Ja 96: Telapattajātakavaṇṇanā

Samatittikaṁ anavasesakan-ti idaṁ satthā sumbharaṭṭhe sedakaṁ nāma nigamaṁ upanissāya aññatarasmiṁ vanasaṇḍe viharanto janapadakalyāṇisuttaṁ ārabbha kathesi. Tatra hi bhagavā:

“Seyyathā pi, bhikkhave, ‘janapadakalyāṇī janapadakalyāṇī’ ti kho, bhikkhave, mahājanakāyo sannipateyya, sā kho panassa janapadakalyāṇī paramapāsāvinī nacce, paramapāsāvinī gīte. ‘Janapadakalyāṇī naccati gāyatī’ ti kho, bhikkhave, bhiyyosomattāya mahājanakāyo sannipateyya. Atha puriso āgaccheyya jīvitukāmo amaritukāmo sukhakāmo dukkhapaṭikūlo. Tamenaṁ evaṁ vadeyya: “Ayaṁ te, ambho purisa, samatittiko telapatto antarena ca mahājanakāyassa antarena ca janapadakalyāṇiyā pariharitabbo, puriso ca taṁ ukkhittāsiko piṭṭhito piṭṭhito anubandhissati ‘yattheva naṁ thokam-pi chaḍḍessasi, tattheva te sīsaṁ pātessāmī” ti. “Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, api nu so puriso amuṁ telapattaṁ amanasikaritvā bahiddhā pamādaṁ āhareyyā” ti? “No hetaṁ, bhante”. Upamā kho myāyaṁ, bhikkhave, {1.394} katā atthassa viññāpanāya. Ayamevettha attho: ‘samatittiko telapatto’ ti kho, bhikkhave, kāyagatāyetaṁ satiyā adhivacanaṁ. Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ ‘kāyagatā no sati bhāvitā bhavissati susamāraddhā’ ti evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”-ti (SN. 5.386).

Idaṁ janapadakalyāṇisuttaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ kathesi.

Tatrāyaṁ saṅkhepattho: janapadakalyāṇī ti janapadamhi kalyāṇī uttamā chasarīradosarahitā pañcakalyāṇasamannāgatā. Sā hi yasmā nātidīghā, nātirassā, nātikisā, nātithūlā, nātikāḷā, nāccodātā, atikkantā mānusakavaṇṇaṁ, apattā dibbavaṇṇaṁ, tasmā chasarīradosarahitā. Chavikalyāṇaṁ, maṁsakalyāṇaṁ, nhārukalyāṇaṁ, aṭṭhikalyāṇaṁ, vayokalyāṇanti imehi pana pañcahi kalyāṇehi samannāgatattā pañcakalyāṇasamannāgatā nāma. Tassā hi āgantukobhāsakiccaṁ nāma natthi, attano sarīrobhāseneva dvādasahatthe ṭhāne ālokaṁ karoti, piyaṅgusāmā vā hoti suvaṇṇasāmā vā. Ayamassā chavikalyāṇatā. Cattāro panassā hatthapādā mukhapariyosānañca lākhārasaparikammakataṁ viya rattapavāḷarattakambalasadisaṁ hoti. Ayamassā maṁsakalyāṇatā. Vīsati nakhapattāni maṁsato amuttaṭṭhāne lākhārasapūritāni viya, muttaṭṭhāne khīradhārāsadisāni. Ayamassā nhārukalyāṇatā. Dvattiṁsa dantā suphusitā sudhotavajirapanti viya khāyanti. Ayamassā aṭṭhikalyāṇatā. Vīsativassasatikā pi pana samānā soḷasavassuddesikā viya hoti nibbalipalitā. Ayamassā vayokalyāṇatā.

Paramapāsāvinī ti ettha pana pasavanaṁ pasavo, pavattī ti attho. Pasavo eva pāsāvo, paramo pāsāvo paramapāsāvo, so assā atthīti paramapāsāvinī. Nacce ca gīte ca uttamappavatti seṭṭhakiriyā. Uttamam-eva naccaṁ naccati, gītañca gāyatīti vuttaṁ hoti.

Atha puriso āgaccheyyā ti na attano ruciyā āgaccheyya, ayaṁ panettha adhippāyo: athevaṁ mahājanamajjhe janapadakalyāṇiyā naccamānāya: “Sādhu sādhū” ti sādhukāresu aṅguliphoṭanesu celukkhepesu ca pavattamānesu taṁ pavattiṁ sutvā rājā bandhanāgārato ekaṁ corapurisaṁ pakkosāpetvā nigaḷāni chinditvā samatittikaṁ suparipuṇṇaṁ telapattaṁ tassa hatthe datvā ubhohi hatthehi daḷhaṁ gāhāpetvā ekaṁ asihatthaṁ purisaṁ āṇāpesi: “Etaṁ gahetvā janapadakalyāṇiyā samajjaṭṭhānaṁ gaccha. Yattheva cesa pamādaṁ āgamma ekam-pi telabinduṁ chaḍḍeti, tatthevassa sīsaṁ chindā” ti. So puriso asiṁ ukkhipitvā taṁ tajjento tattha nesi. So maraṇabhayatajjito jīvitukāmatāya pamādavasena taṁ amanasikaritvā sakim-pi akkhīni ummīletvā taṁ janapadakalyāṇiṁ na olokesi. Evaṁ bhūtapubbamevetaṁ vatthu, sutte pana parikappavasenetaṁ vuttanti veditabbaṁ.

Upamā kho myāyan-ti ettha pana telapattassa tāva kāyagatāsatiyā opammasaṁsandanaṁ katam-eva. Ettha pana rājā viya kammaṁ daṭṭhabbaṁ, asi viya kilesā, ukkhittāsikapuriso viya māro, telapattahattho puriso viya kāyagatāsatibhāvako vipassakayogāvacaro.

Iti {1.395} bhagavā: “Kāyagatāsatiṁ bhāvetukāmena bhikkhunā telapattahatthena tena purisena viya satiṁ avissajjetvā appamattena kāyagatāsati bhāvetabbā” ti imaṁ suttaṁ āharitvā dassesi.

Bhikkhū imaṁ suttañca atthañca sutvā evamāhaṁsu: “dukkaraṁ, bhante, tena purisena kataṁ tathārūpiṁ janapadakalyāṇiṁ anoloketvā telapattaṁ ādāya gacchantenā” ti. Satthā: “Na, bhikkhave, tena dukkaraṁ kataṁ, sukaramevetaṁ. Kasmā? Ukkhittāsikena purisena santajjetvā nīyamānatāya. Yaṁ pana pubbe paṇḍitā appamādena satiṁ avissajjetvā abhisaṅkhataṁ dibbarūpam-pi indriyāni bhinditvā anoloketvāva gantvā rajjaṁ pāpuṇiṁsu, etaṁ dukkaran”-ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto tassa rañño puttasatassa sabbakaniṭṭho hutvā nibbatti, so anupubbena viññutaṁ pāpuṇi. Tadā ca rañño gehe paccekabuddhā bhuñjanti, bodhisatto tesaṁ veyyāvaccaṁ karoti. So ekadivasaṁ cintesi: “Mama bahū bhātaro, lacchāmi nu kho ahaṁ imasmiṁ nagare kulasantakaṁ rajjaṁ, udāhu no” ti? Athassa etadahosi: “Paccekabuddhe pucchitvā jānissāmī” ti. So dutiyadivase paccekabuddhesu āgatesu dhamakaraṇaṁ ādāya pānīyaṁ parissāvetvā pāde dhovitvā telena makkhetvā tesaṁ antarakhajjakaṁ khāditvā nisinnakāle vanditvā ekamantaṁ nisinno tamatthaṁ pucchi. Atha naṁ te avocuṁ: kumāra, na tvaṁ imasmiṁ nagare rajjaṁ labhissasi, ito pana vīsayojanasatamatthake gandhāraraṭṭhe takkasilānagaraṁ nāma atthi, tattha gantuṁ sakkonto ito sattame divase rajjaṁ lacchasi. Antarāmagge pana mahāvattaniaṭaviyaṁ paripantho atthi, taṁ aṭaviṁ pariharitvā gacchantassa yojanasatiko maggo hoti, ujukaṁ gacchantassa paññāsa yojanāni honti. So hi amanussakantāro nāma. Tattha yakkhiniyo antarāmagge gāme ca sālāyo ca māpetvā upari suvaṇṇatārakavicittavitānaṁ mahārahaseyyaṁ paññāpetvā nānāvirāgapaṭasāṇiyo parikkhipitvā dibbālaṅkārehi attabhāvaṁ maṇḍetvā sālāsu nisīditvā āgacchante purise madhurāhi vācāhi {1.396} saṅgaṇhitvā: “Kilantarūpā viya paññāyatha, idhāgantvā nisīditvā pānīyaṁ pivitvā gacchathā” ti pakkositvā āgatāgatānaṁ āsanāni datvā attano rūpalīlāvilāsehi palobhetvā kilesavasike katvā attanā saddhiṁ ajjhācāre kate tattheva ne lohitena paggharantena khāditvā jīvitakkhayaṁ pāpenti. Rūpagocaraṁ sattaṁ rūpeneva gaṇhanti, saddagocaraṁ madhurena gītavāditasaddena, gandhagocaraṁ dibbagandhehi, rasagocaraṁ dibbena nānaggarasabhojanena, phoṭṭhabbagocaraṁ ubhatolohitakūpadhānehi dibbasayanehi gaṇhanti. Sace indriyāni bhinditvā tā anoloketvā satiṁ paccupaṭṭhāpetvā gamissasi, sattame divase tattha rajjaṁ lacchasīti.

Bodhisatto: “Hotu, bhante, tumhākaṁ ovādaṁ gahetvā kiṁ tā olokessāmī” ti paccekabuddhehi parittaṁ kārāpetvā parittavālukañceva parittasuttañca ādāya paccekabuddhe ca mātāpitaro ca vanditvā nivesanaṁ gantvā attano purise āha: “ahaṁ takkasilāyaṁ rajjaṁ gahetuṁ gacchāmi, tumhe idheva tiṭṭhathā” ti. Atha naṁ pañca janā āhaṁsu: “Mayam-pi anugacchāmā” ti. “Na sakkā tumhehi anugantuṁ, antarāmagge kira yakkhiniyo rūpādigocare manusse evañcevañca rūpādīhi palobhetvā gaṇhanti, mahā paripantho, ahaṁ pana attānaṁ takketvā gacchāmī” ti. “Kiṁ pana, deva, mayaṁ tumhehi saddhiṁ gacchantā attano piyāni rūpādīni olokessāma, mayam-pi tatheva gamissāmā” ti. Bodhisatto: “Tena hi appamattā hothā” ti te pañca jane ādāya maggaṁ paṭipajji.

Yakkhiniyo gāmādīni māpetvā nisīdiṁsu. Tesu rūpagocaro puriso tā yakkhiniyo oloketvā rūpārammaṇe paṭibaddhacitto thokaṁ ohīyi. Bodhisatto: “Kiṁ bho, thokaṁ ohīyasī” ti āha. “Deva, pādā me rujjanti, thokaṁ sālāyaṁ nisīditvā āgacchāmī” ti. “Ambho, etā yakkhiniyo, mā kho patthesī” ti. “Yaṁ hoti, taṁ hotu, na sakkomi, devā” ti. “Tena hi paññāyissasī” ti itare cattāro ādāya agamāsi. So pi rūpagocarako tāsaṁ santikaṁ agamāsi. Tā attanā saddhiṁ {1.397} ajjhācāre kate taṁ tattheva jīvitakkhayaṁ pāpetvā purato gantvā aññaṁ sālaṁ māpetvā nānātūriyāni gahetvā gāyamānā nisīdiṁsu, tattha saddagocarako ohīyi. Purimanayeneva tam-pi khāditvā purato gantvā nānappakāre gandhakaraṇḍake pūretvā āpaṇaṁ pasāretvā nisīdiṁsu, tattha gandhagocarako ohīyi. Tam-pi khāditvā purato gantvā nānaggarasānaṁ dibbabhojanānaṁ bhājanāni pūretvā odanikāpaṇaṁ pasāretvā nisīdiṁsu, tattha rasagocarako ohīyi. Tam-pi khāditvā purato gantvā dibbasayanāni paññāpetvā nisīdiṁsu, tattha phoṭṭhabbagocarako ohīyi. Tam-pi khādiṁsu, bodhisatto ekako va ahosi.

Athekā yakkhinī: “Atikharamanto vatāyaṁ, ahaṁ taṁ khāditvāva nivattissāmī” ti bodhisattassa pacchato pacchato agamāsi. Aṭaviyā parabhāge vanakammikādayo yakkhiniṁ disvā: “Ayaṁ te purato gacchanto puriso kiṁ hotī” ti pucchiṁsu. “Komārasāmiko me, ayyā” ti. “Ambho, ayaṁ evaṁ sukumālā pupphadāmasadisā suvaṇṇavaṇṇā kumārikā attano kulaṁ chaḍḍetvā bhavantaṁ takketvā nikkhantā, kasmā etaṁ akilametvā ādāya na gacchasī” ti? “Nesā, ayyā, mayhaṁ pajāpati, yakkhinī esā, etāya me pañca manussā khāditā” ti. “Ayyā, purisā nāma kuddhakāle attano pajāpatiyo yakkhiniyo pi karonti petiniyopī” ti. Sā gacchamānā gabbhinivaṇṇaṁ dassetvā puna sakiṁ vijātavaṇṇaṁ katvā puttaṁ aṅkena ādāya bodhisattaṁ anubandhi, diṭṭhadiṭṭhā purimanayeneva pucchanti. Bodhisatto pi tatheva vatvā gacchanto takkasilaṁ pāpuṇi. Sā puttaṁ antaradhāpetvā ekikāva anubandhi. Bodhisatto nagaradvāraṁ gantvā ekissā sālāya nisīdi. Sā bodhisattassa tejena pavisituṁ asakkontī dibbarūpaṁ māpetvā sālādvāre aṭṭhāsi.

Tasmiṁ samaye takkasilarājā uyyānaṁ gacchanto taṁ disvā paṭibaddhacitto hutvā: “Gaccha, imissā sassāmikaassāmikabhāvaṁ jānāhī” ti {1.398} manussaṁ pesesi. So taṁ upasaṅkamitvā: “Sassāmikāsī” ti pucchi. “Āma, ayya, ayaṁ me sālāya nisinno sāmiko” ti. Bodhisatto: “Nesā mayhaṁ pajāpati, yakkhinī esā, etāya me pañca manussā khāditā” ti āha. Sāpi: “Purisā nāma ayyā kuddhakāle yaṁ icchanti, taṁ vadantī” ti āha. So ubhinnam-pi vacanaṁ rañño ārocesi. Rājā: “Assāmikabhaṇḍaṁ nāma rājasantakaṁ hotī” ti yakkhiniṁ pakkosāpetvā ekahatthipiṭṭhe nisīdāpetvā nagaraṁ padakkhiṇaṁ katvā pāsādaṁ abhiruyha taṁ aggamahesiṭṭhāne ṭhapesi.

So nhātavilitto sāyamāsaṁ bhuñjitvā sirīsayanaṁ abhiruhi. Sā pi yakkhinī attano upakappanakaṁ āhāraṁ āharitvā alaṅkatapaṭiyattā sirisayane raññā saddhiṁ nipajjitvā rañño rativasena sukhaṁ samappitassa nipannakāle ekena passena parivattitvā parodi. Atha naṁ rājā: “Kiṁ, bhadde, rodasī” ti pucchi. “Deva, ahaṁ tumhehi magge disvā ānītā, tumhākañca gehe bahū itthiyo, ahaṁ sapattīnaṁ antare vasamānā kathāya uppannāya ‘ko tuyhaṁ mātaraṁ vā pitaraṁ vā gottaṁ vā jātiṁ vā jānāti, tvaṁ antarāmagge disvā ānītā nāmā’ ti sīse gahetvā nippīḷiyamānā viya maṅku bhavissāmi. Sace tumhe sakalarajje issariyañca āṇañca mayhaṁ dadeyyātha, koci mayhaṁ cittaṁ kopetvā kathetuṁ na sakkhissatī” ti. “Bhadde, mayhaṁ sakalaraṭṭhavāsino na kiñci honti, nāhaṁ etesaṁ sāmiko. Ye pana rājāṇaṁ kopetvā akattabbaṁ karonti, tesaññevāhaṁ sāmiko. Iminā kāraṇena na sakkā tuyhaṁ sakalaraṭṭhe vā nagare vā issariyañca āṇañca dātun”-ti. “Tena hi, deva, sace raṭṭhe vā nagare vā āṇaṁ dātuṁ na sakkotha, antonivesane antovaḷañjanakānaṁ upari mama vasaṁ vattanatthāya āṇaṁ dethā” ti. Rājā dibbaphoṭṭhabbena baddho tassā vacanaṁ atikkamituṁ asakkonto: “Sādhu, bhadde, antovaḷañjanakesu tuyhaṁ āṇaṁ dammi, tvaṁ ete attano vase vattāpehī” ti {1.399} āha. Sā: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā rañño niddaṁ okkantakāle yakkhanagaraṁ gantvā yakkhe pakkositvā attanā rājānaṁ jīvitakkhayaṁ pāpetvā aṭṭhimattaṁ sesetvā sabbaṁ nhārucammamaṁsalohitaṁ khādi, avasesā yakkhā mahādvārato paṭṭhāya antonivesane kukkuṭakukkure ādiṁ katvā sabbe khāditvā aṭṭhimattasese akaṁsu.

Punadivase dvāraṁ yathāpihitam-eva disvā manussā pharasūhi kavāṭāni koṭṭetvā anto pavisitvā sabbaṁ nivesanaṁ aṭṭhikaparikiṇṇaṁ disvā: “Saccaṁ vata so puriso āha ‘nāyaṁ mayhaṁ pajāpati, yakkhinī esā’ ti. Rājā pana kiñci ajānitvā taṁ gahetvā attano bhariyaṁ akāsi, sā yakkhe pakkositvā sabbaṁ janaṁ khāditvā gatā bhavissatī” ti āhaṁsu. Bodhisatto pi taṁ divasaṁ tassā yeva sālāyaṁ parittavālukaṁ sīse katvā parittasuttañca parikkhipitvā khaggaṁ gahetvā ṭhitako va aruṇaṁ uṭṭhāpesi. Manussā sakalarājanivesanaṁ sodhetvā haritūpalittaṁ katvā upari gandhehi vilimpitvā pupphāni vikiritvā pupphadāmāni osāretvā dhūmaṁ datvā navamālā bandhitvā sammantayiṁsu: “Ambho, yo puriso dibbarūpaṁ māpetvā pacchato āgacchantiṁ yakkhiniṁ indriyāni bhinditvā olokanamattam-pi na akāsi, so ativiya uḷārasatto dhitimā ñāṇasampanno, tādise purise rajjaṁ anusāsante sabbaraṭṭhaṁ sukhitaṁ bhavissati, taṁ rājānaṁ karomā” ti. Atha sabbe amaccā ca nāgarā ca ekacchandā hutvā bodhisattaṁ upasaṅkamitvā: “Deva, tumhe imaṁ rajjaṁ kārethā” ti nagaraṁ pavesetvā ratanarāsimhi ṭhapetvā abhisiñcitvā takkasilarājānaṁ akaṁsu. So cattāri agatigamanāni vajjetvā dasa rājadhamme akopetvā dhammena rajjaṁ kārento dānādīni puññāni katvā yathākammaṁ gato.

Satthā imaṁ atītaṁ āharitvā abhisambuddho hutvā imaṁ gāthamāha.

1. Samatittikaṁ {1.400} anavasesakaṁ, telapattaṁ yathā parihareyya,
Evaṁ sacittamanurakkhe, patthayāno disaṁ agatapubban-ti.

Tattha samatittikan-ti antomukhavaṭṭilekhaṁ pāpetvā samabharitaṁ. Anavasesakan-ti anavasiñcanakaṁ aparissāvanakaṁ katvā. Telapattan-ti pakkhittatilatelapattaṁ. Parihareyyā ti hareyya, ādāya gaccheyya. Evaṁ sacittamanurakkhe ti taṁ telabharitaṁ pattaṁ viya attano cittaṁ kāyagatāsatiyā gocare ceva sampayuttasatiyā cāti ubhinnaṁ antare pakkhipitvā yathā muhuttam-pi bahiddhā gocare na vikkhipati, tathā paṇḍito yogāvacaro rakkheyya gopeyya. Kiṁkāraṇā? Etassa hi:

Dunniggahassa lahuno, yatthakāmanipātino,
Cittassa damatho sādhu, cittaṁ dantaṁ sukhāvahan-ti. (Dhp. 35).

Tasmā:

Sududdasaṁ sunipuṇaṁ, yatthakāmanipātinaṁ,
Cittaṁ rakkhetha medhāvī, cittaṁ guttaṁ sukhāvahaṁ. (Dhp. 36).

Idañhi:

Dūraṅgamaṁ ekacaraṁ, asarīraṁ guhāsayaṁ,
Ye cittaṁ saṁyamessanti, mokkhanti mārabandhanā. (Dhp. 37).

Itarassa pana:

Anavaṭṭhitacittassa, saddhammaṁ avijānato,
Pariplavapasādassa, paññā na paripūrati. (Dhp. 38).

Thirakammaṭṭhānasahāyassa pana:

Anavassutacittassa, ananvāhatacetaso,
Puññapāpapahīnassa, natthi jāgarato bhayaṁ. (Dhp. 39).

Tasmā etaṁ:

Phandanaṁ capalaṁ cittaṁ, dūrakkhaṁ dunnivārayaṁ,
Ujuṁ karoti medhāvī, usukāro va tejanaṁ. (Dhp. 33).

Evaṁ {1.401} ujuṁ karonto sacittamanurakkhe.

Patthayāno disaṁ agatapubban-ti imasmiṁ kāyagatāsatikammaṭṭhāne kammaṁ ārabhitvā anamatagge saṁsāre agatapubbaṁ disaṁ patthento pihento vuttanayena sakaṁ cittaṁ rakkheyyā ti attho. Kā panesā disā nāma?:

Mātāpitā disā pubbā, ācariyā dakkhiṇā disā,
Puttadārā disā pacchā, mittāmaccā ca uttarā.

Dāsakammakarā heṭṭhā, uddhaṁ samaṇabrāhmaṇā,
Etā disā namasseyya, alamatto kule gihī ti. (DN. 31.273).

Ettha tāva puttadārādayo: “Disā” ti vuttā.

Disā catasso vidisā catasso, uddhaṁ adho dasa disā imāyo,
Katamaṁ disaṁ tiṭṭhati nāgarājā, yamaddasā supine chabbisāṇan-ti. (Ja. 514.8).

Ettha puratthimādibhedā disāva: “Disā” ti vuttā.

Agārino annadapānavatthadā, avhāyikā tam-pi disaṁ vadanti,
Esā disā paramā setaketu, yaṁ patvā dukkhī sukhino bhavantī ti. (Ja. 377.2).

Ettha pana nibbānaṁ: “Disā” ti vuttaṁ. Idhā pi tadeva adhippetaṁ. Tañhi: “Khayaṁ virāgan”-ti ādīhi dissati apadissati, tasmā: “Disā” ti vuccati. Anamatagge pana saṁsāre kenaci bālaputhujjanena supinena pi agatapubbatāya agatapubbā disā nāmāti vuttaṁ. Taṁ patthayantena kāyagatāsatiyā yogo karaṇīyoti.

Evaṁ satthā nibbānena desanāya kūṭaṁ gahetvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā rājaparisā buddhaparisā ahosi, rajjappattakumāro pana aham-eva ahosin”-ti.

Telapattajātakavaṇṇanā chaṭṭhā