Ja 85: Kiṁpakkajātakavaṇṇanā

Āyatiṁ dosaṁ nāññāyā ti idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ ukkaṇṭhitabhikkhuṁ ārabbha kathesi. Aññataro kira kulaputto buddhasāsane uraṁ datvā pabbajito ekadivasaṁ sāvatthiyaṁ piṇḍāya caranto ekaṁ alaṅkataitthiṁ disvā ukkaṇṭhi. Atha naṁ ācariyupajjhāyā satthu santikaṁ ānayiṁsu. Satthā: “Saccaṁ kira tvaṁ bhikkhu ukkaṇṭhitosī” ti pucchitvā: “Saccan”-ti vutte: “Pañca kāmaguṇā nāmete bhikkhu paribhogakāle ramaṇīyā. So pana tesaṁ paribhogo nirayādīsu paṭisandhidāyakattā kiṁpakkaphalaparibhogasadiso hoti. Kiṁpakkaphalaṁ nāma vaṇṇagandharasasampannaṁ, khāditaṁ pana antāni khaṇḍitvā jīvitakkhayaṁ pāpeti. Pubbe bahū bālajanā tassa dosaṁ adisvā {1.368} vaṇṇagandharasesu bajjhitvā taṁ phalaṁ paribhuñjitvā jīvitakkhayaṁ pāpuṇiṁsū” ti vatvā tehi yācito atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto satthavāho hutvā pañcahi sakaṭasatehi pubbantāparantaṁ gacchanto aṭavimukhaṁ patvā manusse sannipātetvā: “Imissā aṭaviyā visarukkhā nāma atthi, mā kho maṁ anāpucchā pubbe akhāditapubbāni phalāphalāni khāditthā” ti ovadi. Manussā aṭaviṁ atikkamitvā aṭavimukhe ekaṁ kiṁpakkarukkhaṁ phalabhāraoṇamitasākhaṁ addasaṁsu. Tassa khandhasākhāpattaphalāni saṇṭhānavaṇṇarasagandhehi ambasadisāneva. Tesu ekacce vaṇṇagandharasesu bajjhitvā ambaphalasaññāya phalāni khādiṁsu, ekacce: “Satthavāhaṁ pucchitvā khādissāmā” ti gahetvā aṭṭhaṁsu. Bodhisatto taṁ ṭhānaṁ patvā ye gahetvā ṭhitā, te phalāni chaḍḍāpetvā, ye khādamānā aṭṭhaṁsu, te vamanaṁ kāretvā tesaṁ bhesajjaṁ adāsi. Tesu ekacce arogā jātā, paṭhamam-eva khāditvā ṭhitā pana jīvitakkhayaṁ pattā. Bodhisatto pi icchitaṭṭhānaṁ sotthinā gantvā lābhaṁ labhitvā puna sakaṭṭhānam-eva āgantvā dānādīni puññāni katvā yathākammaṁ gato.

Satthā taṁ vatthuṁ kathetvā abhisambuddho hutvā imaṁ gāthamāha.

1. Āyatiṁ dosaṁ nāññāya, yo kāme paṭisevati,
Vipākante hananti naṁ, kiṁpakkamiva bhakkhitan-ti.

Tattha āyatiṁ dosaṁ nāññāyā ti anāgate dosaṁ na aññāya, ajānitvā ti attho. Yo kāme paṭisevatī ti yo vatthukāme ca kilesakāme ca paṭisevati. Vipākante hananti nan-ti te kāmā taṁ purisaṁ attano vipākasaṅkhāte ante nirayādīsu uppannaṁ nānappakārena dukkhena saṁyojayamānā hananti. Kathaṁ? Kiṁpakkamiva bhakkhitanti, yathā paribhogakāle vaṇṇagandharasasampattiyā manāpaṁ kiṁpakkaphalaṁ anāgatadosaṁ adisvā bhakkhitaṁ ante hanati, jīvitakkhayaṁ pāpeti.

Evaṁ paribhogakāle manāpā pi kāmā vipākakāle hanantīti desanaṁ yathānusandhiṁ pāpetvā saccāni pakāsesi, saccapariyosāne ukkaṇṭhitabhikkhu sotāpattiphalaṁ {1.369} pāpuṇi. Sesaparisāya pi keci sotāpannā, keci sakadāgāmino, keci anāgāmino, keci arahanto ahesuṁ.

Satthā pi imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā parisā buddhaparisā ahosi, satthavāho pana aham-eva ahosin”-ti.

Kiṁpakkajātakavaṇṇanā pañcamā