Ja 83: Kāḷakaṇṇijātakavaṇṇanā

Mitto {1.364} have sattapadena hotī ti idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ anāthapiṇḍikassa mittaṁ ārabbha kathesi. So kira anāthapiṇḍikena saddhiṁ sahapaṁsukīḷiko ekācariyasseva santike uggahitasippo nāmena kāḷakaṇṇī nāma. So gacchante kāle duggato hutvā jīvituṁ asakkonto seṭṭhissa santikaṁ agamāsi. So taṁ samassāsetvā paribbayaṁ datvā attano kuṭumbaṁ paṭicchāpesi. So seṭṭhino upakārako hutvā sabbakiccāni karoti. Taṁ seṭṭhissa santikaṁ āgatakāle: “Tiṭṭha, kāḷakaṇṇi, nisīda, kāḷakaṇṇi, bhuñja kāḷakaṇṇī” ti vadanti. Athekadivasaṁ seṭṭhino mittāmaccā seṭṭhiṁ upasaṅkamitvā evamāhaṁsu: “Mahāseṭṭhi, mā etaṁ tava santike kari, ‘tiṭṭha, kāḷakaṇṇi, nisīda kāḷakaṇṇi, bhuñja kāḷakaṇṇī’ ti hi iminā saddena yakkho pi palāyeyya, na cesa tayā samāno, duggato durūpeto, kiṁ te iminā” ti. Anāthapiṇḍiko: “Nāmaṁ nāma vohāramattaṁ, na taṁ paṇḍitā pamāṇaṁ karonti, sutamaṅgalikena nāma bhavituṁ na vaṭṭati, na sakkā mayā nāmamattaṁ nissāya sahapaṁsukīḷikaṁ sahāyaṁ pariccajitun”-ti tesaṁ vacanaṁ anādāya ekadivasaṁ attano bhogagāmaṁ gacchanto taṁ geharakkhakaṁ katvā agamāsi.

Corā: “Seṭṭhi kira bhogagāmaṁ gato, gehamassa vilumpissāmā” ti nānāvudhahatthā rattibhāge āgantvā gehaṁ parivāresuṁ. Itaro pi corānaññeva āgamanaṁ āsaṅkamāno aniddāyanto va nisīdi. So corānaṁ āgatabhāvaṁ ñatvā manusse pabodhetuṁ: “Tvaṁ saṅkhaṁ dhama, tvaṁ mudiṅgaṁ vādehī” ti mahāsamajjaṁ karonto viya sakalanivesanaṁ ekasaddaṁ kāresi. Corā: “Suññaṁ gehanti dussutaṁ amhehi, attheva idha mahāseṭṭhī” ti pāsāṇamuggarādīni tattheva chaḍḍetvā palāyiṁsu.

Punadivase manussā tattha tattha chaḍḍite pāsāṇamuggarādayo disvā saṁvegappattā hutvā: “Sace ajja evarūpo buddhisampanno gharavicārako nābhavissa, corehi yathāruciyā pavisitvā sabbaṁ gehaṁ viluttaṁ assa, imaṁ daḷhamittaṁ nissāya seṭṭhino vuḍḍhi jātā” ti taṁ pasaṁsitvā seṭṭhissa bhogagāmato āgatakāle sabbaṁ taṁ pavattiṁ ārocayiṁsu. Atha ne seṭṭhi avoca: “Tumhe evarūpaṁ mama geharakkhakaṁ mittaṁ nikkaḍḍhāpetha, sacāyaṁ tumhākaṁ vacanena mayā nikkaḍḍhito assa, ajja me kuṭumbaṁ kiñci nābhavissa, nāmaṁ nāma appamāṇaṁ, hitacittam-eva pamāṇan”-ti tassa uttaritaraṁ paribbayaṁ datvā: “Atthi dāni me idaṁ kathāpābhatan”-ti {1.365} satthu santikaṁ gantvā ādito paṭṭhāya sabbaṁ taṁ pavattiṁ ārocesi. Satthā: “Na kho, gahapati, idāneva kāḷakaṇṇimitto attano mittassa ghare kuṭumbaṁ rakkhati, pubbe pi rakkhiyevā” ti vatvā tena yācito atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto mahāyaso seṭṭhi ahosi. Tassa kāḷakaṇṇī nāma mittoti sabbaṁ paccuppannavatthusadisam-eva. Bodhisatto bhogagāmato āgato taṁ pavattiṁ sutvā: “Sace mayā tumhākaṁ vacanena evarūpo mitto nikkaḍḍhito assa, ajja me kuṭumbaṁ kiñci nābhavissā” ti vatvā imaṁ gāthamāha.

1. Mitto have sattapadena hoti, sahāyo pana dvādasakena hoti,
Māsaḍḍhamāsena ca ñāti hoti, tatuttariṁ attasamo pi hoti,
Sohaṁ kathaṁ attasukhassa hetu, cirasanthutaṁ kāḷakaṇṇiṁ jaheyyan-ti.

Tattha have ti nipātamattaṁ. Mettāyatīti mitto, mettaṁ paccupaṭṭhāpeti, sinehaṁ karotī ti attho. So panesa sattapadena hoti, ekato sattapadavītihāragamanamattena hotī ti attho. Sahāyo pana dvādasakena hotī ti sabbakiccāni ekato karaṇavasena sabbiriyāpathesu saha gacchatīti sahāyo. So panesa dvādasakena hoti, dvādasāhaṁ ekato nivāsena hotī ti attho. Māsaḍḍhamāsena cā ti māsena vā aḍḍhamāsena vā. Ñā ti hotī ti ñātisamo hoti. Tatuttarin-ti tato uttariṁ ekato vāsena attasamo pi hoti yeva. Jaheyyanti: “Evarūpaṁ sahāyaṁ kathaṁ jaheyyan”-ti mittassa guṇaṁ kathesi. Tato paṭṭhāya puna koci tassa antare vattā nāma nāhosīti.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā kāḷakaṇṇī ānando ahosi, bārāṇasiseṭṭhi pana aham-eva ahosin”-ti.

Kāḷakaṇṇijātakavaṇṇanā tatiyā