ hoti, uppannā lobhadhammā duppajahā, evarūpe pi paṇḍite aññāṇe karontī” ti imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsesi, saccapariyosāne keci sotāpannā ahesuṁ, keci sakadāgāmino, keci anāgāmino, keci arahattaṁ pāpuṇiṁsu. Satthā pi anusandhiṁ ghaṭetvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā rājā ānando ahosi, parisā buddhaparisā, kuddālapaṇḍito pana aham-eva ahosin”-ti.

Kuddālajātakavaṇṇanā dasamā

Itthivaggo sattamo

Tassuddānaṁ:

Asātamantaṇḍabhūtaṁ, takkapaṇḍi durājānaṁ,
Anabhirati mudulakkhaṇaṁ, ucchaṅgam-pi ca sāketaṁ,
Visavantaṁ kuddālakanti.