Ja 105: Dubbalakaṭṭhajātakavaṇṇanā

Bahumpetaṁ vane kaṭṭhan-ti idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ uttasitabhikkhuṁ ārabbha kathesi. So kira sāvatthivāsī eko kulaputto satthu dhammadesanaṁ sutvā pabbajitvā maraṇabhīruko ahosi, rattiṭṭhānadivāṭṭhānesu vātassa vā vījantassa sukkhadaṇḍakassa vā patantassa pakkhicatuppadānaṁ vā saddaṁ sutvā maraṇabhayatajjito mahāravaṁ ravanto palāyati. Tassa hi: “Maritabbaṁ mayā” ti satimattam-pi natthi. Sace hi so: “Ahaṁ marissāmī” ti jāneyya, na maraṇaṁ bhāyeyya. Maraṇassatikammaṭṭhānassa pana tassa abhāvitattāva bhāyati {1.415}. Tassa so maraṇabhīrukabhāvo bhikkhusaṅghe pākaṭo jāto.

Athekadivasaṁ dhammasabhāyaṁ bhikkhū kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “Āvuso, asuko nāma bhikkhu maraṇabhīruko maraṇaṁ bhāyati, bhikkhunā nāma ‘avassaṁ mayā maritabban’-ti maraṇassatikammaṭṭhānaṁ bhāvetuṁ vaṭṭatī” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte taṁ bhikkhuṁ pakkosāpetvā: “Saccaṁ kira tvaṁ maraṇabhīruko” ti pucchitvā: “Saccaṁ, bhante” ti vutte: “Bhikkhave, mā etassa bhikkhuno anattamanā hotha, nāyaṁ idāneva maraṇabhīruko, pubbe pi maraṇabhīrukoyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto himavante rukkhadevatā hutvā nibbatti. Tasmiṁ kāle bārāṇasirājā attano maṅgalahatthiṁ āneñjakāraṇaṁ sikkhāpetuṁ hatthācariyānaṁ adāsi. Taṁ āḷāne niccalaṁ bandhitvā tomarahatthā manussā parivāretvā āneñjakāraṇaṁ kārenti. So taṁ kāraṇaṁ kāriyamāno vedanaṁ adhivāsetuṁ asakkonto āḷānaṁ bhinditvā manusse palāpetvā himavantaṁ pāvisi. Manussā taṁ gahetuṁ asakkontā nivattiṁsu. So tattha maraṇabhīruko ahosi, vātasaddāni sutvā kampamāno maraṇabhayatajjito soṇḍaṁ vidhunitvā vegena palāyati, āḷāne bandhitvā āneñjakāraṇaṁ karaṇakālo viyassa hoti, kāyassādaṁ vā cittassādaṁ vā alabhanto kampamāno vicarati.

Rukkhadevatā taṁ disvā khandhaviṭape ṭhatvā imaṁ gāthamāha.

1. Bahumpetaṁ vane kaṭṭhaṁ, vāto bhañjati dubbalaṁ,
Tassa ce bhāyasi nāga, kiso nūna bhavissasī ti.

Tatthāyaṁ piṇḍattho: yaṁ etaṁ dubbalaṁ kaṭṭhaṁ puratthimādibhedo vāto bhañjati, taṁ imasmiṁ vane bahuṁ sulabhaṁ, tattha tattha saṁvijjati. Sace tvaṁ tassa bhāyasi, evaṁ sante niccaṁ bhīto maṁsalohitakkhayaṁ patvā kiso nūna bhavissasi, imasmiṁ pana vane tava bhayaṁ nāma natthi, tasmā ito paṭṭhāya mā bhāyīti.

Evaṁ {1.416} devatā tassa ovādaṁ adāsi, so pi tato paṭṭhāya nibbhayo ahosi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi, saccapariyosāne so bhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi. “Tadā nāgo ayaṁ bhikkhu ahosi, rukkhadevatā pana aham-eva ahosin”-ti.

Dubbalakaṭṭhajātakavaṇṇanā pañcamā