Ja 95: Mahāsudassanajātakavaṇṇanā

Aniccā vata saṅkhārā ti idaṁ satthā parinibbānamañce nipanno ānandattherassa: “Mā, bhante, bhagavā imasmiṁ khuddakanagarake” tyādivacanaṁ (DN. 16.210) ārabbha kathesi. Tathāgate hi jetavane viharante sāriputtatthero kattikapuṇṇamāyaṁ nāḷakagāmake jātovarake parinibbāyi, mahāmoggallāno kattikamāsasseva kāḷapakkhaamāvasiyaṁ. Evaṁ parinibbute aggasāvakayuge: “Aham-pi kusinārāyaṁ parinibbāyissāmī” ti anupubbena cārikaṁ caramāno tattha gantvā yamakasālānamantare uttarasīsake mañcake anuṭṭhānaseyyāya nipajji. Atha naṁ āyasmā ānandatthero: “Mā, bhante, bhagavā imasmiṁ khuddakanagarake visame ujjaṅgalanagarake, sākhānagarake parinibbāyi, aññesaṁ campārājagahādīnaṁ mahānagarānaṁ aññatarasmiṁ bhagavā parinibbāyatū” ti yāci. Satthā: “Mā, ānanda, imaṁ ‘khuddakanagarakaṁ, ujjaṅgalanagarakaṁ sākhānagarakan’-ti vadehi, ahañhi pubbe sudassanacakkavattirājakāle imasmiṁ nagare vasiṁ, tadā idaṁ dvādasayojanikena ratanapākārena parikkhittaṁ {1.392} mahānagaraṁ ahosī” ti vatvā therena yācito atītaṁ āharanto mahāsudassanasuttaṁ (DN. 17.241) kathesi.

Tadā pana mahāsudassanaṁ sudhammapāsādā otaritvā avidūre sattaratanamaye tālavane paññattasmiṁ kappiyamañcake dakkhiṇena passena anuṭṭhānaseyyāya nipannaṁ disvā: “Imāni te, deva, caturāsīti nagarasahassāni kusāvatirājadhānippamukhāni, ettha chandaṁ karohī” ti subhaddāya deviyā vutte mahāsudassano: “Mā devi evaṁ avaca, atha kho ‘ettha chandaṁ vinehi, mā apekkhaṁ akāsī’ ti evaṁ maṁ ovadā” ti vatvā: “Kiṁkāraṇā, devā” ti pucchito: “Ajjāhaṁ kālakiriyaṁ karissāmī” ti. Atha naṁ devī rodamānā akkhīni puñchitvā kicchena kasirena tathā vatvā rodi paridevi. Sesā pi caturāsītisahassaitthiyo rodiṁsu parideviṁsu. Amaccādīsu pi eko pi adhivāsetuṁ nāsakkhi, sabbe pi rodiṁsu. Bodhisatto: “Alaṁ, bhaṇe, mā saddamakatthā” ti sabbe nivāretvā deviṁ āmantetvā: “Mā tvaṁ devi rodi, mā paridevi. Tilaphalamatto pi hi saṅkhāro nicco nāma natthi, sabbe pi aniccā bhedanadhammā evā” ti vatvā deviṁ ovadanto imaṁ gāthamāha.

1. Aniccā vata saṅkhārā, uppādavayadhammino,
Uppajjitvā nirujjhanti, tesaṁ vūpasamo sukho ti.

Tattha aniccā vata saṅkhārā ti bhadde subhaddādevi, yattakā kehici paccayehi samāgantvā katā khandhāyatanādayo saṅkhārā, sabbe te aniccā yeva nāma. Etesu hi rūpaṁ aniccaṁ ...pe... viññāṇaṁ aniccaṁ. Cakkhu aniccaṁ ...pe... dhammā aniccā. Yaṁkiñci saviññāṇakaṁ aviññāṇakaṁ ratanaṁ, sabbaṁ taṁ aniccam-eva. Iti: “Aniccā vata saṅkhārā” ti gaṇha. Kasmā? Uppādavayadhammino ti, sabbe hete uppādadhammino ceva vayadhammino ca uppajjanabhijjanasabhāvā yeva, tasmā: “Aniccā” ti veditabbā. Yasmā ca aniccā, tasmā uppajjitvā nirujjhanti, uppajjitvā ṭhitiṁ patvā pi nirujjhanti yeva. Sabbeva hete nibbattamānā uppajjanti nāma, bhijjamānā nirujjhanti nāma. Tesaṁ uppāde sati yeva ca ṭhiti nāma hoti, ṭhitiyā sati yeva bhaṅgo nāma hoti, na hi anuppannassa ṭhiti nāma {1.393}, nā pi ṭhitaṁ abhijjanakaṁ nāma atthi. Iti sabbe pi saṅkhārā tīṇi lakkhaṇāni patvā tattha tattheva nirujjhanti, tasmā sabbepime aniccā khaṇikā ittarā adhuvā pabhaṅguno calitā samīritā anaddhaniyā payātā tāvakālikā nissārā, tāvakālikaṭṭhena māyāmarīcipheṇasadisā. Tesu bhadde subhaddādevi, kasmā sukhasaññaṁ uppādesi, evaṁ pana gaṇha tesaṁ vūpasamo sukho ti, sabbavaṭṭavūpasamanato tesaṁ vūpasamo nāma nibbānaṁ, tadevekaṁ ekantato sukhaṁ, tato aññaṁ sukhaṁ nāma natthīti.

Evaṁ mahāsudassano amatamahānibbānena desanāya kūṭaṁ gahetvā avasesassa pi mahājanassa: “Dānaṁ detha, sīlaṁ rakkhatha, uposathakammaṁ karothā” ti ovādaṁ datvā devalokaparāyaṇo ahosi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā subhaddā devī rāhulamātā ahosi, pariṇāyakaratanaṁ rāhulo, sesaparisā buddhaparisā, mahāsudassano pana aham-eva ahosin”-ti.

Mahāsudassanajātakavaṇṇanā pañcamā