Ja 89: Kuhakajātakavaṇṇanā

Vācāva kira te āsī ti idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ kuhakabhikkhuṁ ārabbha kathesi. Kuhakavatthu uddālakajātake (Ja. 487) āvi bhavissati.

Idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ kuhakabhikkhuṁ ārabbha kathesi. So hi niyyānikasāsane pabbajitvā pi catupaccayatthāya tividhaṁ kuhakavatthuṁ pūresi. Athassa aguṇaṁ pakāsentā bhikkhū dhammasabhāyaṁ kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “Āvuso, asuko nāma bhikkhu evarūpe niyyānikasāsane pabbajitvā kuhanaṁ nissāya jīvikaṁ kappetī” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbepesa kuhakoyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente ekaṁ gāmakaṁ upanissāya eko kūṭajaṭilo kuhakatāpaso vasati. Eko kuṭumbiko tassa araññe paṇṇasālaṁ kāretvā tattha naṁ vāsento attano gehe paṇītāhārena paṭijaggati. So taṁ kūṭajaṭilaṁ: “Sīlavā eso” ti saddahitvā corabhayena suvaṇṇanikkhasataṁ tassa paṇṇasālaṁ netvā bhūmigataṁ katvā: “Idaṁ olokeyyāsi, bhante” ti āha. Atha naṁ tāpaso: “Pabbajitānaṁ nāma, āvuso, evarūpaṁ kathetuṁ, na vaṭṭati, amhākaṁ pana parasantake lobho nāma natthī” ti āha. So: “Sādhu, bhante” ti tassa vacanaṁ saddahitvā pakkāmi. Duṭṭhatāpaso: “Sakkā ettakena jīvitun”-ti {1.376} katipāhaṁ atikkamitvā taṁ suvaṇṇaṁ gahetvā antarāmagge ekasmiṁ ṭhāne ṭhapetvā āgantvā paṇṇasālāyam-eva vasitvā punadivase tassa gehe bhattakiccaṁ katvā evamāha: “Āvuso, mayaṁ tumhe nissāya ciraṁ vasimha, aticiraṁ ekasmiṁ ṭhāne vasantānaṁ manussehi saddhiṁ saṁsaggo hoti, saṁsaggo ca nāma pabbajitānaṁ malaṁ, tasmā gacchāmahan”-ti vatvā tena punappunaṁ yāciyamāno pi nivattituṁ na icchi. Atha naṁ so: “Evaṁ sante gacchatha, bhante” ti yāva gāmadvāraṁ anugantvā nivatti. Tāpaso pi thokaṁ gantvāva: “Imaṁ kuṭumbikaṁ mayā vañcetuṁ vaṭṭatī” ti cintetvā jaṭānaṁ antare tiṇaṁ ṭhapetvā paṭinivatti. Kuṭumbiko: “Kiṁ, bhante, nivattitthā” ti pucchi. Āvuso tumhākaṁ gehacchadanato me jaṭāsu ekatiṇaṁ laggaṁ, adinnādānañca nāma pabbajitānaṁ na vaṭṭati, taṁ ādāya āgatomhīti. Kuṭumbiko: “Chaḍḍetvā gacchatha, bhante” ti vatvā: “Tiṇasalākam-pi nāma parasantakaṁ na gaṇhāti, aho kukkuccako me ayyo” ti pasīditvā vanditvā uyyojesi.

Tadā pana bodhisattena bhaṇḍatthāya paccantaṁ gacchantena tasmiṁ nivesane nivāso gahito hoti. So tāpasassa vacanaṁ sutvāva: “Addhā iminā duṭṭhatāpasena imassa kiñci gahitaṁ bhavissatī” ti kuṭumbikaṁ pucchi: “Atthi pana te, samma, kiñci etassa tāpasassa santike nikkhittan”-ti? “Atthi, samma, suvaṇṇanikkhasatan”-ti. “Tena hi gaccha, taṁ upadhārehī” ti. So paṇṇasālaṁ gantvā taṁ adisvā vegenāgantvā: “Natthi, sammā” ti āha. “Na te suvaṇṇaṁ aññena gahitaṁ, teneva kuhakatāpasena gahitaṁ, ehi, taṁ anubandhitvā gaṇhāmā” ti vegena gantvā kūṭatāpasaṁ gaṇhitvā hatthehi ca pādehi ca pothetvā suvaṇṇaṁ āharāpetvā gaṇhiṁsu. Bodhisatto suvaṇṇaṁ disvā: “Nikkhasataṁ haramāno asajjitvā tiṇamatte sattosī” ti vatvā taṁ garahanto imaṁ gāthamāha.

1. Vācāva kira te āsi, saṇhā sakhilabhāṇino,
Tiṇamatte asajjittho, no ca nikkhasataṁ haran-ti.

Tattha {1.377} vācāva kira te āsi, saṇhā sakhilabhāṇino ti: “Pabbajitānaṁ tiṇamattam-pi adinnaṁ ādātuṁ na vaṭṭatī” ti evaṁ sakhilaṁ muduvacanaṁ vadantassa vācā eva kira te saṇhā āsi, vacanamattam-eva maṭṭhaṁ ahosī ti attho. Tiṇamatte asajjittho ti kūṭajaṭila ekissā tiṇasalākāya kukkuccaṁ kurumāno tvaṁ satto āsatto laggo ahosi. No ca nikkhasataṁ haran-ti imaṁ pana nikkhasataṁ haranto asatto nillaggo va jātosīti.

Evaṁ bodhisatto taṁ garahitvā: “Mā puna, kūṭajaṭila, evarūpamakāsī” ti ovādaṁ datvā yathākammaṁ gato.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā: “Na, bhikkhave, idānevesa bhikkhu kuhako, pubbe pi kuhakoyevā” ti vatvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā kūṭatāpaso kuhakabhikkhu ahosi, paṇḍitapuriso pana aham-eva ahosin”-ti.

Kuhakajātakavaṇṇanā navamā