Ja 97: Nāmasiddhijātakavaṇṇanā

Jīvakañca mataṁ disvā ti idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ nāmasiddhikaṁ bhikkhuṁ ārabbha kathesi. Eko kira kulaputto nāmena pāpako nāma. So sāsane uraṁ datvā pabbajito bhikkhūhi {1.402} “ehāvuso, pāpaka, tiṭṭhāvuso, pāpakā” ti vuccamāno cintesi: “Loke pāpakaṁ nāma lāmakaṁ kāḷakaṇṇibhūtaṁ vuccati, aññaṁ maṅgalapaṭisaṁyuttaṁ nāmaṁ āharāpessāmī” ti. So ācariyupajjhāye upasaṅkamitvā: “Bhante, mayhaṁ nāmaṁ avamaṅgalaṁ, aññaṁ me nāmaṁ karothā” ti āha. Atha naṁ te evamāhaṁsu: “āvuso, nāmaṁ nāma paṇṇattimattaṁ, nāmena kāci atthasiddhi nāma natthi, attano nāmeneva santuṭṭho hohī” ti. So punappunaṁ yāci yeva. Tassāyaṁ nāmasiddhikabhāvo bhikkhusaṅghe pākaṭo jāto. Athekadivasaṁ dhammasabhāyaṁ sannisinnā bhikkhū kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “Āvuso, asuko kira bhikkhu nāmasiddhiko maṅgalaṁ nāmaṁ āharāpetī” ti. Atha satthā dhammasabhaṁ āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, so idāneva, pubbe pi nāmasiddhikoyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte takkasilāyaṁ bodhisatto disāpāmokkho ācariyo hutvā pañca māṇavakasatāni mante vācesi. Tasseko māṇavo pāpako nāma nāmena. So: “Ehi, pāpaka, yāhi, pāpakā” ti vuccamāno cintesi: “Mayhaṁ nāmaṁ avamaṅgalaṁ, aññaṁ nāmaṁ āharāpessāmī” ti. So ācariyaṁ upasaṅkamitvā: “Ācariya, mayhaṁ nāmaṁ avamaṅgalaṁ, aññaṁ me nāmaṁ karothā” ti āha. Atha naṁ ācariyo avoca: “Gaccha, tāta, janapadacārikaṁ caritvā attano abhirucitaṁ ekaṁ maṅgalanāmaṁ gahetvā ehi, āgatassa te nāmaṁ parivattetvā aññaṁ nāmaṁ karissāmī” ti. So: “Sādhū” ti pātheyyaṁ gahetvā nikkhanto gāmena gāmaṁ caranto ekaṁ nagaraṁ pāpuṇi. Tattha ceko puriso kālakato jīvako nāma nāmena. So taṁ ñātijanena āḷāhanaṁ nīyamānaṁ disvā: “Kiṁ nāmako esa puriso” ti pucchi. “Jīvako nāmeso” ti. “Jīvako pi maratī” ti? “Jīvako pi marati, ajīvako pi marati, nāmaṁ nāma paṇṇattimattaṁ, tvaṁ bālo maññe” ti. So taṁ kathaṁ sutvā nāme majjhatto hutvā antonagaraṁ pāvisi.

Athekaṁ dāsiṁ bhatiṁ adadamānaṁ sāmikā dvāre nisīdāpetvā rajjuyā paharanti, tassā ca: “Dhanapālī” ti nāmaṁ hoti. So antaravīthiyā {1.403} gacchanto taṁ pothiyamānaṁ disvā: “Kasmā imaṁ pothethā” ti pucchi. “Bhatiṁ dātuṁ na sakkotī” ti. “Kiṁ panassā nāman”-ti? “Dhanapālī nāmā” ti. Nāmena dhanapālī samānā pi bhatimattaṁ dātuṁ na sakkotīti dhanapāliyo pi adhanapāliyo pi duggatā honti, nāmaṁ nāma paṇṇattimattaṁ, tvaṁ bālo maññeti. So nāme majjhattataro hutvā nagarā nikkhamma maggaṁ paṭipanno antarāmagge maggamūḷhapurisaṁ disvā: “Ambho kiṁ karonto vicarasī” ti pucchi. “Maggamūḷhomhi, sāmī” ti. “Kiṁ pana te nāman”-ti? “Panthako nāmā” ti. “Panthako pi maggamūḷho hotī” ti? “Panthako pi apanthako pi maggamūḷho hoti, nāmaṁ nāma paṇṇattimattaṁ tvaṁ pana bālo maññeti”. So nāme atimajjhatto hutvā bodhisattassa santikaṁ gantvā: “Kiṁ, tāta, nāmaṁ rocetvā āgatosī” ti vutte: “Ācariya, jīvakā pi nāma maranti ajīvakā pi, dhanapāliyo pi duggatā honti adhanapāliyo pi, panthakā pi maggamūḷhā honti apanthakā pi, nāmaṁ nāma paṇṇattimattaṁ, nāmena siddhi natthi, kammeneva siddhi. Alaṁ mayhaṁ aññena nāmena, tadeva me nāmaṁ hotū” ti āha. Bodhisatto tena diṭṭhañca katañca saṁsandetvā imaṁ gāthamāha.

1. Jīvakañca mataṁ disvā, dhanapāliñca duggataṁ,
Panthakañca vane mūḷhaṁ, pāpako punarāgato ti.

Tattha punarāgato ti imāni tīṇi kāraṇāni disvā puna āgato, ra-kāro sandhivasena vutto.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbepesa nāmasiddhikoyevā” ti vatvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā nāmasiddhiko idāni pi nāmasiddhiko yeva, ācariyaparisā buddhaparisā, ācariyo pana aham-eva ahosin”-ti.

Nāmasiddhijātakavaṇṇanā sattamā