Ja 107: Sālittakajātakavaṇṇanā

Sādhū {1.418} kho sippakaṁ nāmā ti idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ haṁsapaharanakaṁ bhikkhuṁ ārabbha kathesi. So kireko sāvatthivāsī kulaputto sālittakasippe nipphattiṁ patto. “Sālittakasippan”-ti sakkharākhipanasippaṁ vuccati. So ekadivasaṁ dhammaṁ sutvā sāsane uraṁ datvā pabbajitvā upasampadaṁ labhi, na pana sikkhākāmo, na paṭipattisādhako ahosi. So ekadivasaṁ ekaṁ daharabhikkhuṁ ādāya aciravatiṁ gantvā nhāyitvā nadītīre aṭṭhāsi. Tasmiṁ samaye dve setahaṁsā ākāsena gacchanti. So taṁ daharaṁ āha: “Imaṁ pacchimahaṁsaṁ sakkharāya akkhimhi paharitvā pādamūle pātemī” ti. Itaro: “Kathaṁ pātessasi, na sakkhissasi paharitun”-ti āha. Itaro: “Tiṭṭhatu tāvassa orato akkhi, parato akkhimhi taṁ paharāmī” ti. Idāni pana tvaṁ asantaṁ kathesīti. “Tena hi upadhārehī” ti ekaṁ tikhiṇasakkharaṁ gahetvā aṅguliyā pariyante katvā tassa haṁsassa pacchato khi pi. Sā: “Run”-ti saddaṁ akāsi, haṁso: “Parissayena bhavitabban”-ti nivattitvā saddaṁ sotuṁ ārabhi. Itaro tasmiṁ khaṇe ekaṁ vaṭṭasakkharaṁ gahetvā tassa nivattitvā olokentassa parabhāge akkhiṁ pahari. Sakkharā itaram-pi akkhiṁ vinivijjhitvā gatā. Haṁso mahāravaṁ ravanto pādamūle yeva pati. Tato tato bhikkhū āgantvā garahitvā: “Ananucchavikaṁ te katan”-ti satthu santikaṁ netvā: “Bhante, iminā idaṁ nāma katan”-ti tamatthaṁ ārocesuṁ. Satthā taṁ bhikkhuṁ garahitvā: “Na, bhikkhave, idānevesa etasmiṁ sippe kusalo, pubbe pi kusalo yeva ahosī” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto tassa amacco ahosi. Tasmiṁ kāle rañño purohito atimukharo hoti bahubhāṇī, tasmiṁ kathetuṁ āraddhe aññe okāsam-eva na labhanti. Rājā cintesi: “Kadā nu kho etassa vacanupacchedakaṁ kañci labhissāmī” ti. So tato paṭṭhāya tathārūpaṁ ekaṁ upadhārento vicarati. Tasmiṁ kāle bārāṇasiyaṁ eko pīṭhasappī sakkharākhipanasippe nipphattiṁ patto hoti. Gāmadārakā taṁ rathakaṁ āropetvā ākaḍḍhamānā bārāṇasinagaradvāramūle {1.419} eko viṭapasampanno mahānigrodho atthi, tattha ānetvā samparivāretvā kākaṇikādīni datvā: “Hatthirūpakaṁ kara, assarūpakaṁ karā” ti vadanti. So sakkharā khipitvā khipitvā nigrodhapaṇṇesu nānārūpāni dasseti, sabbāni paṇṇāni chiddāvachiddāneva ahesuṁ.

Atha bārāṇasirājā uyyānaṁ gacchanto taṁ ṭhānaṁ pāpuṇi. Ussāraṇābhayena sabbe dārakā palāyiṁsu, pīṭhasappī tattheva nipajji. Rājā nigrodhamūlaṁ patvā rathe nisinno pattānaṁ chiddatāya chāyaṁ kabarakabaraṁ disvā olokento sabbesaṁ pattānaṁ chiddabhāvaṁ disvā: “Kenetāni evaṁ katānī” ti pucchi. “Pīṭhasappinā, devā” ti. Rājā: “Imaṁ nissāya brāhmaṇassa vacanupacchedaṁ kātuṁ sakkā bhavissatī” ti cintetvā: “Kahaṁ, bhaṇe, pīṭhasappī” ti pucchi. Vicinantā mūlantare nipannaṁ disvā: “Ayaṁ, devā” ti āhaṁsu. Rājā naṁ pakkosāpetvā parisaṁ ussāretvā pucchi: “Amhākaṁ santike eko mukharabrāhmaṇo atthi, sakkhissasi taṁ nissaddaṁ kātun”-ti. Nāḷimattā ajalaṇḍikā labhanto sakkhissāmi, devā ti. Rājā pīṭhasappiṁ gharaṁ netvā antosāṇiyaṁ nisīdāpetvā sāṇiyaṁ chiddaṁ kāretvā brāhmaṇassa chiddābhimukhaṁ āsanaṁ paññapetvā nāḷimattā sukkhā ajalaṇḍikā pīṭhasappissa santike ṭhapāpetvā brāhmaṇaṁ upaṭṭhānakāle āgataṁ tasmiṁ āsane nisīdāpetvā kathaṁ samuṭṭhāpesi. Brāhmaṇo aññesaṁ okāsaṁ adatvā raññā saddhiṁ kathetuṁ ārabhi. Athassa so pīṭhasappī sāṇicchiddena ekekaṁ ajalaṇḍikaṁ pacchiyaṁ pavesento viya tālutalamhi yeva pāteti, brāhmaṇo āgatāgataṁ nāḷiyaṁ telaṁ pavesento viya gilati, sabbā parikkhayaṁ gamiṁsu. Tassetā nāḷimattā ajalaṇḍikā kucchiṁ paviṭṭhā aḍḍhāḷhakamattā ahesuṁ.

Rājā tāsaṁ parikkhīṇabhāvaṁ ñatvā āha: “ācariya, tumhe atimukharatāya nāḷimattā ajalaṇḍikā gilantā kiñci na jānittha, ito dāni uttari jīrāpetuṁ na sakkhissatha. Gacchatha, piyaṅgudakaṁ pivitvā chaḍḍetvā attānaṁ arogaṁ karothā” ti brāhmaṇo tato paṭṭhāya {1.420} pihitamukho viya hutvā kathentenā pi saddhiṁ akathanasīlo ahosi. Rājā: “Iminā me kaṇṇasukhaṁ katan”-ti pīṭhasappissa satasahassuṭṭhānake catūsu disāsu cattāro gāme adāsi. Bodhisatto rājānaṁ upasaṅkamitvā: “Deva, sippaṁ nāma loke paṇḍitehi uggahitabbaṁ, pīṭhasappinā sālittakamattenā pi ayaṁ sampatti laddhā” ti vatvā imaṁ gāthamāha.

1. Sādhuṁ kho sippakaṁ nāma, api yādisa kīdisaṁ,
Passa khañjappahārena, laddhā gāmā catuddisā ti.

Tattha passa khañjappahārenā ti passa, mahārāja, iminā khañjapīṭhasappinā ajalaṇḍikāpahārena catuddisā cattāro gāmā laddhā, aññesaṁ sippānaṁ ko ānisaṁsaparicchedoti sippaguṇaṁ kathesi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā pīṭhasappī ayaṁ bhikkhu ahosi, rājā ānando, paṇḍitāmacco pana aham-eva ahosin”-ti.

Sālittakajātakavaṇṇanā sattamā