Ja 88: Sārambhajātakavaṇṇanā

Kalyāṇim-eva muñceyyā ti idaṁ satthā jetavane viharanto omasavādasikkhāpadaṁ (Pāc. 15) ārabbha kathesi. Dve pi vatthūni heṭṭhā nandivisālajātake (Ja. 28) vuttasadisāneva. Imasmiṁ pana jātake bodhisatto {1.375} gandhāraraṭṭhe takkasilāyaṁ aññatarassa brāhmaṇassa sārambho nāma balibaddo ahosi. [I include the story here, with suitable changes.]

Idaṁ satthā jetavane viharanto chabbaggiyānaṁ bhikkhūnaṁ omasavādaṁ ārabbha kathesi. Tasmiñhi samaye chabbaggiyā kalahaṁ karontā pesale bhikkhū khuṁsenti vambhenti ovijjhanti, dasahi akkosavatthūhi akkosanti. Bhikkhū bhagavato ārocesuṁ. Bhagavā chabbaggiye pakkosāpetvā: “Saccaṁ kira bhikkhavo” ti pucchitvā: “Saccan”-ti vutte vigarahitvā: “Bhikkhave, pharusavācā nāma tiracchānagatānam-pi amanāpā, pubbe pi eko tiracchānagato attānaṁ pharusena samudācarantaṁ sahassaṁ parājesī” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte gandhāraraṭṭhe takkasilāyaṁ gandhārarājā rajjaṁ kāresi. Tadā bodhisatto goyoniyaṁ nibbatti. Atha naṁ taruṇavacchakakāle yeva eko brāhmaṇo godakkhiṇādāyakānaṁ santikā labhitvā: “Sārambho” ti nāmaṁ katvā puttaṭṭhāne ṭhapetvā sampiyāyamāno yāgubhattādīni datvā posesi. Bodhisatto vayappatto cintesi: “Ahaṁ iminā brāhmaṇena kicchena paṭijaggito, mayā ca saddhiṁ sakalajambudīpe añño samadhuro balbaddo nāma natthi, yaṁnūnāhaṁ attano balaṁ dassetvā brāhmaṇassa posāvaniyaṁ dadeyyan”-ti so ekadivasaṁ brāhmaṇaṁ āha: “Gaccha, brāhmaṇa, ekaṁ govittakaseṭṭhiṁ upasaṅkamitvā ‘mayhaṁ balibaddo atibaddhaṁ sakaṭasataṁ pavaṭṭetī’ ti vatvā sahassena abbhutaṁ karohī” ti. So brāhmaṇo seṭṭhissa santikaṁ gantvā kathaṁ samuṭṭhāpesi: “Imasmiṁ nagare kassa balbaddo thāmasampanno” ti. Atha naṁ seṭṭhi: “Asukassa ca asukassa cā” ti vatvā: “Sakalanagare pana amhākaṁ balbaddehi sadiso nāma natthī” ti āha. Brāhmaṇo: “Mayhaṁ eko balbaddo atibaddhaṁ sakaṭasataṁ pavaṭṭetuṁ samattho atthī” ti āha. Seṭṭhi gahapati: “Kuto evarūpo balbaddo” ti āha. Brāhmaṇo: “Mayhaṁ gehe atthī” ti. “Tena hi abbhutaṁ karohī” ti. “Sādhu karomī” ti sahassena abbhutaṁ {1.192} akāsi.

So sakaṭasataṁ vālukāsakkharapāsāṇānaṁ yeva pūretvā paṭipāṭiyā ṭhapetvā sabbāni akkhabandhanayottena ekato bandhitvā Sārambhaṁ nhāpetvā gandhapañcaṅgulikaṁ katvā kaṇṭhe mālaṁ piḷandhitvā purimasakaṭadhure ekakam-eva yojetvā sayaṁ dhure nisīditvā patodaṁ ukkhipitvā: “Gaccha kūṭa, vahassu kūṭā” ti āha. Bodhisatto: “Ayaṁ maṁ akūṭaṁ kūṭavādena samudācaratī” ti cattāro pāde thambhe viya niccale katvā aṭṭhāsi. Seṭṭhi taṅkhaṇaññeva brāhmaṇaṁ sahassaṁ āharāpesi. Brāhmaṇo sahassaparājito balbaddaṁ muñcitvā gharaṁ gantvā sokābhibhūto nipajji. Sārambho caritvā āgato brāhmaṇaṁ sokābhibhūtaṁ disvā upasaṅkamitvā: “Kiṁ, brāhmaṇa, niddāyasī” ti āha. “Kuto me, niddā, sahassaparājitassāti, brāhmaṇa, mayā ettakaṁ kālaṁ tava gehe vasantena atthi kiñci bhājanaṁ vā bhinditapubbaṁ, koci vā madditapubbo, aṭṭhāne vā pana uccārapassāvo katapubbo” ti? “Natthi tātā” ti. Atha tvaṁ maṁ kasmā kūṭavādena samudācarasi, taveveso doso, mayhaṁ doso natthi, gaccha, tena saddhiṁ dvīhi sahassehi abbhutaṁ karohi, kevalaṁ maṁ akūṭaṁ kūṭavādena mā samudācarasīti.

Brāhmaṇo tassa vacanaṁ sutvā gantvā dvīhi sahassehi abbhutaṁ katvā purimanayeneva sakaṭasataṁ atibandhitvā Sārambhaṁ maṇḍetvā purimasakaṭadhure yojesi. Kathaṁ yojesīti? Yugaṁ dhure niccalaṁ bandhitvā ekāya koṭiyā Sārambhaṁ yojetvā ekaṁ koṭiṁ dhurayottena paliveṭhetvā yugakoṭiñca akkhapādañca nissāya muṇḍarukkhadaṇḍakaṁ datvā tena yottena niccalaṁ bandhitvā ṭhapesi. Evañhi kate yugaṁ etto vā ito vā na gacchati, sakkā hoti ekeneva balbaddena ākaḍḍhituṁ. Athassa brāhmaṇo dhure nisīditvā Sārambhassa piṭṭhiṁ parimajjitvā: “Gaccha bhadra, vahassu, bhandrā” ti āha. Bodhisatto atibaddhaṁ sakaṭasataṁ ekavegeneva ākaḍḍhitvā pacchā ṭhitaṁ sakaṭaṁ purato ṭhitassa sakaṭassa {1.193} ṭhāne ṭhapesi. Govittakaseṭṭhi parājito brāhmaṇassa dve sahassāni adāsi. Aññe pi manussā bodhisattassa bahuṁ dhanaṁ adaṁsu, sabbaṁ brāhmaṇasseva ahosi. Evaṁ so bodhisattaṁ nissāya bahuṁ dhanaṁ labhi.

Satthā idaṁ atītavatthuṁ kathetvā abhisambuddho hutvā imaṁ gāthamāha.

1. Kalyāṇim-eva muñceyya, na hi muñceyya pāpikaṁ,
Mokkho kalyāṇiyā sādhu, mutvā tappati pāpikan-ti.

Tattha kalyāṇim-eva muñceyyā ti catudosavinimuttaṁ kalyāṇiṁ sundaraṁ anavajjaṁ vācam-eva muñceyya vissajjeyya katheyya. Na hi muñceyya pāpikan-ti pāpikaṁ lāmikaṁ paresaṁ appiyaṁ amanāpaṁ na muñceyya na katheyya. Mokkho kalyāṇiyā sādhū ti kalyāṇavācāya vissajjanam-eva imasmiṁ loke sādhu sundaraṁ bhaddakaṁ. Mutvā tappati pāpikan-ti pāpikaṁ pharusavācaṁ muñcitvā vissajjetvā kathetvā so puggalo tappati socati kilamatīti.

Evaṁ satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā brāhmaṇo ānando ahosi, brāhmaṇī uppalavaṇṇā, sārambho pana aham-eva ahosin”-ti.

Sārambhajātakavaṇṇanā aṭṭhamā