Ja 93: Vissāsabhojanajātakavaṇṇanā

Na vissase avissatthe ti idaṁ satthā jetavane viharanto vissāsabhojanaṁ ārabbha kathesi. Tasmiṁ kira samaye yebhuyyena bhikkhū: “Mātarā no dinnaṁ, pitarā no dinnaṁ, bhātarā, bhaginiyā, cūḷamātarā, cūḷapitarā, mātulena, mātulāniyā dinnaṁ. Amhākaṁ gihikāle pi bhikkhukāle pi ete dātuṁ yuttarūpāvā” ti ñātīhi dinne cattāro paccaye vissatthā hutvā apaccavekkhitvā paribhuñjanti. Satthā taṁ kāraṇaṁ ñatvā: “Bhikkhūnaṁ mayā dhammadesanaṁ kātuṁ vaṭṭatī” ti bhikkhū sannipātāpetvā: “Bhikkhave, bhikkhunā nāma ñātīhi pi aññātīhi pi {1.388} dinnake cattāro paccaye paccavekkhitvāva paribhogo kātabbo. Apaccavekkhitvā paribhogaṁ katvā hi kālaṁ kurumāno bhikkhu yakkhapetaattabhāvato na muccati, apaccavekkhitaparibhogo nāmesa visaparibhogasadiso. Visañhi vissāsikena dinnakam-pi avissāsikena dinnakam-pi māreti yeva. Pubbe pi vissāsena dinnaṁ visaṁ paribhuñjitvā jīvitakkhayaṁ pattā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto mahāvibhavo seṭṭhi ahosi. Tasseko gopālako kiṭṭhasambādhasamaye gāvo gahetvā araññaṁ pavisitvā tattha gosālaṁ katvā rakkhanto vasati. Seṭṭhino ca kālena kālaṁ gorasaṁ āharati. Athassa gosālāya avidūre sīho nivāsaṁ gaṇhi. Gāvīnaṁ sīhasantāsena milātānaṁ khīraṁ mandaṁ ahosi. Atha naṁ ekadivasaṁ sappiṁ ādāya āgataṁ seṭṭhi pucchi: “Kiṁ nu kho, samma gopālaka, mandaṁ sappī” ti? So taṁ kāraṇaṁ ācikkhi. “Atthi pana, samma, tassa sīhassa katthaci paṭibandho” ti? “Atthissa sāmi, ekāya migamātukāya saddhiṁ saṁsaggo” ti. “Sakkā pana taṁ gāhāpetun”-ti? “Sakkā, sāmī” ti. “Tena hi taṁ gahetvā tassā nalāṭato paṭṭhāya sarīre lomāni visena punappunaṁ rajitvā sukkhāpetvā dve tayo divase atikkāmetvā taṁ migamātukaṁ vissajjehi, so tassā sinehena sarīraṁ lehitvā jīvitakkhayaṁ pāpuṇissati. Athassa cammanakhadāṭhā ceva vasañca maṁsañca gahetvā āgaccheyyāsī” ti halāhalavisaṁ datvā uyyojesi.

So gopālako jālaṁ khipitvā upāyena taṁ migamātukaṁ gaṇhitvā tathā akāsi. Sīho taṁ disvāva balavasinehena tassā sarīraṁ lehitvā jīvitakkhayaṁ pāpuṇi. Gopālako pi cammādīni gahetvā bodhisattassa santikaṁ agamāsi. Bodhisatto taṁ kāraṇaṁ ñatvā: “Paresu sineho nāma na kātabbo, evaṁ balasampanno pi sīho migarājā kilesavasena saṁsaggaṁ nissāya migamātukāya sarīraṁ lehanto visaparibhogaṁ katvā jīvitakkhayaṁ patto” ti vatvā sampattaparisāya dhammaṁ desento imaṁ gāthamāha.

1. Na {1.389} vissase avissatthe, vissatthe pi na vissase,
Vissāsā bhayamanveti, sīhaṁva migamātukā ti.

Tatrāyaṁ saṅkhepattho: yo pubbe sabhayo attani avissattho ahosi, tasmiṁ avissatthe, yo pubbe pi nibbhayo attani vissāsiko yeva, tasmiṁ vissatthe pi na vissase, neva vissāsaṁ kareyya. Kiṁkāraṇā? Vissāsā bhayamanveti, yo hi mitte pi amitte pi vissāso, tato bhayam-eva āgacchati. Kathaṁ? Sīhaṁva migamātukā, yathā mittasanthavavasena katavissāsāya migamātukāya santikā sīhassa bhayaṁ anveti, upagataṁ sampattanti attho. Yathā vā vissāsavasena sīhaṁ migamātukā anvetā upagatāti pi attho.

Evaṁ bodhisatto sampattaparisāya dhammaṁ desetvā dānādīni puññāni katvā yathākammaṁ gato.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā mahāseṭṭhi aham-eva ahosin”-ti.

Vissāsabhojanajātakavaṇṇanā tatiyā