Ja 80: Bhīmasenajātakavaṇṇanā

Yaṁ te pavikatthitaṁ pure ti idaṁ satthā jetavane viharanto aññataraṁ vikatthitaṁ bhikkhuṁ ārabbha kathesi. Eko kira bhikkhu: “Āvuso, amhākaṁ jātisamā jāti, gottasamaṁ gottaṁ nāma natthi, mayaṁ evarūpe nāma mahākhattiyakule jātā, gottena vā dhanena vā kulappadesena vā amhehi sadiso nāma natthi, amhākaṁ suvaṇṇarajatādīnaṁ anto natthi, dāsakammakarā pi no sālimaṁsodanaṁ bhuñjanti, kāsikavatthaṁ nivāsenti, kāsikavilepanaṁ vilimpanti. Mayaṁ pabbajitabhāvena etarahi {1.356} evarūpāni lūkhāni bhojanāni bhuñjāma, lūkhāni cīvarāni dhāremā” ti theranavamajjhimānaṁ bhikkhūnaṁ antare vikatthento jāti ādivasena vambhento khuṁsento vicarati. Athassa eko bhikkhu kulappadesaṁ pariggaṇhitvā taṁ vikatthanabhāvaṁ bhikkhūnaṁ ārocesi. Bhikkhū dhammasabhāyaṁ sannipatitā: “Āvuso, asuko nāma bhikkhu evarūpe niyyānikasāsane pabbajitvā vikatthento vambhento khuṁsento vicaratī” ti etassa aguṇaṁ kathayiṁsu. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, so bhikkhu idāneva vikatthento vambhento khuṁsento vicarati, pubbe pi vikatthento vambhento khuṁsento vicarī” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto ekasmiṁ nigamagāme udiccabrāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto takkasilāyaṁ disāpāmokkhassa ācariyassa santike tayo vede aṭṭhārasa vijjaṭṭhānāni uggahetvā sabbasippesu nipphattiṁ patvā cūḷadhanuggahapaṇḍito nāma ahosi. So takkasilāto nikkhamitvā sabbasamayasippāni pariyesamāno mahiṁsakaraṭṭhaṁ agamāsi. Imasmiṁ pana jātake bodhisatto thokaṁ rasso oṇatākāro ahosi. So cintesi: “Sacāhaṁ kañci rājānaṁ upasaṅkamissāmi, so ‘evaṁ rassasarīro tvaṁ kiṁ amhākaṁ kammaṁ karissasī’ ti vakkhati, yaṁnūnāhaṁ ārohapariṇāhasampannaṁ abhirūpaṁ ekaṁ purisaṁ phalakaṁ katvā tassa piṭṭhicchāyāya jīvikaṁ kappeyyan”-ti. So tathārūpaṁ purisaṁ pariyesamāno bhīmasenassa nāmekassa tantavāyassa tantavītaṭṭhānaṁ gantvā tena saddhiṁ paṭisanthāraṁ katvā: “Samma, tvaṁ kinnāmosī” ti pucchi. “Ahaṁ bhīmaseno nāmā” ti? “Kiṁ pana tvaṁ evaṁ abhirūpo upadhisampanno hutvā imaṁ lāmakakammaṁ karosī” ti? “Jīvituṁ asakkonto” ti. “Samma, mā etaṁ kammaṁ kari, sakalajambudīpe mayā sadiso dhanuggaho nāma natthi. Sace panāhaṁ kañci rājānaṁ passeyyaṁ, so maṁ ‘evaṁrasso ayaṁ kiṁ amhākaṁ kammaṁ karissatī’ ti kopeyya, tvaṁ rājānaṁ disvā ‘ahaṁ dhanuggaho’ ti vakkhasi. Rājā te paribbayaṁ datvā vuttiṁ {1.357} nibaddhaṁ dassati. Ahaṁ te uppannakammaṁ karonto tava piṭṭhicchāyāya jīvissāmi. Evaṁ ubho pi sukhitā bhavissāma. Karohi mama vacanan”-ti āha. So: “Sādhū” ti sampaṭicchi.

Atha naṁ ādāya bārāṇasiṁ gantvā sayaṁ cūḷūpaṭṭhāko hutvā taṁ purato katvā rājadvāre ṭhatvā rañño ārocāpesi. “Āgacchantū” ti vutte ubho pi pavisitvā rājānaṁ vanditvā aṭṭhaṁsu. “Kiṁkāraṇā āgatatthā” ti ca vutte bhīmaseno āha: “ahaṁ dhanuggaho, mayā sadiso sakalajambudīpe dhanuggaho natthī” ti. “Kiṁ pana labhanto maṁ upaṭṭhahissasī” ti? “Aḍḍhamāse sahassaṁ labhanto upaṭṭhahissāmi, devā” ti. “Ayaṁ te puriso kiṁ hotī” ti? “Cūḷūpaṭṭhāko, devā” ti. “Sādhu upaṭṭhahā” ti. Tato paṭṭhāya bhīmaseno rājānaṁ upaṭṭhahati. Uppannakiccaṁ panassa bodhisatto va nittharati.

Tena kho pana samayena kāsiraṭṭhe ekasmiṁ araññe bahūnaṁ manussānaṁ sañcaraṇamaggaṁ byaggho chaḍḍāpeti, bahū manusse gahetvā gahetvā khādati. Taṁ pavattiṁ rañño ārocesuṁ. Rājā bhīmasenaṁ pakkosāpetvā: “Sakkhissasi, tāta, naṁ byagghaṁ gaṇhitun”-ti āha. “Deva, kiṁ dhanuggaho nāmāhaṁ, yadi byagghaṁ gahetuṁ na sakkomī” ti. Rājā tassa paribbayaṁ datvā uyyojesi. So gharaṁ gantvā bodhisattassa kathesi. Bodhisatto: “Sādhu, samma, gacchā” ti āha. “Tvaṁ pana na gamissasī” ti? “Āma na gamissāmi, upāyaṁ pana te ācikkhissāmī” ti. “Ācikkha, sammā” ti. Tvaṁ byagghassa vasanaṭṭhānaṁ sahasā ekako va mā agamāsi, janapadamanusse pana sannipātetvā ekaṁ vā dve vā dhanusahassāni gāhāpetvā tattha gantvā byagghassa uṭṭhitabhāvaṁ ñatvā palāyitvā ekaṁ gumbaṁ pavisitvā urena nipajjeyyāsi, jānapadāva byagghaṁ pothetvā gaṇhissanti, tehi byagghe gahite tvaṁ dantehi ekaṁ valliṁ chinditvā koṭiyaṁ gahetvā matabyagghassa santikaṁ gantvā: “Bho, kenesa, byaggho mārito, ahaṁ imaṁ byagghaṁ goṇaṁ viya {1.358} valliyā bandhitvā rañño santikaṁ nessāmī’ ti valliatthāya gumbaṁ paviṭṭho, mayā valliyā anābhatāya eva kenesa mārito” ti katheyyāsi. Atha te jānapadā bhītatasitā: “Sāmi, mā rañño ācikkhī” ti bahuṁ dhanaṁ dassanti, byaggho tayā gahito bhavissati, rañño pi santikā bahuṁ dhanaṁ labhissasīti. So: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā bodhisattena kathitaniyāmeneva byagghaṁ gahetvā araññaṁ khemaṁ katvā mahājanaparivuto bārāṇasiṁ āgantvā rājānaṁ disvā: “Gahito me, deva, byaggho, araññaṁ khemaṁ katan”-ti āha. Rājā tuṭṭho bahuṁ dhanaṁ adāsi. Punekadivasaṁ: “Ekamaggaṁ mahiṁso chaḍḍāpetī” ti ārocesuṁ, rājā tatheva bhīmasenaṁ pesesi. So pi bodhisattena dinnanayena byagghaṁ viya tam-pi gahetvā āgañchi, rājā puna bahuṁ dhanaṁ adāsi, mahantaṁ issariyaṁ jātaṁ. So issariyamadamatto bodhisattaṁ avamaññaṁ katvā tassa vacanaṁ na gaṇhāti, “nāhaṁ taṁ nissāya jīvāmi, kiṁ tvaññeva puriso” ti ādīni pharusavacanāni vadati.

Atha katipāhaccayena eko sāmantarājā āgantvā bārāṇasiṁ uparundhitvā: “Rajjaṁ vā detu, yuddhaṁ vā” ti rañño sāsanaṁ pesesi. Rājā: “Yujjhāhī” ti bhīmasenaṁ pesesi. So sabbasannāhasannaddho rājavesaṁ gahetvā susannaddhassa vāraṇassa piṭṭhe nisīdi. Bodhisatto pi tassa maraṇabhayena sabbasannāhasannaddho bhīmasenasseva pacchimāsane nisīdi. Vāraṇo mahājanaparivuto nagaradvārena nikkhamitvā saṅgāmasīsaṁ pāpuṇi. Bhīmaseno yuddhabherisaddaṁ sutvāva kampituṁ āraddho. Bodhisatto: “Idānesa hatthipiṭṭhito patitvā marissatī” ti hatthikkhandhato apatanatthaṁ bhīmasenaṁ yottena parikkhipitvā gaṇhi, bhīmaseno sampahāraṭṭhānaṁ disvā maraṇabhayatajjito sarīravaḷañjena hatthipiṭṭhiṁ dūsesi. Bodhisatto: “Na kho te bhīmasena purimena pacchimaṁ sameti, tvaṁ pubbe saṅgāmayodho viya ahosi, idāni hatthipiṭṭhiṁ dūsesī” ti vatvā imaṁ gāthamāha.

1. Yaṁ {1.359} te pavikatthitaṁ pure, atha te pūtisarā sajanti pacchā,
Ubhayaṁ na sameti bhīmasena, yuddhakathā ca idañca te vihaññan-ti.

Tattha yaṁ te pavikatthitaṁ pure ti yaṁ tayā pubbe: “Kiṁ tvaṁ yeva puriso, nāhaṁ puriso, aham-pi saṅgāmayodho” ti vikatthitaṁ vambhanavacanaṁ vuttaṁ, idaṁ tāva ekaṁ. Atha te pūtisarā sajanti pacchā ti atha te ime pūtibhāvena saraṇabhāvena ca: “Pūtisarā” ti laddhanāmā sarīravaḷañjadhārā sajanti vaḷañjanti paggharanti. Pacchā ti tato pure vikatthitato aparabhāge, idāni imasmiṁ saṅgāmasīseti attho. Ubhayaṁ na sameti bhīmasenā ti idaṁ bhīmasena ubhayaṁ na sameti. Kataraṁ? Yuddhakathā ca idañca te vihaññanti, yā ca pure kathitā yuddhakathā, yañca te idāni vihaññaṁ kilamatho hatthipiṭṭhidūsanākārappatto vighātoti attho.

Evaṁ bodhisatto taṁ garahitvā: “Mā bhāyi, samma, kasmā mayi ṭhite vihaññasī” ti bhīmasenaṁ hatthipiṭṭhito otāretvā: “Nhāyitvā geham-eva gacchā” ti uyyojetvā: “Ajja mayā pākaṭena bhavituṁ vaṭṭatī” ti s aṅgāmaṁ pavisitvā unnaditvā balakoṭṭhakaṁ bhinditvā sapattarājānaṁ jīvaggāhaṁ gāhāpetvā bārāṇasirañño santikaṁ agamāsi. Rājā tuṭṭho bodhisattassa mahantaṁ yasaṁ adāsi. Tato paṭṭhāya: “Cūḷadhanuggahapaṇḍito” ti sakalajambudīpe pākaṭo ahosi. So bhīmasenassa paribbayaṁ datvā sakaṭṭhānam-eva pesetvā dānādīni puññāni katvā yathākammaṁ gato.

Satthā: “Na, bhikkhave, idānevesa bhikkhu vikattheti, pubbe pi vikatthiyevā” ti vatvā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā anusandhiṁ ghaṭetvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā bhīmaseno vikatthitabhikkhu ahosi, cūḷadhanuggahapaṇḍito pana aham-eva ahosin”-ti.

Bhīmasenajātakavaṇṇanā dasamā

Varuṇavaggo aṭṭhamo

Tassuddānaṁ:

Varuṇaṁ sīlavanāgaṁ, saccaṁkira rukkhadhammaṁ,
Maccharājā asaṅkiyaṁ, mahāsupinaillisaṁ,
Kharassaraṁ bhīmasenanti.