Ja 75: Macchajātakavaṇṇanā

Abhitthanaya pajjunnā ti idaṁ satthā jetavane viharanto attanā vassāpitavassaṁ ārabbha kathesi. Ekasmiṁ kira samaye kosalaraṭṭhe devo na vassi, sassāni milāyanti, tesu tesu ṭhānesu taḷākapokkharaṇisarāni sussanti. Jetavanadvārakoṭṭhakasamīpe jetavanapokkharaṇiyā pi udakaṁ chijji. Kalalagahanaṁ pavisitvā nipanne macchakacchape kākakulalādayo kaṇayaggasadisehi tuṇḍehi koṭṭetvā nīharitvā nīharitvā vipphandamāne khādanti.

Satthā macchakacchapānaṁ taṁ byasanaṁ disvā mahākaruṇāya ussāhitahadayo: “Ajja mayā devaṁ {1.330} vassāpetuṁ vaṭṭatī” ti pabhātāya rattiyā sarīrapaṭijagganaṁ katvā bhikkhācāravelaṁ sallakkhetvā mahābhikkhusaṅghaparivuto buddhalīlāya sāvatthiyaṁ piṇḍāya pavisitvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto sāvatthito vihāraṁ gacchanto jetavanapokkharaṇiyā sopāne ṭhatvā ānandattheraṁ āmantesi: “Ānanda, udakasāṭikaṁ āhara, jetavanapokkharaṇiyaṁ nhāyissāmī” ti. “Nanu, bhante, jetavanapokkharaṇiyaṁ udakaṁ chinnaṁ, kalalamattam-eva avasiṭṭhan”-ti? “Ānanda, buddhabalaṁ nāma mahantaṁ, āhara tvaṁ udakasāṭikan”-ti. Thero āharitvā adāsi. Satthā ekenantena udakasāṭikaṁ nivāsetvā ekenantena sarīraṁ pārupitvā: “Jetavanapokkharaṇiyaṁ nhāyissāmī” ti sopāne aṭṭhāsi. Taṅkhaṇaññeva sakkassa paṇḍukambalasilāsanaṁ uṇhākāraṁ dassesi. So: “Kiṁ nu kho” ti āvajjento taṁ kāraṇaṁ ñatvā vassavalāhakadevarājānaṁ pakkosāpetvā: “Tāta, satthā ‘jetavanapokkharaṇiyaṁ nhāyissāmī’ ti dhurasopāne ṭhito, khippaṁ sakalakosalaraṭṭhaṁ ekameghaṁ katvā vassāpehī” ti. So: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā ekaṁ valāhakaṁ nivāsetvā ekaṁ pārupitvā meghagītaṁ gāyanto pācīnalokadhātuabhimukho pakkhandi. Pācīnadisābhāge khalamaṇḍalamattaṁ ekaṁ meghapaṭalaṁ uṭṭhāya satapaṭalaṁ sahassapaṭalaṁ hutvā abhitthanantaṁ vijjulatā nicchārentaṁ adhomukhaṁ ṭhapitaudakakumbhākārena vassamānaṁ sakalakosalaraṭṭhaṁ mahoghena viya ajjhotthari. Devo acchinnadhāraṁ vassanto muhutteneva jetavanapokkharaṇiṁ pūresi, dhurasopānaṁ āhacca udakaṁ aṭṭhāsi.

Satthā pokkharaṇiyaṁ nhāyitvā surattadupaṭṭaṁ nivāsetvā kāyabandhanaṁ bandhitvā sugatamahācīvaraṁ ekaṁsaṁ katvā bhikkhusaṅghaparivuto gantvā gandhakuṭipariveṇe paññattavarabuddhāsane nisīditvā bhikkhusaṅghena vatte dassite uṭṭhāya maṇisopānaphalake ṭhatvā bhikkhusaṅghassa ovādaṁ datvā uyyojetvā surabhigandhakuṭiṁ pavisitvā dakkhiṇena passena sīhaseyyaṁ kappetvā sāyanhasamaye dhammasabhāyaṁ sannipatitānaṁ bhikkhūnaṁ: “Passathāvuso, dasabalassa khantimettānuddayasampattiṁ, vividhasassesu milāyantesu nānājalāsayesu sussantesu macchakacchapesu mahādukkhaṁ pāpuṇantesu kāruññaṁ paṭicca ‘mahājanaṁ dukkhā mocessāmī’ ti udakasāṭikaṁ nivāsetvā jetavanapokkharaṇiyā dhurasopāne ṭhatvā muhuttena sakalakosalaraṭṭhaṁ mahoghena o pilāpento viya devaṁ vassāpetvā mahājanaṁ kāyikacetasikadukkhato mocetvā {1.331} vihāraṁ paviṭṭho” ti kathāya vattamānāya gandhakuṭito nikkhamitvā dhammasabhaṁ āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, tathāgato idāneva mahājane kilamante devaṁ vassāpeti, pubbe tiracchānayoniyaṁ nibbattitvā maccharājakāle pi vassāpesiyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte imasmiṁ yeva kosalaraṭṭhe imissā sāvatthiyā imasmiṁ yeva jetavanapokkharaṇiṭṭhāne ekā valligahanaparikkhittā kandarā ahosi. Tadā bodhisatto macchayoniyaṁ nibbattitvā macchagaṇaparivuto tattha paṭivasati. Yathā pana idāni, evam-eva tadā pi tasmiṁ raṭṭhe devo na vassi, manussānaṁ sassāni milāyiṁsu, vāpitaḷākakandarādīsu udakaṁ chijji, macchakacchapā kalalagahanaṁ pavisiṁsu. Imissā pi kandarāya macchakacchapā kalalagahanaṁ pavisitvā tasmiṁ tasmiṁ ṭhāne nilīyiṁsu. Kākādayo tuṇḍena koṭṭetvā nīharitvā khādiṁsu.

Bodhisatto ñātisaṅghassa taṁ byasanaṁ disvā: “Imaṁ tesaṁ dukkhaṁ ṭhapetvā maṁ añño mocetuṁ samattho nāma natthi, saccakiriyaṁ katvā devaṁ vassāpetvā ñātake maraṇadukkhā mocessāmī” ti kāḷavaṇṇaṁ kaddamaṁ dvidhā viyūhitvā nikkhamitvā añjanarukkhasāraghaṭikavaṇṇo mahāmaccho sudhotalohitaṅgamaṇiguḷasadisāni akkhīni ummīletvā ākāsaṁ ulloketvā pajjunnadevarājassa saddaṁ datvā: “Bho pajjunna, ahaṁ ñātake nissāya dukkhito, tvaṁ mayi sīlavante kilamante kasmā devaṁ na vassāpesi? Mayā samānajātikānaṁ khādanaṭṭhāne nibbattitvā taṇḍulappamāṇam-pi macchaṁ ādiṁ katvā khāditapubbo nāma natthi, añño pi me pāṇo jīvitā na voropitapubbo, iminā saccena devaṁ vassāpetvā ñātisaṅghaṁ me dukkhā mocehī” ti vatvā paricārakaceṭakaṁ āṇāpento viya pajjunnadevarājānaṁ ālapanto imaṁ gāthamāha.

1. Abhitthanaya {1.332} pajjunna, nidhiṁ kākassa nāsaya,
Kākaṁ sokāya randhehi, mañca sokā pamocayā ti.

Tattha abhitthanaya pajjunnā ti pajjunno vuccati megho, ayaṁ pana meghavasena laddhanāmaṁ vassavalāhakadevarājānaṁ ālapati. Ayaṁ kirassa adhippāyo: devo nāma anabhitthananto vijjulatā anicchārento vassanto pi na sobhati, tasmā tvaṁ abhitthananto vijjulatā nicchārento vassāpehīti. Nidhiṁ kākassa nāsayā ti kākā kalalaṁ pavisitvā ṭhite macche tuṇḍena koṭṭetvā nīharitvā khādanti, tasmā tesaṁ antokalale macchā: “Nidhī” ti vuccanti, taṁ kākasaṅghassa nidhiṁ devaṁ vassāpento udakena paṭicchādetvā nāsehīti. Kākaṁ sokāya randhehī ti kākasaṅgho imissā kandarāya udakena puṇṇāya macche alabhamāno socissati, taṁ kākagaṇaṁ tvaṁ imaṁ kandaraṁ pūrento sokāya randhehi, sokassatthāya macchassa assāsatthāya devaṁ vassāpehi. Yathā antonijjhānalakkhaṇaṁ sokaṁ pāpuṇāti, evaṁ karohī ti attho, mañca sokā pamocayā ti ettha ca-kāro sampiṇḍanattho, mañca mama ñātake ca sabbeva imamhā maraṇasokā mocehīti.

Evaṁ bodhisatto paricārakaceṭakaṁ āṇāpento viya pajjunnaṁ ālapitvā sakalakosalaraṭṭhe mahāvassaṁ vassāpetvā mahājanaṁ maraṇadukkhā mocetvā jīvitapariyosāne yathākammaṁ gato.

Satthā: “Na, bhikkhave, tathāgato idāneva devaṁ vassāpeti, pubbe macchayoniyaṁ nibbatto pi vassāpesiyevā” ti vatvā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā anusandhiṁ ghaṭetvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā macchagaṇā buddhaparisā ahesuṁ, pajjunnadevarājā ānando, maccharājā pana aham-eva ahosin”-ti.

Macchajātakavaṇṇanā pañcamā