Ja 87: Maṅgalajātakavaṇṇanā

Yassa maṅgalā samūhatā ti idaṁ satthā veḷuvane viharanto ekaṁ sāṭakalakkhaṇabrāhmaṇaṁ ārabbha kathesi. Rājagahavāsiko {1.372} kireko brāhmaṇo kotuhalamaṅgaliko tīsu ratanesu appasanno micchādiṭṭhiko aḍḍho mahaddhano mahābhogo, tassa samugge ṭhapitaṁ sāṭakayugaṁ mūsikā khādiṁsu. Athassa sīsaṁ nhāyitvā: “Sāṭake āharathā” ti vuttakāle mūsikāya khāditabhāvaṁ ārocayiṁsu. So cintesi: “Sace idaṁ mūsikādaṭṭhaṁ sāṭakayugaṁ imasmiṁ gehe bhavissati, mahāvināso bhavissati. Idañhi avamaṅgalaṁ kāḷakaṇṇisadisaṁ puttadhītādīnaṁ vā dāsakammakarādīnaṁ vā na sakkā dātuṁ. Yo hi idaṁ gaṇhissati, sabbassa mahāvināso bhavissati, āmakasusāne taṁ chaḍḍāpessāmi, na kho pana sakkā dāsakammakarādīnaṁ hatthe dātuṁ. Te hi ettha lobhaṁ uppādetvā imaṁ gahetvā vināsaṁ pāpuṇeyyuṁ, puttassa taṁ hatthe dassāmī” ti. So puttaṁ pakkosāpetvā tamatthaṁ ārocetvā: “Tvam-pi naṁ, tāta, hatthena aphusitvā daṇḍakena gahetvā āmakasusāne chaḍḍetvā sīsaṁ nhāyitvā ehī” ti pesesi.

Satthā pi kho taṁ divasaṁ paccūsasamaye bodhaneyyabandhave olokento imesaṁ pitāputtānaṁ sotāpattiphalassa upanissayaṁ disvā migavīthiṁ gahetvā migaluddako viya gantvā āmakasusānadvāre nisīdi chabbaṇṇabuddharasmiyo vissajjento. Māṇavo pi pitu vacanaṁ sampaṭicchitvā ajagarasappaṁ viya taṁ yugasāṭakaṁ yaṭṭhikoṭiyā gahetvā āmakasusānadvāraṁ pāpuṇi. Atha naṁ satthā: “Kiṁ karosi māṇavā” ti āha. “Bho gotama, idaṁ sāṭakayugaṁ mūsikādaṭṭhaṁ kāḷakaṇṇisadisaṁ halāhalavisūpamaṁ, mama pitā ‘añño etaṁ chaḍḍento lobhaṁ uppādetvā gaṇheyyā’ ti bhayena maṁ pahiṇi, ahametaṁ chaḍḍetvā sīsaṁ nhāyissāmīti āgatomhi, bho gotamā” ti. “Tena hi chaḍḍehī” ti. Māṇavo chaḍḍesi, satthā: “Amhākaṁ dāni vaṭṭatī” ti tassa sammukhāva gaṇhi. “Avamaṅgalaṁ, bho gotama, etaṁ kāḷakaṇṇisadisaṁ, mā gaṇhi mā gaṇhī” ti tasmiṁ vārayamāne yeva taṁ gahetvā veḷuvanābhimukho pāyāsi.

Māṇavo vegena gantvā pitu ārocesi: “Tāta, mayā āmakasusāne chaḍḍitaṁ sāṭakayugaṁ samaṇo gotamo ‘amhākaṁ vaṭṭatī’ ti mayā vāriyamāno pi gahetvā veḷuvanaṁ gato” ti. Brāhmaṇo cintesi: “Taṁ sāṭakayugaṁ avamaṅgalaṁ kāḷakaṇṇisadisaṁ, taṁ vaḷañjento samaṇo pi gotamo nassissati, vihāro pi nassissati, tato amhākaṁ garahā bhavissati, samaṇassa gotamassa aññe bahū sāṭake datvā taṁ chaḍḍāpessāmī” ti. So bahū sāṭake gāhāpetvā puttena saddhiṁ veḷuvanaṁ gantvā satthāraṁ disvā ekamantaṁ ṭhito evamāha: “Saccaṁ kira vo, bho gotama, āmakasusāne {1.373} sāṭakayugaṁ gahitan”-ti? “Saccaṁ, brāhmaṇā” ti. “Bho gotama, taṁ sāṭakayugaṁ avamaṅgalaṁ, tumhe taṁ paribhuñjamānā nassissatha, sakalavihāro pi nassissati. Sace vo nivāsanaṁ vā pārupanaṁ vā nappahoti, ime sāṭake gahetvā taṁ chaḍḍāpethā” ti. Atha naṁ satthā: “Mayaṁ brāhmaṇa pabbajitā nāma, amhākaṁ āmakasusāne antaravīthiyaṁ saṅkāraṭṭhāne nhānatitthe mahāmaggeti evarūpesu ṭhānesu chaḍḍitā vā patitā vā pilotikā vaṭṭati, tvaṁ pana na idāneva evaṁladdhiko, pubbe pi evaṁladdhikoyevā” ti vatvā tena yācito atītaṁ āhari.

Atīte magadharaṭṭhe rājagahanagare dhammiko magadharājā rajjaṁ kāresi. Tadā bodhisatto ekasmiṁ udiccabrāhmaṇakule nibbattitvā viññutaṁ patto isipabbajjaṁ pabbajitvā abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā himavante vasamāno ekasmiṁ kāle himavantato nikkhamitvā rājagahanagare rājuyyānaṁ patvā tattha vasitvā dutiyadivase bhikkhācāratthāya nagaraṁ pāvisi. Rājā taṁ disvā pakkosāpetvā pāsāde nisīdāpetvā bhojetvā uyyāne yeva vasanatthāya paṭiññaṁ gaṇhi. Bodhisatto rañño nivesane bhuñjitvā uyyāne vasati. Tasmiṁ kāle rājagahanagare dussalakkhaṇabrāhmaṇo nāma ahosi. Tassa samugge ṭhapitaṁ sāṭakayuganti sabbaṁ purimasadisam-eva.

Māṇave pana susānaṁ gacchante bodhisatto paṭhamataraṁ gantvā susānadvāre nisīditvā tena chaḍḍitaṁ sāṭakayugaṁ gahetvā uyyānaṁ agamāsi. Māṇavo gantvā pitu ārocesi. Pitā: “Rājakulūpako tāpaso nasseyyā” ti bodhisattassa santikaṁ gantvā: “Tāpasa, tayā gahitasāṭake chaḍḍehi, mā nassī” ti āha. Tāpaso: “Amhākaṁ susāne chaḍḍitapilotikā vaṭṭati, na mayaṁ kotuhalamaṅgalikā, kotuhalamaṅgalaṁ nāmetaṁ na buddhapaccekabuddhabodhisattehi vaṇṇitaṁ, tasmā paṇḍitena nāma kotuhalamaṅgalikena na bhavitabban”-ti brāhmaṇassa dhammaṁ desesi. Brāhmaṇo dhammaṁ sutvā diṭṭhiṁ bhinditvā bodhisattaṁ saraṇaṁ gato. Bodhisatto pi aparihīnajjhāno brahmalokaparāyaṇo ahosi.

Satthā pi {1.374} imaṁ atītaṁ āharitvā abhisambuddho hutvā brāhmaṇassa dhammaṁ desento imaṁ gāthamāha.

1. Yassa maṅgalā samūhatā, uppātā supinā ca lakkhaṇā ca,
So maṅgaladosavītivatto, yugayogādhigato na jātumetī ti.

Tattha yassa maṅgalā samūhatā ti yassa arahato khīṇāsavassa diṭṭhamaṅgalaṁ, sutamaṅgalaṁ, mutamaṅgalanti ete maṅgalā samucchinnā. Uppātā supinā ca lakkhaṇā cāti: “Evarūpo candaggāho bhavissati, evarūpo sūriyaggāho bhavissati, evarūpo nakkhattaggāho bhavissati, evarūpo ukkāpāto bhavissati, evarūpo disāḍāho bhavissatī” ti ime pañca mahāuppātā, nānappakārā supinā, subhagalakkhaṇaṁ, dubbhagalakkhaṇaṁ, itthilakkhaṇaṁ, purisalakkhaṇaṁ, dāsilakkhaṇaṁ, dāsalakkhaṇaṁ, asilakkhaṇaṁ, hatthilakkhaṇaṁ, assalakkhaṇaṁ, usabhalakkhaṇaṁ, āvudhalakkhaṇaṁ, vatthalakkhaṇanti evamādikāni lakkhaṇāni ime ca diṭṭhiṭṭhānā yassa samūhatā, na etehi uppātādīhi attano maṅgalaṁ vā avamaṅgalaṁ vā pacceti. So maṅgaladosavītivatto ti so khīṇāsavo sabbamaṅgaladose vītivatto atikkanto pajahitvā ṭhito. Yugayogādhigato ti: “Kodho ca upanāho ca, makkho ca paḷāso cā” ti ādinā (Vibh. 833) nayena dve dve ekato āgatakilesā yugā nāma. Kāmayogo, bhavayogo, diṭṭhiyogo, avijjāyogoti ime saṁsāre yojanabhāvato cattāro yogā nāma. Te yuge ca yoge cāti yugayoge adhigato abhibhavitvā gato vītivatto samatikkanto khīṇāsavo bhikkhu. Na jātumetī ti puna paṭisandhivasena ekaṁseneva imaṁ lokaṁ na eti nāgacchatīti.

Evaṁ satthā imāya gāthāya brāhmaṇassa dhammaṁ desetvā saccāni pakāsesi, saccapariyosāne brāhmaṇo saddhiṁ puttena sotāpattiphale patiṭṭhahi. Satthā jātakaṁ samodhānesi: “tadā eteva pitāputtā idāni pitāputtā ahesuṁ, tāpaso pana aham-eva ahosin”-ti.

Maṅgalajātakavaṇṇanā sattamā