1. Ekakanipāto

11. Parosatavaggo

Ja 101: Parosatajātakavaṇṇanā

Idaṁ satthā jetavane viharanto puthujjanapucchāpañcakaṁ ārabbha kathesi {1.406}. Vatthu sarabhajātake (Ja. 483) āvi bhavissati.

Kadā pana satthā theraṁ saṁkhittena pañhaṁ pucchīti? Devorohane. Tatrāyaṁ saṅkhepato anupubbikathā. Rājagahaseṭṭhino hi santake candanapatte āyasmatā piṇḍolabhāradvājena iddhiyā gahite satthā bhikkhūnaṁ iddhipāṭihāriyakaraṇaṁ paṭikkhi pi. Tadā titthiyā: “Paṭikkhittaṁ samaṇena gotamena iddhipāṭihāriyakaraṇaṁ, idāni sayam-pi na karissatī” ti cintetvā maṅkubhūtehi attano sāvakehi: “Kiṁ, bhante, iddhiyā pattaṁ na gaṇhathā” ti vuccamānā: “Netaṁ āvuso, amhākaṁ dukkaraṁ, chavassa pana dārupattassatthāya attano saṇhasukhumaguṇaṁ ko gihīnaṁ pakāsessatīti na gaṇhimha, samaṇā pana sakyaputtiyā lolatāya iddhiṁ dassetvā gaṇhiṁsu. Mā ‘amhākaṁ iddhikaraṇaṁ bhāro’ ti cintayittha, mayañhi tiṭṭhantu samaṇassa gotamassa sāvakā, ākaṅkhamānā pana samaṇena gotamena saddhiṁ iddhiṁ dassessāma, sace hi samaṇo gotamo ekaṁ pāṭihāriyaṁ karissati, mayaṁ dviguṇaṁ karissāmā” ti kathayiṁsu.

Taṁ sutvā bhikkhū bhagavato ārocesuṁ: “Bhante, titthiyā kira pāṭihāriyaṁ karissantī” ti. Satthā: “Bhikkhave, karontu, aham-pi karissāmī” ti āha. Taṁ sutvā bimbisāro āgantvā bhagavantaṁ pucchi: “Bhante, pāṭihāriyaṁ kira karissathā” ti? “Āma, mahārājā” ti. “Nanu, bhante, sikkhāpadaṁ paññattan”-ti. “Mahārāja, taṁ mayā sāvakānaṁ paññattaṁ, buddhānaṁ pana sikkhāpadaṁ nāma {4.264} natthi. “Yathā hi, mahārāja, tava uyyāne pupphaphalaṁ aññesaṁ vāritaṁ, na tava, evaṁsampadamidaṁ daṭṭhabban”-ti. “Kattha pana, bhante, pāṭihāriyaṁ karissathā” ti? “Sāvatthinagaradvāre kaṇḍambarukkhamūle” ti. “Amhehi tattha kiṁ kattabban”-ti? “Natthi kiñci mahārājā” ti. Punadivase satthā katabhattakicco cārikaṁ pakkāmi. Manussā: “Kuhiṁ, bhante, satthā gacchatī” ti pucchanti. “Sāvatthinagaradvāre kaṇḍambarukkhamūle titthiyamaddanaṁ yamakapāṭihāriyaṁ kātun”-ti tesaṁ bhikkhū kathayanti. Mahājano: “Acchariyarūpaṁ kira pāṭihāriyaṁ bhavissati, passissāma nan”-ti gharadvārāni chaḍḍetvā satthārā saddhiṁ yeva agamāsi.

Aññatitthiyā: “Mayam-pi samaṇassa gotamassa pāṭihāriyakaraṇaṭṭhāne pāṭihāriyaṁ karissāmā” ti upaṭṭhākehi saddhiṁ satthāram-eva anubandhiṁsu. Satthā anupubbena sāvatthiṁ gantvā raññā: “Pāṭihāriyaṁ kira, bhante, karissathā” ti pucchito: “Karissāmī” ti vatvā: “Kadā, bhante” ti vutte: “Ito sattame divase āsāḷhipuṇṇamāsiyan”-ti āha. “Maṇḍapaṁ karomi bhante” ti? “Alaṁ mahārāja, mama pāṭihāriyakaraṇaṭṭhāne sakko devarājā dvādasayojanikaṁ ratanamaṇḍapaṁ karissatī” ti. “Etaṁ kāraṇaṁ nagare ugghosāpemi, bhante” ti? “Ugghosāpehi mahārājā” ti. Rājā dhammaghosakaṁ alaṅkatahatthipiṭṭhiṁ āropetvā: “Bhagavā kira sāvatthinagaradvāre kaṇḍambarukkhamūle titthiyamaddanaṁ pāṭihāriyaṁ karissati ito sattame divase” ti yāva chaṭṭhadivasā devasikaṁ ghosanaṁ kāresi. Titthiyā: “Kaṇḍambarukkhamūle kira karissatī” ti sāmikānaṁ dhanaṁ datvā sāvatthisāmante ambarukkhe chindāpayiṁsu. Dhammaghosako puṇṇamīdivase pātova: “Ajja, bhagavato pāṭihāriyaṁ bhavissatī” ti ugghosesi. Devatānubhāvena sakalajambudīpe dvāre ṭhatvā ugghositaṁ viya ahosi. Ye ye gantuṁ cittaṁ uppādenti, te te sāvatthiṁ pattam-eva attānaṁ passiṁsu, dvādasayojanikā parisā ahosi.

Satthā pāto va sāvatthiṁ piṇḍāya pavisituṁ nikkhami. Kaṇḍo nāma uyyānapālo piṇḍipakkam-eva kumbhapamāṇaṁ mahantaṁ ambapakkaṁ rañño haranto satthāraṁ nagaradvāre disvā: “Idaṁ tathāgatasseva anucchavikan”-ti adāsi. Satthā paṭiggahetvā tattheva ekamantaṁ nisinno paribhuñjitvā: “Ānanda, imaṁ ambaṭṭhiṁ uyyānapālakassa imasmiṁ ṭhāne ropanatthāya dehi, esa kaṇḍambo {4.265} nāma bhavissatī” ti āha. Thero tathā akāsi. Uyyānapālo paṁsuṁ viyūhitvā ropesi. Taṅkhaṇaññeva aṭṭhiṁ bhinditvā mūlāni otariṁsu, naṅgalasīsapamāṇo rattaṅkuro uṭṭhahi, mahājanassa olokentasseva paṇṇāsahatthakkhandho paṇṇāsahatthasākho ubbedhato ca hatthasatiko ambarukkho sampajji, tāvadevassa pupphāni ca phalāni ca uṭṭhahiṁsu. So madhukaraparivuto suvaṇṇavaṇṇaphalabharito nabhaṁ pūretvā aṭṭhāsi, vātappaharaṇakāle madhurapakkāni patiṁsu. Pacchā āgacchantā bhikkhū paribhuñjitvāva āgamiṁsu.

Sāyanhasamaye sakko devarājā āvajjento: “Satthu ratanamaṇḍapakaraṇaṁ amhākaṁ bhāro” ti ñatvā vissakammadevaputtaṁ pesetvā dvādasayojanikaṁ nīluppalasañchannaṁ sattaratanamaṇḍapaṁ kāresi. Evaṁ dasasahassacakkavāḷadevatā sannipatiṁsu. Satthā titthiyamaddanaṁ asādhāraṇaṁ sāvakehi yamakapāṭihāriyaṁ katvā bahujanassa pasannabhāvaṁ ñatvā oruyha buddhāsane nisinno dhammaṁ desesi. Vīsati pāṇakoṭiyo amatapānaṁ piviṁsu. Tato: “Purimabuddhā pana pāṭihāriyaṁ katvā kattha gacchantī” ti āvajjento: “Tāvatiṁsabhavanan”-ti ñatvā buddhāsanā uṭṭhāya dakkhiṇapādaṁ yugandharamuddhani ṭhapetvā vāmapādena sinerumatthakaṁ akkamitvā pāricchattakamūle paṇḍukambalasilāyaṁ vassaṁ upagantvā antotemāsaṁ devānaṁ abhidhammapiṭakaṁ kathesi. Parisā satthu gataṭṭhānaṁ ajānantī: “Disvāva gamissāmā” ti tattheva temāsaṁ vasi. Upakaṭṭhāya pavāraṇāya mahāmoggallānatthero gantvā bhagavato ārocesi. Atha naṁ satthā pucchi: “Kahaṁ pana etarahi sāriputto” ti? “Eso, bhante, pāṭihāriye pasīditvā pabbajitehi pañcahi bhikkhusatehi saddhiṁ saṅkassanagaradvāre vasī” ti. “Moggallāna, ahaṁ ito sattame divase saṅkassanagaradvāre otarissāmi, tathāgataṁ daṭṭhukāmā saṅkassanagare ekato sannipatantū” ti. Thero: “Sādhū” ti paṭissuṇitvā āgantvā parisāya ārocetvā sakalaparisaṁ sāvatthito tiṁsayojanaṁ saṅkassanagaraṁ ekamuhutteneva pāpesi.

Satthā vutthavasso pavāretvā: “Mahārāja, manussalokaṁ gamissāmī” ti sakkassa ārocesi. Sakko vissakammaṁ āmantetvā: “Dasabalassa manussalokagamanatthāya tīṇi sopānāni karohī” ti āha. So sinerumatthake sopānasīsaṁ saṅkassanagaradvāre dhurasopānaṁ katvā majjhe maṇimayaṁ, ekasmiṁ passe rajatamayaṁ, ekasmiṁ passe suvaṇṇamayanti {4.266} tīṇi sopānāni māpesi, sattaratanamayā vedikāparikkhepā. Satthā lokavivaraṇaṁ pāṭihāriyaṁ katvā majjhe maṇimayena sopānena otari. Sakko pattacīvaraṁ aggahesi, suyāmo vālabījaniṁ, sahampati mahābrahmā chattaṁ dhāresi, dasasahassacakkavāḷadevatā dibbagandhamālādīhi pūjayiṁsu. Satthāraṁ dhurasopāne patiṭṭhitaṁ paṭhamam-eva sāriputtatthero vandi, pacchā sesaparisā. Tasmiṁ samāgame satthā cintesi: “Moggallāno: “Iddhimā’ ti pākaṭo, upāli ‘vinayadharo’ ti. Sāriputtassa pana mahāpaññaguṇo apākaṭo, ṭhapetvā maṁ añño etena sadiso samapañño nāma natthi, paññāguṇamassa pākaṭaṁ karissāmī” ti paṭhamaṁ tāva puthujjanānaṁ visaye pañhaṁ pucchi, taṁ puthujjanāva kathayiṁsu tato sotāpannānaṁ visaye pañhaṁ pucchi, tam-pi sotāpannāva kathayiṁsu, puthujjanā na jāniṁsu. Evaṁ sakadāgāmivisaye anāgāmivisaye khīṇāsavavisaye mahāsāvakavisaye ca pañhaṁ pucchi, tam-pi heṭṭhimā heṭṭhimā na jāniṁsu, uparimā uparimāva kathayiṁsu. Aggasāvakavisaye puṭṭhapañham-pi aggasāvakāva kathayiṁsu, aññe na jāniṁsu. Tato sāriputtattherassa visaye pañhaṁ pucchi, taṁ thero va kathesi, aññe na jāniṁsu.

Manussā: “Ko nāma esa thero satthārā saddhiṁ kathesī” ti pucchitvā: “Dhammasenāpati sāriputtatthero nāmā” ti sutvā: “Aho mahāpañño” ti vadiṁsu. Tato paṭṭhāya devamanussānaṁ antare therassa mahāpaññaguṇo pākaṭo jāto. Atha naṁ satthā:

Ye ca saṅkhātadhammāse, ye ca sekhā puthū idha,
Tesaṁ me nipako iriyaṁ, puṭṭho pabrūhi mārisā ti.
(Snp. 1044, CNidd. ajitamāṇavapucchā 63, netti. 14).

Buddhavisaye pañhaṁ pucchitvā: “Imassa nu kho sāriputta, saṁkhittena bhāsitassa kathaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo” ti āha. Thero pañhaṁ oloketvā: “Satthā maṁ sekhāsekhānaṁ bhikkhūnaṁ āgamanapaṭipadaṁ pucchatī” ti pañhe nikkaṅkho hutvā: “Āgamanapaṭipadā nāma khandhādivasena bahūhi mukhehi sakkā kathetuṁ, kataṁ nu kho kathento satthu ajjhāsayaṁ gaṇhituṁ sakkhissāmī” ti ajjhāsaye kaṅkhi. Satthā: “Sāriputto pañhe nikkaṅkho, ajjhāsaye pana me kaṅkhati, mayā naye adinne kathetuṁ na sakkhissati, nayamassa dassāmī” ti {4.267} nayaṁ dadanto: “Bhūtamidaṁ sāriputta samanupassā” ti āha. Evaṁ kirassa ahosi: “Sāriputto mama ajjhāsayaṁ gahetvā kathento khandhavasena kathessatī” ti. Therassa saha nayadānena so pañho nayasatena nayasahassena upaṭṭhāsi. So satthārā dinnanaye ṭhatvā buddhavisaye pañhaṁ kathesi.

Ekasmiṁ pana samaye bhikkhū dhammasabhāyaṁ sannipatitvā: “Āvuso, dasabalena saṁkhittena kathitaṁ dhammasenāpati sāriputto vitthārena byākāsī” ti therassa guṇaṁ kathayamānā nisīdiṁsu. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, sāriputto idāneva mayā saṁkhittena bhāsitaṁ vitthārena byākaroti, pubbe pi byākāsiyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto udiccabrāhmaṇakule nibbattitvā takkasilāyaṁ sabbasippāni uggaṇhitvā kāme pahāya isipabbajjaṁ pabbajitvā pañcābhiññā aṭṭha samāpattiyo nibbattetvā himavante vihāsi. Parivāro pissa pañca tāpasasatāni ahesuṁ. Athassa jeṭṭhantevāsiko vassārattasamaye upaḍḍhaṁ isigaṇaṁ ādāya loṇambilasevanatthāya manussapathaṁ agamāsi. Tadā bodhisattassa kālakiriyāsamayo jāto. Atha naṁ antevāsikā: “Ācariya, kataro vo guṇo laddho” ti adhigamaṁ pucchiṁsu. So: “Natthi kiñcī” ti vatvā ābhassarabrahmaloke nibbatti. Bodhisattā hi arūpasamāpattilābhino hutvā pi abhabbaṭṭhānattā āruppe na nibbattanti. Antevāsikā: “Ācariyassa adhigamo natthī” ti āḷāhane sakkāraṁ na kariṁsu.

Jeṭṭhantevāsiko āgantvā: “Kahaṁ ācariyo” ti pucchitvā: “Kālakato” ti sutvā: “Api ācariyaṁ adhigamaṁ pucchitthā” ti āha. “Āma, pucchimhā” ti. “Kiṁ kathesī” ti? “Natthi kiñcīti tena vuttaṁ, athassa amhehi sakkāro na kato” ti āhaṁsu. Jeṭṭhantevāsiko: “Tumhe ācariyassa vacanatthaṁ na jānātha, ākiñcaññāyatanasamāpattilābhī ācariyo” ti āha. Te tasmiṁ punappunaṁ kathente pi na saddahiṁsu. Bodhisatto taṁ kāraṇaṁ ñatvā: “Andhabālā mama jeṭṭhantevāsikassa vacanaṁ na saddahanti. Imaṁ tesaṁ kāraṇaṁ pākaṭaṁ karissāmī” ti brahmalokā āgantvā assamapadamatthake mahantenānubhāvena ākāse ṭhatvā jeṭṭhantevāsikassa paññānubhāvaṁ vaṇṇento imaṁ gāthamāha.

1. Parosatañce pi samāgatānaṁ, jhāyeyyuṁ te vassasataṁ apaññā,
Eko va seyyo puriso sapañño, yo bhāsitassa vijānā ti atthan-ti.

Idaṁ {1.411} jātakaṁ vatthuto ca veyyākaraṇato ca samodhānato ca parosahassajātakasadisam-eva. Kevalañhettha: “Jhāyeyyun”-ti padamattam-eva viseso. Tassattho: vassasatam-pi apaññā jhāyeyyuṁ olokeyyuṁ upadhāreyyuṁ, evaṁ olokentā pi pana atthaṁ vā kāraṇaṁ vā na passanti, tasmā yo bhāsitassa atthaṁ jānāti, so eko va sapañño seyyoti.

Parosatajātakavaṇṇanā paṭhamā