Ja 84: Atthassadvārajātakavaṇṇanā

Ārogyamicche {1.366} paramañca lābhan-ti idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ atthakusalaṁ kulaputtaṁ ārabbha kathesi. Sāvatthiyañhi ekassa mahāvibhavassa seṭṭhino putto jātiyā sattavasso paññavā atthakusalo. So ekadivasaṁ pitaraṁ upasaṅkamitvā atthassa dvārapañhaṁ nāma pucchi, so taṁ na jānāti. Athassa etadahosi: “Ayaṁ pañho atisukhumo, ṭhapetvā sabbaññubuddhaṁ añño upari bhavaggena, heṭṭhā ca avīcinā paricchinne lokasannivāse etaṁ pañhaṁ kathetuṁ samattho nāma natthī” ti. So puttamādāya bahuṁ mālāgandhavilepanaṁ gāhāpetvā jetavanaṁ gantvā satthāraṁ pūjetvā vanditvā ekamantaṁ nisinno bhagavantaṁ etad-avoca: “Ayaṁ, bhante, dārako paññavā atthakusalo maṁ atthassa dvārapañhaṁ nāma pucchi, ahaṁ taṁ pañhaṁ ajānanto tumhākaṁ santikaṁ āgato, sādhu me, bhante, bhagavā taṁ pañhaṁ kathetū” ti. Satthā: “Pubbepāhaṁ, upāsaka, iminā kumārakenetaṁ pañhaṁ puṭṭho, mayā cassa kathito, tadā naṁ esa jānāti, idāni pana bhavasaṅkhepagatattā na sallakkhetī” ti vatvā tena yācito atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto mahāvibhavo seṭṭhi ahosi. Athassa putto sattavassiko jātiyā paññavā atthakusalo. So ekadivasaṁ pitaraṁ upasaṅkamitvā: “Tāta, atthassa dvāraṁ nāma kin”-ti atthassa dvārapañhaṁ pucchi. Athassa pitā taṁ pañhaṁ kathento imaṁ gāthamāha.

1. Ārogyamicche paramañca lābhaṁ, sīlañca vuddhānumataṁ sutañca,
Dhammānuvattī ca alīnatā ca, atthassa dvārā pamukhā chaḷete ti.

Tattha ārogyamicche paramañca lābhan-ti ca-kāro nipātamattaṁ. Tāta, paṭhamam-eva ārogyasaṅkhātaṁ paramaṁ lābhaṁ iccheyyāti imamatthaṁ dīpento evamāha. Tattha ārogyaṁ nāma sarīrassa ceva cittassa ca arogabhāvo anāturatā. Sarīre hi rogāture neva aladdhaṁ bhogalābhaṁ uppādetuṁ sakkoti, na {1.367} laddhaṁ paribhuñjituṁ, anāture pana ubhayampetaṁ sakkoti. Citte ca kilesāture neva aladdhaṁ jhānādibhedaṁ lābhaṁ uppādetuṁ sakkoti, na laddhaṁ puna samāpattivasena paribhuñjituṁ. Etasmiṁ anārogye sati aladdho pi lābho na labbhati, laddho pi niratthako hoti, asati panetasmiṁ aladdho pi lābho labbhati, laddho pi sātthako hotīti ārogyaṁ paramo lābho nāma. Taṁ sabbapaṭhamaṁ icchitabbaṁ. Idamekaṁ atthassa dvāranti ayamettha attho. Sīlañcā ti ācārasīlaṁ. Iminā lokacārittaṁ dasseti. Vuddhānumatan-ti guṇavuddhānaṁ paṇḍitānaṁ anumataṁ. Iminā ñāṇasampannānaṁ garūnaṁ ovādaṁ dasseti. Sutañcā ti kāraṇanissitaṁ sutaṁ. Iminā imasmiṁ loke atthanissitaṁ bāhusaccaṁ dasseti. Dhammānuvattī cā ti tividhassa sucaritadhammassa anuvattanaṁ. Iminā duccaritadhammaṁ vajjetvā sucaritadhammassa anuvattanabhāvaṁ dasseti. Alīnatā cā ti cittassa alīnatā anīcatā. Iminā cittassa asaṅkocataṁ paṇītabhāvaṁ uttamabhāvaṁ dasseti. Atthassa dvārā pamukhā chaḷete ti attho nāma vuḍḍhi, tassa vuḍḍhisaṅkhātassa lokiyalokuttarassa atthassa ete pamukhā uttamā cha dvārā upāyā adhigamamukhānīti.

Evaṁ bodhisatto puttassa atthassa dvārapañhaṁ kathesi. So tato paṭṭhāya tesu chasu dhammesu vatti. Bodhisatto pi dānādīni puññāni katvā yathākammaṁ gato.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā putto va paccuppannaputto, mahāseṭṭhi pana aham-eva ahosin”-ti.

Atthassadvārajātakavaṇṇanā catutthā