Ja 72: Sīlavanāgarājajātakavaṇṇanā

Akataññussa posassā ti idaṁ satthā veḷuvane viharanto devadattaṁ ārabbha kathesi. Dhammasabhāyañhi bhikkhū: “Āvuso, devadatto akataññū tathāgatassa guṇe na jānātī” ti kathentā nisīdiṁsu. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, idāneva devadatto akataññū, pubbe pi akataññū yeva, na kadāci mayhaṁ guṇaṁ jānātī” ti vatvā tehi yācito atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto himavantappadese hatthiyoniyaṁ nibbatti. So mātukucchito nikkhanto sabbaseto ahosi rajatapuñjasannibho, akkhīni panassa maṇiguḷasadisāni, paññāyamānāni pañca pasādāni ahesuṁ, mukhaṁ rattakambalasadisaṁ, soṇḍā rattasuvaṇṇabindupaṭimaṇḍitaṁ rajatadāmaṁ viya, cattāro pādā katalākhārasaparikammā viya. Evamassa dasahi pāramīhi alaṅkato rūpasobhaggappatto attabhāvo ahosi. Atha naṁ viññutaṁ pattaṁ sakalahimavante {1.320} vāraṇā sannipatitvā upaṭṭhahantā vicariṁsu. Evaṁ so asītisahassavāraṇaparivāro himavantappadese vasamāno aparabhāge gaṇe dosaṁ disvā gaṇamhā kāyavivekāya ekako va araññe vāsaṁ kappesi. Sīlavantatāya ca panassa: “Sīlavanāgarājā” tveva nāmaṁ ahosi.

Atheko bārāṇasivāsiko vanacarako himavantaṁ pavisitvā attano ājīvabhaṇḍakaṁ gavesamāno disā vavatthāpetuṁ asakkonto maggamūḷho hutvā maraṇabhayabhīto bāhā paggayha paridevamāno vicarati. Bodhisatto tassa taṁ balavaparidevitaṁ sutvā: “Imaṁ purisaṁ dukkhā mocessāmī” ti kāruññena codito tassa santikaṁ agamāsi. So taṁ disvāva bhīto palāyi. Bodhisatto taṁ palāyantaṁ disvā tattheva aṭṭhāsi. So puriso bodhisattaṁ ṭhitaṁ disvā aṭṭhāsi. Bodhisatto puna agamāsi, so puna palāyitvā tassa ṭhitakāle ṭhatvā cintesi: “Ayaṁ vāraṇo mama palāyanakāle tiṭṭhati, ṭhitakāle āgacchati, nāyaṁ mayhaṁ anatthakāmo, imamhā pana maṁ dukkhā mācetukāmo bhavissatī” ti sūro hutvā aṭṭhāsi. Bodhisatto taṁ upasaṅkamitvā: “Kasmā bho tvaṁ purisa, paridevamāno vicarasī” ti pucchi. “Sāmi, disā vavatthāpetuṁ asakkonto maggamūḷho hutvā maraṇabhayenā” ti. Atha naṁ bodhisatto attano vasanaṭṭhānaṁ netvā katipāhaṁ phalāphalehi santappetvā: “Bho, purisa, mā bhāyi, ahaṁ taṁ manussapathaṁ nessāmī” ti attano piṭṭhe nisīdāpetvā manussapathaṁ pāyāsi.

Atha kho so mittadubbhī puriso: “Sace koci pucchissati, ācikkhitabbaṁ bhavissatī” ti bodhisattassa piṭṭhe nisinno yeva rukkhanimittaṁ pabbatanimittaṁ upadhārento va gacchati. Atha naṁ bodhisatto araññā nīharitvā bārāṇasigāmimahāmagge ṭhapetvā: “Bho purisa, iminā maggena gaccha, mayhaṁ pana vasanaṭṭhānaṁ pucchito pi apucchito pi mā kassaci ācikkhī” ti taṁ uyyojetvā attano vasanaṭṭhānaṁ yeva agamāsi. Atha so puriso bārāṇasiṁ gantvā anuvicaranto dantakāravīthiṁ patvā dantakāre dantavikatiyo kurumāne disvā: “Kiṁ pana bho, jīvadantam-pi {1.321} labhitvā gaṇheyyāthā” ti? “Bho, kiṁ vadesi, jīvadanto nāma matahatthidantato mahagghataro” ti. “Tena hi ahaṁ vo jīvadantaṁ āharissāmī” ti pātheyyaṁ gahetvā kharakakacaṁ ādāya bodhisattassa vasanaṭṭhānaṁ agamāsi.

Bodhisatto taṁ disvā: “Kimatthaṁ āgatosī” ti pucchi. “Ahaṁ, sāmi, duggato kapaṇo jīvituṁ asakkonto tumhe dantakhaṇḍaṁ yācitvā sace dassatha, taṁ ādāya gantvā vikkiṇitvā tena mūlena jīvissāmī” ti āgatoti. “Hotu bho, dantaṁ te dassāmi, sace dantakappanatthāya kakacaṁ atthī” ti. “Kakacaṁ gahetvā āgatomhi sāmī” ti. “Tena hi dante kakacena kantitvā ādāya gacchā” ti bodhisatto pāde samiñjitvā gonisinnakaṁ nisīdi. So dve pi aggadante chindi. Bodhisatto te dante soṇḍāya gahetvā: “Bho purisa, nāhaṁ ‘ete dantā mayhaṁ appiyā amanāpā’ ti dammi, imehi pana me dantehi sataguṇena sahassaguṇena satasahassaguṇena sabbadhammapaṭivedhanasamatthā sabbaññutaññāṇadantāva piyatarā, tassa me idaṁ dantadānaṁ sabbaññutaññāṇapaṭivijjhanatthāya hotū” ti sabbaññutaññāṇassa ārādhanaṁ katvā dantayugalaṁ adāsi.

So taṁ ādāya gantvā vikkiṇitvā tasmiṁ mūle khīṇe puna bodhisattassa santikaṁ gantvā: “Sāmi, tumhākaṁ dante vikkiṇitvā laddhamūlaṁ mayhaṁ iṇasodhanamattam-eva jātaṁ, avasesadante dethā” ti āha. Bodhisatto: “Sādhū” ti paṭissuṇitvā purimanayeneva kappāpetvā avasesadante adāsi. So te pi vikkiṇitvā puna āgantvā: “Sāmi, jīvituṁ na sakkomi, mūladāṭhā me dethā” ti āha. Bodhisatto: “Sādhū” ti paṭissuṇitvā purimanayeneva nisīdi. So pāpapuriso mahāsattassa rajatadāmasadisaṁ soṇḍaṁ maddamāno kelāsakūṭasadisaṁ kumbhaṁ abhiruhitvā ubho dantakoṭiyo paṇhiyā paharanto maṁsaṁ viyūhitvā kumbhaṁ āruyha kharakakacena mūladāṭhā kappetvā pakkāmi. Bodhisattassa dassanūpacāraṁ vijahante yeva pana tasmiṁ pāpapurise catunahutādhikadviyojanasatasahassabahalā ghanapathavī {1.322} sineruyugandharādayo mahābhāre duggandhajegucchāni gūthamuttādīni ca dhāretuṁ samatthā pi tassa aguṇarāsiṁ dhāretuṁ asakkontī viya bhijjitvā vivaraṁ adāsi. Tāvadeva avīcimahānirayato aggijālā nikkhamitvā taṁ mittadubbhipurisaṁ kulasantakena kambalena pārupantī viya parikkhipitvā gaṇhi.

Evaṁ tassa pāpapuggalassa pathaviṁ paviṭṭhakāle tasmiṁ vanasaṇḍe adhivatthā rukkhadevatā: “Akataññū mittadubbhī puggalo cakkavattirajjaṁ datvā pi tosetuṁ na sakkā” ti vanaṁ unnādetvā dhammaṁ desayamānā imaṁ gāthamāha.

1. Akataññussa posassa, niccaṁ vivaradassino,
Sabbaṁ ce pathaviṁ dajjā, neva naṁ abhirādhaye ti.

Tattha akataññussā ti attano kataguṇaṁ ajānantassa. Posassā ti purisassa. Vivaradassino ti chiddam-eva okāsam-eva olokentassa. Sabbaṁ ce pathaviṁ dajjā ti sace pi tādisassa puggalassa sakalaṁ cakkavattirajjaṁ, imaṁ vā pana mahāpathaviṁ parivattetvā pathavojaṁ dadeyya. Neva naṁ abhirādhaye ti evaṁ karonto pi evarūpaṁ kataguṇaviddhaṁsakaṁ koci paritosetuṁ vā pasādetuṁ vā na sakkuṇeyyā ti attho.

Evaṁ sā devatā vanaṁ unnādetvā dhammaṁ desesi. Bodhisatto yāvatāyukaṁ ṭhatvā yathākammaṁ agamāsi.

Satthā: “Na, bhikkhave, devadatto idāneva akataññū, pubbe pi akataññūyevā” ti vatvā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā anusandhiṁ ghaṭetvā jātakaṁ samodhānesi: “Tadā mittadubbhī puggalo devadatto ahosi, rukkhadevatā sāriputto, sīlavanāgarājā pana aham-eva ahosin”-ti.

Sīlavanāgarājajātakavaṇṇanā dutiyā