Ja 77: Mahāsupinajātakavaṇṇanā

Lābūni sīdantī ti idaṁ satthā jetavane viharanto soḷasa mahāsupine ārabbha kathesi. Ekadivasaṁ kira kosalamahārājā rattiṁ niddūpagato pacchimayāme soḷasa mahāsupine disvā bhītatasito {1.335} pabujjhitvā: “Imesaṁ supinānaṁ diṭṭhattā kiṁ nu kho me bhavissatī” ti maraṇabhayatajjito sayanapiṭṭhe nisinnako va rattiṁ vītināmesi.

Atha naṁ pabhātāya rattiyā brāhmaṇapurohitā upasaṅkamitvā: “Sukhaṁ sayittha, mahārājā” ti pucchiṁsu. “Kuto me ācariyā sukhaṁ, ajjāhaṁ paccūsasamaye soḷasa mahāsupine passiṁ, somhi tesaṁ diṭṭhakālato paṭṭhāya bhayappatto” ti. “Vadetha, mahārāja, sutvā jānissāmā” ti vuttaṁ brāhmaṇānaṁ diṭṭhasupine kathetvā: “Kiṁ nu kho me imesaṁ diṭṭhakāraṇā bhavissatī” ti pucchi. Brāhmaṇā hatthe vidhuniṁsu. “Kasmā hatthe vidhunathā” ti ca vutte: “Kakkhaḷā, mahārāja, supinā” ti. “Kā tesaṁ nipphatti bhavissatī” ti? “Rajjantarāyo jīvitantarāyo bhogantarāyoti imesaṁ tiṇṇaṁ antarāyānaṁ aññataro” ti. “Sappaṭikammā, appaṭikammā” ti? “Kāmaṁ ete supinā atipharusattā appaṭikammā, mayaṁ pana te sappaṭikamme karissāma, ete paṭikkamāpetuṁ asakkontānaṁ amhākaṁ sikkhitabhāvo nāma kiṁ karissatī” ti. “Kiṁ pana katvā paṭikkamāpessathā” ti? “Sabbacatukkena yaññaṁ yajissāma, mahārājā” ti. Rājā bhītatasito: “Tena hi ācariyā mama jīvitaṁ tumhākaṁ hatthe hotu, khippaṁ me sotthiṁ karothā” ti āha. Brāhmaṇā: “Bahuṁ dhanaṁ labhissāma, bahuṁ khajjabhojjaṁ āharāpessāmā” ti haṭṭhatuṭṭhā: “Mā cintayittha, mahārājā” ti rājānaṁ samassāsetvā rājanivesanā nikkhamitvā bahinagare yaññāvāṭaṁ katvā bahū catuppadagaṇe thūṇūpanīte katvā pakkhigaṇe samāharitvā: “Idañcidañca laddhuṁ vaṭṭatī” ti punappunaṁ sañcaranti.

Atha kho mallikā devī taṁ kāraṇaṁ ñatvā rājānaṁ upasaṅkamitvā pucchi: “Kiṁ nu kho, mahārāja, brāhmaṇā punappunaṁ sañcarantī” ti? “Sukhitā, tvaṁ bhadde, amhākaṁ kaṇṇamūle āsīvisaṁ carantaṁ na jānāsī” ti. “Kiṁ etaṁ, mahārājā” ti? Mayā evarūpā dussupinā diṭṭhā, brāhmaṇā: “Tiṇṇaṁ antarāyānaṁ aññataro paññāyatī” ti vatvā: “‘tesaṁ paṭighātāya yaññaṁ yajissāmā’ ti vatvā punappunaṁ sañcarantī” ti. “Kiṁ pana te, mahārāja, sadevake loke aggabrāhmaṇo supinapaṭikammaṁ pucchito” ti? “Kataro panesa, bhadde, sadevake loke aggabrāhmaṇo” ti. “Sadevake loke aggapuggalaṁ sabbaññuṁ visuddhaṁ nikkilesaṁ mahābrāhmaṇaṁ na jānāsi. So hi bhagavā supinantaraṁ jāneyya, gaccha tvaṁ puccha taṁ, mahārājā” ti. “Sādhu, devī” ti rājā vihāraṁ gantvā satthāraṁ vanditvā nisīdi.

Satthā madhurassaraṁ nicchāretvā: “Kiṁ nu kho, mahārāja, atippago va āgatosī” ti āha. Ahaṁ, bhante, paccūsasamaye soḷasa mahāsupine {1.336} disvā bhīto brāhmaṇānaṁ ārocesiṁ. Brāhmaṇā: “Kakkhaḷā, mahārāja, supinā, etesaṁ paṭighātatthāya sabbacatukkena yaññaṁ yajissāmā” ti yaññaṁ sajjenti, bahū pāṇā maraṇabhayatajjitā, tumhe ca sadevake loke aggapuggalā, atītānāgatapaccuppannaṁ upādāya natthi so ñeyyadhammo, yo vo ñāṇamukhe āpāthaṁ nāgacchati. “Etesaṁ me supinānaṁ nipphattiṁ kathetha bhagavā” ti. “Evametaṁ, mahārāja, sadevake loke maṁ ṭhapetvā añño etesaṁ supinānaṁ antaraṁ vā nipphattiṁ vā jānituṁ samattho nāma natthi, ahaṁ te kathessāmi, apica kho tvaṁ diṭṭhadiṭṭhaniyāmeneva supine kathehī” ti. “Sādhu, bhante” ti rājā diṭṭhaniyāmeneva kathento:

“Usabhā rukkhā gāviyo gavā ca,
Asso kaṁso siṅgālī ca kumbho,
Pokkharaṇī ca apākacandanaṁ.

Lābūni sīdanti silā plavanti, maṇḍūkiyo kaṇhasappe gilanti,
Kākaṁ suvaṇṇā parivārayanti, tasā vakā eḷakānaṁ bhayā hī ti.

Imaṁ mātikaṁ nikkhipitvā kathesi.

(1) Ahaṁ, bhante, ekaṁ tāva supinaṁ evaṁ addasaṁ: cattāro añjanavaṇṇā kāḷausabhā: “Yujjhissāmā” ti catūhi disāhi rājaṅgaṇaṁ āgantvā: “Usabhayuddhaṁ passissāmā” ti mahājane sannipatite yujjhanākāraṁ dassetvā naditvā gajjitvā ayujjhitvāva paṭikkantā. Imaṁ paṭhamaṁ supinaṁ addasaṁ, imassa ko vipākoti? “Mahārāja, imassa vipāko neva tava, na mama kāle bhavissati, anāgate pana adhammikānaṁ kapaṇarājūnaṁ adhammikānañca manussānaṁ kāle loke viparivattamāne kusale ossanne, akusale ussanne, lokassa parihāyanakāle devo na sammā vassissati, meghapādā pacchijjissanti, sassāni milāyissanti, dubbhikkhaṁ bhavissati, vassitukāmā viya catūhi disāhi meghā uṭṭhahitvā itthikāhi ātape patthaṭānaṁ vīhi-ādīnaṁ temanabhayena antopavesitakāle purisesu kuddālapiṭakahatthesu āḷibandhanatthāya nikkhantesu vassanākāraṁ dassetvā gajjitvā vijjulatā nicchāretvā te usabhā viya ayujjhitvā avassitvāva palāyissanti. Ayametassa vipāko. Tuyhaṁ pana tappaccayā koci antarāyo natthi, anāgataṁ {1.337} ārabbha diṭṭho supino esa, brāhmaṇā pana attano jīvitavuttiṁ nissāya kathayiṁsū” ti evaṁ satthā supinassa nipphattiṁ kathetvā āha: “Dutiyaṁ kathehi, mahārājā” ti.

(2) Dutiyāhaṁ, bhante, evaṁ addasaṁ: khuddakā rukkhā ceva gacchā ca pathaviṁ bhinditvā vidatthimattam-pi ratanamattam-pi anuggantvāva pupphanti ceva phalanti ca. Imaṁ dutiyaṁ addasaṁ, imassa ko vipākoti? Mahārāja, imassā pi vipāko lokassa parihāyanakāle manussānaṁ parittāyukakāle bhavissati. Anāgatasmiñhi sattā tibbarāgā bhavissanti, asampattavayāva kumāriyo purisantaraṁ gantvā utuniyo ceva gabbhiniyo ca hutvā puttadhītāhi vaḍḍhissanti. Khuddakarukkhānaṁ pupphaṁ viya hi tāsaṁ utunibhāvo, phalaṁ viya ca puttadhītaro bhavissanti. Itonidānam-pi te bhayaṁ natthi, tatiyaṁ kathehi, mahārājāti.

(3) Gāviyo, bhante, tadahujātānaṁ vacchakānaṁ khīraṁ pivantiyo addasaṁ. Ayaṁ me tatiyo supino, imassa ko vipākoti? Imassā pi vipāko anāgate eva manussānaṁ jeṭṭhāpacāyikakammassa naṭṭhakāle bhavissati. Anāgatasmiñhi sattā mātāpitūsu vā sassusasuresu vā lajjaṁ anupaṭṭhāpetvā sayam-eva kuṭumbaṁ saṁvidahantāva ghāsacchādanamattam-pi mahallakānaṁ dātukāmā dassanti, adātukāmā na dassanti. Mahallakā anāthā asayaṁvasī dārake ārādhetvā jīvissanti tadahujātānaṁ vacchakānaṁ khīraṁ pivantiyo mahāgāviyo viya. Itonidānam-pi te bhayaṁ natthi, catutthaṁ kathehi, mahārājāti.

(4) Dhuravāhe, bhante, ārohapariṇāhasampanne mahāgoṇeyugaparamparāya ayojetvā taruṇe godamme dhure yojente addasaṁ. Te dhuraṁ vahituṁ asakkontā chaḍḍetvā aṭṭhaṁsu, sakaṭāni nappavaṭṭiṁsu. Ayaṁ me catuttho supino, imassa ko vipākoti? Imassā pi vipāko anāgate eva adhammikarājūnaṁ kāle bhavissati. Anāgatasmiñhi adhammikakapaṇarājāno paṇḍitānaṁ paveṇikusalānaṁ kammaṁ nittharaṇasamatthānaṁ mahāmattānaṁ yasaṁ na dassanti. Dhammasabhāyaṁ vinicchayaṭṭhāne pi paṇḍite vohārakusale mahallake amacce na ṭhapessanti, tabbiparītānaṁ pana taruṇataruṇānaṁ yasaṁ dassanti, tathārūpe eva vinicchayaṭṭhāne ṭhapessanti, te rājakammāni ceva yuttāyuttañca ajānantā neva taṁ yasaṁ ukkhipituṁ sakkhissanti, na rājakammāni nittharituṁ. Te asakkontā kammadhuraṁ chaḍḍessanti, mahallakā pi paṇḍitāmaccā yasaṁ alabhantā kiccāni nittharituṁ samatthāpi: “Kiṁ amhākaṁ etehi, mayaṁ bāhirakā jātā, abbhantarikā taruṇadārakā jānissantī” ti {1.338} uppannāni kammāni na karissanti, evaṁ sabbathā pi tesaṁ rājūnaṁ hāni yeva bhavissati, dhuraṁ vahituṁ asamatthānaṁ vacchadammānaṁ dhure yojitakālo viya, dhuravāhānañca mahāgoṇānaṁ yugaparamparāya ayojitakālo viya bhavissati. Itonidānam-pi te bhayaṁ natthi, pañcamaṁ kathehi, mahārājāti.

(5) Bhante, ekaṁ ubhatomukhaṁ assaṁ addasaṁ, tassa dvīsu passesu yavasaṁ denti, so dvīhi mukhehi khādati. Ayaṁ me pañcamo supino, imassa ko vipākoti? Imassā pi anāgate adhammikarājakāle yeva vipāko bhavissati. Anāgatasmiñhi adhammikā bālarājāno adhammike lolamanusse vinicchaye ṭhapessanti, te pāpapuññesu anādarā bālā sabhāyaṁ nisīditvā vinicchayaṁ dentā ubhinnam-pi atthapaccatthikānaṁ hatthato lañjaṁ gahetvā khādissanti asso viya dvīhi mukhehi yavasaṁ. Itonidānam-pi te bhayaṁ natthi, chaṭṭhaṁ kathehi, mahārājāti.

(6) Bhante, mahājano satasahassagghanikaṁ suvaṇṇapātiṁ sammajjitvā: “Idha passāvaṁ karohī” ti ekassa jarasiṅgālassa upanāmesi, taṁ tattha passāvaṁ karontaṁ addasaṁ. Ayaṁ me chaṭṭho supino, imassa ko vipākoti? Imassā pi vipāko anāgate yeva bhavissati. Anāgatasmiñhi adhammikā vijātirājāno jātisampannānaṁ kulaputtānaṁ āsaṅkāya yasaṁ na dassanti, akulīnānaṁ yeva dassanti. Evaṁ mahākulāni duggatāni bhavissanti, lāmakakulāni issarāni. Te ca kulīnapurisā jīvituṁ asakkontā: “Ime nissāya jīvissāmā” ti akulīnānaṁ dhītaro dassanti, iti tāsaṁ kuladhītānaṁ akulīnehi saddhiṁ saṁvāso jarasiṅgālassa suvaṇṇapātiyaṁ passāvakaraṇasadiso bhavissati. Itonidānam-pi te bhayaṁ natthi, sattamaṁ kathehīti.

(7) Bhante, eko puriso rajjuṁ vaṭṭetvā vaṭṭetvā pādamūle nikkhipati, tena nisinnapīṭhassa heṭṭhā sayitā ekā chātasiṅgālī tassa ajānantasseva taṁ khādati, evāhaṁ addasaṁ. Ayaṁ me sattamo supino, imassa ko vipākoti? Imassā pi anāgate yeva vipāko bhavissati. Anāgatasmiñhi itthiyo purisalolā surālolā alaṅkāralolā visikhālolā āmisalolā bhavissanti dussīlā durācārā, tā sāmikehi kasigorakkhādīni kammāni katvā kicchena kasirena sambhataṁ dhanaṁ jārehi saddhiṁ suraṁ pivantiyo mālāgandhavilepanaṁ dhārayamānā antogehe accāyikam-pi kiccaṁ anoloketvā gehe parikkhepassa uparibhāgena pi chiddaṭṭhānehi pi jāre upadhārayamānā sve vapitabbayuttakaṁ bījam-pi koṭṭetvā yāgubhattakhajjakādīni sampādetvā khādamānā vilumpissanti heṭṭhāpīṭhake nipannachātasiṅgālī viya vaṭṭetvā vaṭṭetvā {1.339} pādamūle nikkhittarajjuṁ. Itonidānam-pi te bhayaṁ natthi, aṭṭhamaṁ kathehīti.

(8) Bhante, rājadvāre bahūhi tucchakumbhehi parivāretvā ṭhapitaṁ ekaṁ mahantaṁ pūritakumbhaṁ addasaṁ. Cattāro pi pana vaṇṇā catūhi disāhi catūhi anudisāhi ca ghaṭehi udakaṁ āharitvā āharitvā pūritakumbham-eva pūrenti, pūritapūritaṁ udakaṁ uttaritvā palāyati, te pi punappunaṁ tattheva udakaṁ āsiñcanti, tucchakumbhe pana olokentā pi natthi. Ayaṁ me aṭṭhamo supino, imassa ko vipākoti? Imassā pi anāgate yeva vipāko bhavissati. Anāgatasmiñhi loko parihāyissati, raṭṭhaṁ nirojaṁ bhavissati, rājāno duggatā kapaṇā bhavissanti. Yo issaro bhavissati, tassa bhaṇḍāgāre satasahassamattā kahāpaṇā bhavissanti, te evaṁ duggatā sabbe jānapade attano va kamme kāressanti, upaddutā manussā sake kammante chaḍḍetvā rājūnaññeva atthāya pubbaṇṇāparaṇṇāni vapantā rakkhantā lāyantā maddantā pavesentā ucchukhettāni karontā yantāni karontā yantāni vāhentā phāṇitādīni pacantā pupphārāme ca phalārāme ca karontā tattha tattha nipphannāni pubbaṇṇādīni āharitvā rañño koṭṭhāgāram-eva pūressanti, attano gehesu tucchakoṭṭhe olokentā pi na bhavissanti, tucchakumbhe anoloketvā pūritakumbhe pūraṇasadisam-eva bhavissati. Itonidānam-pi te bhayaṁ natthi, navamaṁ kathehīti.

(9) Bhante, ekaṁ pañcavaṇṇapadumasañchannaṁ gambhīraṁ sabbato titthaṁ pokkharaṇiṁ addasaṁ. Samantato dvipadacatuppadā otaritvā tattha pānīyaṁ pivanti. Tassā majjhe gambhīraṭṭhāne udakaṁ āvilaṁ, tīrappadesesu dvipadacatuppadānaṁ akkamaṭṭhāne acchaṁ vippasannaṁ anāvilaṁ. Evāhaṁ addasaṁ. Ayaṁ me navamo supino, imassa ko vipākoti? Imassā pi anāgate yeva vipāko bhavissati. Anāgatasmiñhi rājāno adhammikā bhavissanti, chandādivasena agatiṁ gacchantā rajjaṁ kāressanti, dhammena vinicchayaṁ nāma na dassanti, lañjavittakā bhavissanti dhanalolā, raṭṭhavāsikesu nesaṁ khantimettānuddayā nāma na bhavissanti, kakkhaḷā pharusā ucchuyante ucchugaṇṭhikā viya manusse pīḷentā nānappakārena baliṁ uppādentā dhanaṁ gaṇhissanti. Manussā balipīḷitā kiñci dātuṁ asakkontā gāmanigamādayo chaḍḍetvā paccantaṁ gantvā vāsaṁ kappessanti, majjhimajanapado suñño bhavissati, paccanto ghanavāso seyyathā pi pokkharaṇiyā majjhe udakaṁ āvilaṁ pariyante vippasannaṁ. Itonidānam-pi te bhayaṁ natthi, dasamaṁ {1.340} kathehīti.

(10) Bhante, ekissā yeva kumbhiyā paccamānaṁ odanaṁ apākaṁ addasaṁ: “Apākan”-ti vicāretvā vibhajitvā ṭhapitaṁ viya tīhākārehi paccamānaṁ, ekasmiṁ passe atikilinno hoti, ekasmiṁ uttaṇḍulo, ekasmiṁ supakkoti. Ayaṁ me dasamo supino, imassa ko vipākoti? Imassā pi anāgate yeva vipāko bhavissati. Anāgatasmiñhi rājāno adhammikā bhavissanti, tesu adhammikesu rājayuttā pi brāhmaṇagahapatikā pi negamajānapadāpīti samaṇabrāhmaṇe upādāya sabbe manussā adhammikā bhavissanti, tato tesaṁ ārakkhadevatā, balipaṭiggāhikā devatā, rukkhadevatā, ākāsaṭṭhadevatāti evaṁ devatā pi adhammikā bhavissanti. Adhammikarājūnañca rajje vātā visamā kharā vāyissanti, te ākāsaṭṭhavimānāni kampessanti, tesu kampitesu devatā kupitā devaṁ vassituṁ na dassanti, vassamāno pi sakalaraṭṭhe ekappahārena na vassissati, vassamāno pi sabbattha kasikammassa vā vappakammassa vā upakārako hutvā na vassissati. Yathā ca raṭṭhe, evaṁ janapade pi gāme pi ekataḷāke pi ekasare pi ekappahāreneva na vassissati, taḷākassa uparibhāge vassanto heṭṭhābhāge na vassissati, heṭṭhā vassanto upari na vassissati. Ekasmiṁ bhāge sassaṁ ativassena nassissati, ekasmiṁ avassanena milāyissati, ekasmiṁ sammā vassamāno sampādessati. Evaṁ ekassa rañño rajje vuttasassā tippakārā bhavissanti ekakumbhiyā odano viya. Itonidānam-pi te bhayaṁ natthi, ekādasamaṁ kathehīti.

(11) Bhante, satasahassagghanikaṁ candanasāraṁ pūtitakkena vikkiṇante addasaṁ. Ayaṁ me ekādasamo supino, imassa ko vipākoti? Imassā pi anāgate yeva mayhaṁ sāsane parihāyante vipāko bhavissati. Anāgatasmiñhi paccayalolā alajjī bhikkhū bahū bhavissanti, te mayā paccayaloluppaṁ nimmathetvā kathitadhammadesanaṁ cīvarādicatupaccayahetu paresaṁ desessanti, paccayehi mucchitā nissaraṇapakkhe ṭhitā nibbānābhimukhaṁ katvā desetuṁ na sakkhissanti, kevalaṁ: “Padabyañjanasampattiñceva madhurasaddañca sutvā mahagghāni cīvarādīni dassanti” iccevaṁ desessanti. Apare antaravīthicatukkarājadvārādīsu nisīditvā kahāpaṇaaḍḍhakahāpaṇapādamāsakarūpādīni pi nissāya desessanti. Iti mayā nibbānagghanakaṁ katvā desitaṁ dhammaṁ catupaccayatthāya ceva kahāpaṇaḍḍhakahāpaṇādīnaṁ atthāya ca vikkiṇitvā desentā satasahassagghanakaṁ candanasāraṁ pūtitakkena vikkiṇantā {1.341} viya bhavissanti. Itonidānam-pi te bhayaṁ natthi, dvādasamaṁ kathehīti.

(12) Bhante, tucchalābūni udake sīdantāni addasaṁ, imassa ko vipākoti? Imassa pi anāgate adhammikarājakāle loke viparivattante yeva vipāko bhavissati. Tadā hi rājāno jātisampannānaṁ kulaputtānaṁ yasaṁ na dassanti, akulīnānaṁ yeva dassanti, te issarā bhavissanti, itare daliddā. Rājasammukhe pi rājadvāre pi amaccasammukhe pi vinicchayaṭṭhāne pi tucchalābusadisānaṁ akulīnānaṁ yeva kathā osīditvā ṭhitā viya niccalā suppatiṭṭhitā bhavissati. Saṅghasannipātesu pi saṅghakammagaṇakammaṭṭhānesu ceva pattacīvarapariveṇādivinicchayaṭṭhānesu ca dussīlānaṁ pāpapuggalānaṁ yeva kathā niyyānikā bhavissati, na lajjibhikkhūnanti evaṁ sabbathā pi tucchalābusīdanakālo viya bhavissati. Itonidānam-pi te bhayaṁ natthi, terasamaṁ kathehīti.

(13) Bhante, mahantamahantā kūṭāgārappamāṇā ghanasilā nāvā viya udake plavamānā addasaṁ, imassa ko vipākoti? Imassa pi tādise yeva kāle vipāko bhavissati. Tadā hi adhammikarājāno akulīnānaṁ yasaṁ dassanti, te issarā bhavissanti, kulīnā duggatā. Tesu na keci gāravaṁ karissanti, itaresu yeva karissanti. Rājasammukhe vā amaccasammukhe vā vinicchayaṭṭhāne vā vinicchayakusalānaṁ ghanasilāsadisānaṁ kulaputtānaṁ kathā na ogāhitvā patiṭṭhahissati. Tesu kathentesu: “Kiṁ ime kathentī” ti itare parihāsam-eva karissanti. Bhikkhusannipātesu pi vuttappakāresu ṭhānesu neva pesale bhikkhū garukātabbe maññissanti, nā pi tesaṁ kathā pariyogāhitvā patiṭṭhahissati, silānaṁ plavanakālo viya bhavissati. Itonidānam-pi te bhayaṁ natthi, cuddasamaṁ kathehīti.

(14) Bhante, khuddakamadhukapupphappamāṇā maṇḍūkiyo mahantamahante kaṇhasappe vegena anubandhitvā uppalanāḷe viya chinditvā chinditvā maṁsaṁ khāditvā gilantiyo addasaṁ, imassa ko vipākoti? Imassa pi loke parihāyante anāgate eva vipāko bhavissati. Tadā hi manussā tibbarāgajātikā kilesānuvattakā hutvā taruṇataruṇānaṁ attano bhariyānaṁ vase vattissanti, gehe dāsakammakarādayo pi gomahiṁsādayo pi hiraññasuvaṇṇam-pi sabbaṁ tāsaññeva āyattaṁ bhavissati. “Asukaṁ hiraññasuvaṇṇaṁ vā paricchadādijātaṁ vā kahan”-ti vutte: “Yattha vā tattha vā hotu, kiṁ tuyhiminā byāpārena, tvaṁ mayhaṁ ghare santaṁ vā asantaṁ vā jānitukāmo jāto” ti vatvā nānappakārehi akkositvā mukhasattīhi koṭṭetvā dāsaceṭake viya attano vase katvā attano issariyaṁ pavattessanti. Evaṁ madhukapupphappamāṇānaṁ {1.342} maṇḍūkapotikānaṁ āsīvise kaṇhasappe gilanakālo viya bhavissati. Itonidānam-pi te bhayaṁ natthi, pannarasamaṁ kathehīti.

(15) Bhante, dasahi asaddhammehi samannāgataṁ gāmagocaraṁ kākaṁ kañcanavaṇṇatāya: “Suvaṇṇā” ti laddhanāme suvaṇṇarājahaṁse parivārente addasaṁ, imassa ko vipākoti? Imassā pi anāgate dubbalarājakāle yeva vipāko bhavissati. Anāgatasmiñhi rājāno hatthisippādīsu akusalā yuddhesu avisāradā bhavissanti, te attano rajjavipattiṁ āsaṅkamānā samānajātikānaṁ kulaputtānaṁ issariyaṁ adatvā attano pādamūlikanhāpakakappakādīnaṁ dassanti, jātigottasampannā kulaputtā rājakule patiṭṭhaṁ alabhamānā jīvikaṁ kappetuṁ asamatthā hutvā issariye ṭhite jātigottahīne akulīne upaṭṭhahantā vicarissanti, suvaṇṇarājahaṁsehi kākassa parivāritakālo viya bhavissati. Itonidānam-pi te bhayaṁ natthi, soḷasamaṁ kathehīti.

(16) Bhante, pubbe dīpino eḷake khādanti, ahaṁ pana eḷake dīpino anubandhitvā murumurūti khādante addasaṁ. Athaññe tasā vakā eḷake dūrato va disvā tasitā tāsappattā hutvā eḷakānaṁ bhayāpalāyitvā gumbagahanādīni pavisitvā nilīyiṁsu, evāhaṁ addasaṁ, imassa ko vipākoti? Imassa pi anāgate adhammikarājakāle yeva vipāko bhavissati. Tadā hi akulīnā rājavallabhā issarā bhavissanti, kulīnā apaññātā duggatā. Te rājavallabhā rājānaṁ attano kathaṁ gāhāpetvā vinicchayaṭṭhānādīsu balavanto hutvā kulīnānaṁ paveṇi-āgatāni khettavatthādīni: “Amhākaṁ santakāni etānī” ti abhiyuñjitvā tesu: “Na tumhākaṁ, amhākan”-ti āgantvā vinicchayaṭṭhānādīsu vivadantesu vettalatādīhi paharāpetvā gīvāyaṁ gahetvā apakaḍḍhāpetvā: “Attano pamāṇaṁ na jānātha, amhehi saddhiṁ vivadatha, idāni vo rañño kathetvā hatthapādacchedanādīni kāressāmā” ti santajjessanti. Te tesaṁ bhayena attano santakāni vatthūni: “Tumhākaṁyevetāni gaṇhathā” ti niyyādetvā attano gehāni pavisitvā bhītā nipajjissanti. Pāpabhikkhū pi pesale bhikkhū yathāruci viheṭhessanti, te pesalā bhikkhū paṭisaraṇaṁ alabhamānā araññaṁ pavisitvā gahanaṭṭhānesu nilīyissanti. Evaṁ hīnajaccehi ceva pāpabhikkhūhi ca upaddutānaṁ jātimantakulaputtānañceva pesalabhikkhūnañca eḷakānaṁ bhayena tasavakānaṁ palāyanakālo viya bhavissati. Itonidānam-pi te bhayaṁ natthi. Ayam-pi hi supino anāgataṁ yeva ārabbha diṭṭho. Brāhmaṇā pana na {1.343} dhammasudhammatāya tayi sinehena kathayiṁsu, “bahudhanaṁ labhissāmā” ti āmisāpekkhatāya jīvitavuttiṁ nissāya kathayiṁsūti.

Evaṁ satthā soḷasannaṁ mahāsupinānaṁ nipphattiṁ kathetvā: “Na kho, mahārāja, etarahi tvaññeva ime supine addasa, porāṇakarājāno pi addasaṁsu. Brāhmaṇā pi nesaṁ evam-eva ime supine gahetvā yaññamatthake khipiṁsu, tato paṇḍitehi dinnanayena gantvā bodhisattaṁ pucchiṁsu. Porāṇakā paṇḍitā pi nesaṁ ime supine kathentā imināva niyāmena kathesun”-ti vatvā tena yācito atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto udiccabrāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto isipabbajjaṁ pabbajitvā abhiññā ceva samāpattiyo ca nibbattetvā himavantappadese jhānakīḷaṁ kīḷanto viharati. Tadā bārāṇasiyaṁ brahmadatto imināva niyāmena ime supine disvā brāhmaṇe pucchi. Brāhmaṇā evam-eva yaññaṁ yajituṁ ārabhiṁsu. Tesu purohitassa antevāsikamāṇavo paṇḍito byatto ācariyaṁ āha: “ācariya, tumhehi mayaṁ tayo vede uggaṇhāpitā, nanu tesu ekaṁ māretvā ekassa sotthikammassa kāraṇaṁ nāma natthī” ti. Tāta, iminā upāyena amhākaṁ bahudhanaṁ uppajjissati, tvaṁ pana rañño dhanaṁ rakkhitukāmo maññeti. Māṇavo: “Tena hi, ācariya, tumhe tumhākaṁ kammaṁ karotha, ahaṁ tumhākaṁ santike kiṁ karissāmī” ti vicaranto rañño uyyānaṁ agamāsi.

Taṁ divasam-eva bodhisatto pi taṁ kāraṇaṁ ñatvā: “Ajja mayi manussapathaṁ gate mahājanassa bandhanā mokkho bhavissatī” ti ākāsena gantvā uyyāne otaritvā suvaṇṇapaṭimā viya maṅgalasilātale nisīdi. Māṇavo bodhisattaṁ upasaṅkamitvā vanditvā ekamantaṁ nisīditvā paṭisanthāramakāsi. Bodhisatto pi tena saddhiṁ madhurapaṭisanthāraṁ katvā: “Kiṁ nu kho, māṇava, rājā dhammena rajjaṁ kāretī” ti pucchi. “Bhante, rājā nāma dhammiko, apica kho taṁ brāhmaṇā atitthe pakkhandāpen”-ti. Rājā soḷasa supine disvā brāhmaṇānaṁ ārocesi. Brāhmaṇā: “Yaññaṁ yajissāmā” ti {1.344} āraddhā. Kiṁ nu kho, bhante, “ayaṁ nāma imesaṁ supinānaṁ nipphattī” ti rājānaṁ saññāpetvā tumhākaṁ mahājanaṁ bhayā mocetuṁ na vaṭṭatīti. Mayaṁ kho, māṇava, rājānaṁ na jānāma, rājā pi amhe na jānāti. Sace pana idhāgantvā puccheyya, katheyyāmassa mayanti. Māṇavo: “Ahaṁ, bhante, taṁ ānessāmi, tumhe mamāgamanaṁ udikkhantā muhuttaṁ nisīdathā” ti bodhisattaṁ paṭijānāpetvā rañño santikaṁ gantvā: “Mahārāja, eko ākāsacāriko tāpaso tumhākaṁ uyyāne otaritvā ‘tumhehi diṭṭhasupinānaṁ nipphattiṁ kathessāmī’ ti tumhe pakkosatī” ti āha.

Rājā tassa kathaṁ sutvā tāvadeva mahantena parivārena uyyānaṁ gantvā tāpasaṁ vanditvā ekamantaṁ nisinno pucchi: “Tumhe kira, bhante, mayā diṭṭhasupinānaṁ nipphattiṁ jānāthā” ti? “Āma, mahārājā” ti. “Tena hi kathethā” ti. “Kathemi, mahārāja, yathādiṭṭhe tāva supine maṁ sāvehī” ti. “Sādhu, bhante” ti rājā:

Usabhā rukkhā gāviyo gavā ca,
Asso kaṁso siṅgālī ca kumbho,
Pokkharaṇī ca apākacandanaṁ.

1. Lābūni sīdanti silā plavanti, maṇḍūkiyo kaṇhasappe gilanti,
Kākaṁ suvaṇṇā parivārayanti, tasā vakā eḷakānaṁ bhayā hī ti.

Vatvā pasenadiraññā kathitaniyāmeneva supine kathesi.

Bodhisatto pi tesaṁ idāni satthārā kathitaniyāmeneva vitthārato nipphattiṁ kathetvā pariyosāne sayaṁ idaṁ kathesi:

Vipariyāso vattati nayidha matthī ti,

Tatrāyamattho: ayaṁ, mahārāja, imesaṁ supinānaṁ nipphatti. Yaṁ panetaṁ tesaṁ paṭighātatthāya yaññakammaṁ vattati, taṁ vipariyāso vattati viparītato vattati, vipallāsena vattatīti vuttaṁ hoti. Kiṁkāraṇā? Imesañhi nipphatti nāma lokassa viparivattanakāle, akāraṇassa kāraṇanti gahaṇakāle, kāraṇassa akāraṇanti chaḍḍanakāle, abhūtassa bhūtanti gahaṇakāle, bhūtassa abhūtanti jahanakāle, alajjīnaṁ ussannakāle, lajjīnañca parihīnakāle bhavissati. Nayidha matthī ti idāni pana tava vā mama {1.345} vā kāle idha imasmiṁ purisayuge vattamāne etesaṁ nipphatti natthi. Tasmā etesaṁ paṭighātāya vattamānaṁ yaññakammaṁ vipallāsena vattati, alaṁ tena.

Natthi te itonidānaṁ bhayaṁ vā chambhitattaṁ vāti mahāpuriso rājānaṁ samassāsetvā mahājanaṁ bandhanā mocetvā puna ākāse ṭhatvā rañño ovādaṁ datvā pañcasu sīlesu patiṭṭhāpetvā: “Ito paṭṭhāya, mahārāja, brāhmaṇehi saddhiṁ ekato hutvā pasughātayaññaṁ mā yajī” ti dhammaṁ desetvā ākāseneva attano vasanaṭṭhānaṁ agamāsi. Rājā pi tassa ovāde ṭhito dānādīni puññāni katvā yathākammaṁ gato.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā: “Supinapaccayā te bhayaṁ natthi, haretaṁ yaññan”-ti yaññaṁ hāretvā mahājanassa jīvitadānaṁ datvā anusandhiṁ ghaṭetvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā rājā ānando ahosi, māṇavo sāriputto, tāpaso pana aham-eva ahosin”-ti. Parinibbute pana bhagavati saṅgītikārakā: “Usabhā” ti ādīni tīṇi padāni aṭṭhakathaṁ āropetvā: “Lābūnī” ti ādīni cattāri padāni ekaṁ gāthaṁ katvā ekakanipātapāḷiṁ āropesunti.

Mahāsupinajātakavaṇṇanā sattamā