Ja 79: Kharassarajātakavaṇṇanā

Yato viluttā ca hatā ca gāvo ti idaṁ satthā jetavane viharanto aññataraṁ amaccaṁ ārabbha kathesi. Kosalarañño kira eko amacco rājānaṁ ārādhetvā paccantagāme rājabaliṁ labhitvā corehi saddhiṁ ekato hutvā: “Ahaṁ manusse ādāya araññaṁ pavisissāmi, tumhe gāmaṁ vilumpitvā upaḍḍhaṁ mayhaṁ dadeyyāthā” ti vatvā pageva manusse sannipātetvā araññaṁ gantvā coresu āgantvā gāviyo ghātetvā maṁsaṁ khāditvā gāmaṁ vilumpitvā gatesu sāyanhasamaye mahājanaparivuto āgacchati. Tassa na cirasseva taṁ kammaṁ pākaṭaṁ jātaṁ. Manussā rañño ārocesuṁ. Rājā taṁ pakkosāpetvā dosaṁ patiṭṭhāpetvā suniggahitaṁ niggahetvā aññaṁ gāmabhojakaṁ pesetvā jetavanaṁ gantvā bhagavato etamatthaṁ ārocesi. Bhagavā: “Na, mahārāja, idāneva esa evaṁsīlo, pubbe pi evaṁsīloyevā” ti vatvā tena yācito atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente ekassa amaccassa paccantagāmaṁ adāsi. Sabbaṁ purimasadisam-eva. Tadā pana bodhisatto vaṇijjāya paccante vicaranto {1.355} tasmiṁ gāmake nivāsaṁ kappesi. So tasmiṁ gāmabhojake sāyanhasamaye mahājanaparivārena bheriyā vajjamānāya āgacchante: “Ayaṁ duṭṭhagāmabhojako corehi saddhiṁ ekato hutvā gāmaṁ vilumpāpetvā coresu palāyitvā aṭaviṁ paviṭṭhesu idāni upasantūpasanto viya bheriyā vajjamānāya āgacchatī” ti vatvā imaṁ gāthamāha.

1. Yato viluttā ca hatā ca gāvo, daḍḍhāni gehāni jano ca nīto,
Athāgamā puttahatāya putto, kharassaraṁ ḍiṇḍimaṁ vādayanto ti.

Tattha yato ti yadā. Viluttā ca hatā cā ti vilumpitvā bandhitvā ca nītā, maṁsaṁ khādanatthāya ca hatā. Gāvo ti gorūpāni. Daḍḍhānī ti aggiṁ datvā jhāpitāni. Jano ca nīto ti karamaraggāhaṁ gahetvā nīto. Puttahatāya putto ti hataputtāya putto, nillajjoti attho. Chinnahirottappassa hi mātā nāma natthi, iti so tassā jīvanto pi hataputtaṭṭhāne tiṭṭhatīti hataputtāya putto nāma hoti. Kharassaran-ti thaddhasaddaṁ. Ḍiṇḍiman-ti paṭahabheriṁ.

Evaṁ bodhisatto imāya gāthāya taṁ paribhāsi. Na cireneva ca tassa taṁ kammaṁ pākaṭaṁ jātaṁ, athassa rājā dosānurūpaṁ niggahaṁ akāsi.

Satthā: “Na, mahārāja, idānevesa evaṁsīlo, pubbe pi evaṁsīloyevā” ti vatvā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā anusandhiṁ ghaṭetvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā amacco idāni amacco yeva, gāthāya udāhārakapaṇḍitamanusso pana aham-eva ahosin”-ti.

Kharassarajātakavaṇṇanā navamā